Jābūt gatavai krīzes somai. Kādai pārtikas rezervei jābūt katrā mājā? 51
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Aizsardzības ministrijas sagatavotajā bukletā “Kā rīkoties krīzes situācijās” atrodams detalizēts ārkārtas gadījumu somas apraksts, kur uzskaitītas lietas, kas pašam un tuviniekiem būtu nepieciešamas tā dēvētajā X stundā. Iepriekš “Latvijas Avīzē” jau stāstījām, kā prātīgi un bez steigas sagatavot šajā somā liekamās lietas, bet šoreiz pievēršamies tās būtiskai sastāvdaļai – pārtikai un ūdenim.
Citiem – jau gatavs saraksts
Rietumvalstīs tā ir jau sen ierasta lieta, ka iedzīvotāji tiek informēti par nepieciešamību laikus sagatavoties negaidītām krīzes situācijām, norāda Aizsardzības ministrijas pārstāvis Roberts Skraučs.
Viņš stāsta, ka ASV, Kanādas, Lielbritānijas, Igaunijas, Zviedrijas un daudzu citu valstu civilās aizsardzības iestādes jau iepriekš ir izstrādājušas konkrētus sarakstus, kuros iekļautas gan pārtikas preces, gan izdzīvošanai noderīgi saimniecības piederumi, skaidra nauda un svarīgi dokumenti. To visu iesaka turēt vienkopus un zināmā vietā – ārkārtas gadījumu somā. Liela nozīme somas kārtošanā ir ūdenim. Piemēram, Igaunijas civilās aizsardzības bukletā uzsvērts, ka cilvēkam katrai dienai nepieciešami divi litri ūdens dzeršanai, kā arī vēl viens litrs ēdiena pagatavošanai. Savukārt Zviedrijas izdotajā bukletā lasītājiem tiek piedāvāts konkrēts pārtikas produktu saraksts.
Tomēr, lai precīzāk izskaidrotu bukleta ieteikumu būtību, Igaunijas un Latvijas informatīvajos materiālos ir likts uzsvars uz precēm ar ilgu derīguma termiņu. Tie sākotnēji var šķist kā sīkumi, jo somā var ielikt to, kas mājās jau ir pa rokai, taču izdzīvošanas eksperti, zemessargi un karavīri praksē ir pārliecinājušies, ka ilgi uzglabājama un viegli pagatavojama pārtika var krietni atvieglot pagaidu dzīvošanu ārpus mājām.
Divas situācijas, divi varianti
Latvijā izdotajā bukletā aprakstītas divas ārkārtas gadījumu situācijas. Viena – kad krīzi pārlaižam mājās, otra – kad tomēr jādodas prom.
Attiecīgi nedaudz atšķiras sarūpējamo pārtikas produktu saraksts, bet jebkurā gadījumā noderēs pārtika ar ilgu derīguma termiņu un augstu kaloriju saturu. Vēlams izvēlēties produktus, kurus var ēst arī bez cepšanas vai vārīšanas.
“Bukleta pirmajā situācijā runāts par pārtikas produktu un dzeramā ūdens uzkrājumu mājās, lai būtu ko ēst un dzert krīzes situācijā, kad nav ne elektrības, ne gāzes, ne ūdensvada ūdens. Šeit ļoti pareizi norādīts, ka mājās vēlams zināms produktu uzkrājums, kurus var uzglabāt ārpus ledusskapja, kas ir lietojami bez termiskas apstrādes un kas neatvērtā veidā var tikt uzglabāti sešus mēnešus un ilgāk,” tā “Latvijas Avīzei” saka Latvijas Diētas ārstu asociācijas vadītājs Andis Brēmanis.
Viņaprāt, bukletā uzskaitītās produktu grupas – zivju un gaļas konservus, sakņaugus, makaronus, graudaugus, sausmaizītes, ātri pagatavojamās zupas, miltus, eļļu, cieto sieru, kafiju, tēju, cukuru, medu, ievārījumu, riekstus u. c. – varētu papildināt ar augļu un dārzeņu sulām.
Tās ir rūpnieciski ražotas, līdz ar to parasti ar viena gada derīguma termiņu. Tāpat noderēs ilgi uzglabājamie piena produkti – piens, saldais krējums – arī tie ir iegādājami sterilizētā veidā un neatvērti var tikt uzglabāti istabas temperatūrā sešus mēnešus. Saldummīļiem patiks arī iebiezinātais piens ar cukuru. Savukārt vegāniem, kas uzturā nelieto dzīvnieku izcelsmes pārtiku, noderēs sojas, mandeļu, rīsu vai kādi citi no augiem gatavotie dzērieni.
“Protams, katrs pats var šeit pieminēto papildināt pēc saviem ieskatiem un uzglabāšanas iespējām. Ja nav pagraba, kartupeļus un burkānus diez vai pirksim ilgākam laikam kā nedēļai,” tā Andis Brēmanis.
Jo vairāk kaloriju, jo labāk
Skaidrs, ka ekstrēmā situācijā par diētām neviens vairs nedomā. Jāēd tas, kas ir. Tātad arī otrajā gadījumā, kad ārkārtas situācija liek atstāt dzīvesvietu, atkal būs vajadzīgi produkti ar ilgu uzglabāšanas termiņu, kas lietojami bez termiskas apstrādes. Turklāt šajā gadījumā likšanai somā noteikti jāizvēlas enerģētiski blīvāki produkti. Tas nozīmē, ka mazākā apjomā būs vairāk enerģijas jeb kaloriju un ēdiens būs sātīgāks.
“Tad nu ņemam no tā, ko mājās esam iekrājuši, un liekam somā. Sausiņi, gaļas konservi, speķis, cietā siera gabals, žāvēti augļi, rieksti, cukurs, arī eļļas pudele var noderēt. Svarīgi, lai produkti būtu vieglā iepakojumā, jo viss pašam vien būs jānes. Piemēram, ja ņemam eļļu, tad labāk plastmasas pudelē. Savukārt produktus, kuri var sabojāties, nokļūstot mitrumā, vēlams ievietot celofāna maisiņos, nevis stikla tarā, kas būs ievērojami smagāka. Sarakstu katrs var koriģēt pēc saviem ieskatiem, bet galvenais, lai tie būtu tādi produkti, kas nesabojāsies pāris tuvāko dienu laikā,” rezumē Andis Brēmanis.
Praktiskā pieredze. Turamies pie veselā saprāta!
Alūksniete Lienīte Zvejniece: “No produktiem somā noteikti jāņem kas tāds, kas nesabojājas un ar ilgu derīguma termiņu. Tie var būt konservi, žāvējumi, sausās zupas, aplejamās biezputras, ja garšo. Man tās vienmēr pa kādai ir mājās. Jābūt arī kaut kam sātīgam, jo stresa situācijā vai lielākas slodzes gadījumā ķermenim vajadzēs ko uzturvērtībām bagātāku. Tādēļ man vienmēr mājās ir arī kāds saldums – medus, tumšā šokolāde. Runājot par derīguma termiņu – regulāri sekoju līdzi, vai kādam produktam tas neiet uz beigām. Un, protams, ūdens, jo tas ir ļoti svarīgi. Parasti mājās ir kāda pudele ar ūdeni.
Kas attiecas uz ārkārtas somas salikšanu kopumā, vadījos pēc tā, kas ir minēts bukletā (noskatījos arī video ar aizsardzības ministru), un paralēli domāju, kas būs tas, kas tiešām būs vajadzīgs, lai nebūtu pārāk daudz lietu.
Piemēram, neņēmu visus medikamentus pēc kārtas ar domu “ja nu noder”. Vairāk vadījos no tāda skatpunkta, kādas kaites varētu tik tiešām piemeklēt mani, ja būtu šī soma jāizmanto reāli dzīvē. Piemēram, medikamenti pret galvas sāpēm, temperatūru, kāds nomierinošais līdzeklis utt.
Protams, jāturas pie veselā saprāta un, kā to darīju es, nav jāvairās jautāt padomu. Mani dēli ir entuziasti dabas jautājumos. Viņiem patīk palikt ārā pa nakti, pārbaudīt savas spējas, tādēļ viņi man spēja šo to ieteikt. Piemēram, par nojumes nozīmīgumu. Tāpat ieteica piemeklēt segu, kas aizņemtu mazāk vietas, bet pildītu savu funkciju, vai arī nomainīt to pret guļammaisu.
Man ir arī daži ieteikumi. Pirmkārt, iesaku sekot līdzi gan bukletā minētajiem padomiem, gan arī veselajam saprātam. Iespējams, ka cilvēkam ir vēl kas nepieciešams izdzīvošanai, bet nav pieminēts sarakstā, tad noteikti arī tas jāiekļauj somas saturā. Otrkārt, vajag jautāt padomu zinošākiem cilvēkiem, lai savā “72 stundu” mugursomā ieliktu nevis šādas tādas, bet tiešām kvalitatīvas lietas, kas pildīs savu funkciju. Nereti šīs kvalitatīvās lietas aizņems arī mazāku vietu somā nekā manā gadījumā – liela sega, kuru diezgan neērti ātrumā paķert. Treškārt un galvenokārt, iesaku par šo somu domāt jau laikus, nevis tad, kad būs jau par vēlu, kā arī glabāt to sausā, bet viegli pieejamā vietā.”
Publikācija tapusi sadarbībā ar Aizsardzības ministriju.
