Ilgi kārotā vannasistaba 0
Vannasistabas remonts ir viens no dārgākajiem visā mājoklī, un saņemties šim solim nebūt nav viegli. Bet, ja ir nolemts darīt, tad, protams, pamatīgi, lai pēc tam būtu prieks un miers ilgam laikam.
Sagatavošanās
Jebkura darba panākuma atslēga ir plāns, tāpēc svarīgi paredzēt arī remontdarbu ilgumu. Atkarībā no telpas platības un darba apjoma to vislabāk zinās pats meistars. Vannasistabas remontam parasti nepieciešamas 2–3 nedēļas. Par normu tiek uzskatīta 1–2 dienu nobīde no iepriekš plānotā grafika.
Noteikti jāņem vērā telpas platība, komunikāciju, plauktu un skapīšu izvietojums, jo daudz ko no tā nevarēs pārvietot citur. Piemēram, daudzdzīvokļu mājās ir pastāvīgas ūdens pieslēgumu vietas, stāvvads.
Ja mājoklī tiek plānots visu telpu remonts, meistari iesaka sākt tieši ar vannasistabu, jo tā prasa visvairāk laika, kā arī rada vislielākos netīrumus mājās. Prāvākā daļa putekļu un būvgružu (vecās flīzes, santehnika) būs no vannasistabas, tāpēc nav vērts sākt remontu citās telpās un tad censties glābt tās no vannasistabas putekļiem.
Ieguldījums, kas ir tā vērts
Lielākas firmas parasti nenodarbojas ar maziem projektiem, bet sludinājumu portālos ne vienmēr var atrast labus amata meistarus. Tāpat kā nepieciešams savs frizieris, jābūt arī savam meistaram, kuram var uzticēties. Pieņemot, ka remonts tiks veikts darba dienās, kad mājokļa īpašnieka nebūs mājās, svarīgi ir atrast darbiniekus, kuri nemeklēs laimi svešās mantās, bet gan godprātīgi pildīs tiešos pienākumus.
Lai atrastu meistaru, pirmām kārtām der aptaujāt draugus un paziņas, jo nav nekā labāka par citu cilvēku pieredzi un rekomendācijām. Labs meistars arī nekautrēsies padalīties ar savu iepriekšējo veikumu. Tāpat, ja iespējams, jāsazinās ar meistara iepriekšējiem klientiem vai jālūdz viņam parādīt līdzšinējos darbus.
Materiālu izvēle
Vannasistabā ir liels mitrums un var veidoties pelējums. Lai no tā izvairītos, jānodrošina efektīva ventilācija. Šim nolūkam izmanto sadzīves ventilatorus, kas maksā, sākot no 15 eiro, un spēj novadīt telpā esošo mitrumu un nepatīkamo aromātu. Iebūvējamie ventilatori ir paredzēti 220–240 V spriegumam, tie galvenokārt ieslēdzas reizē ar gaismu, strāvas patēriņš visbiežāk ir 15–20 W, gaisa plūsma – no 70 m3/h līdz pat 190 m3/h.
Uz grīdām un sienām parasti klāj flīzes. To izvēle ir ļoti plaša, tāpēc katrs spēj atrast gan krāsu, gan izmaksu ziņā piemērotāko variantu. Flīzes rada tīrības iespaidu, ilgāk kalpo. Ja vannasistabā ir tikai vanna, sienas var neflīzēt, bet gan krāsot, taču pirms tam tās noteikti jāapstrādā ar mitrumu necaurlaidīgiem materiāliem.
Flīžu biezums iekštelpās nav tik būtisks kā āra apdarei, jo vannasistabā flīzes nav pakļautas tik lielai slodzei un ir mazāks risks tās saplēst. Bieži vien lielāka loma ir konkrētam rakstam, nevis flīzes biezumam, taču jāņem vērā, ka biezums nedaudz sašaurina telpu. Flīzēm ir dažādi izmēri (20 x 60 cm, 25 x 40 cm, 30 x 60 cm, 40 x 40 cm), un visbiežāk tās ir 7–10 mm biezas.
Līmējot nedrīkst aizmirst par distanceriem, jo tie saglabās vienmērīgu attālumu starp flīzēm, vienmērīgu līmes daudzumu visās šuvēs, panāks precīzu, līdzenu flīžu izvietojumu. Ja rindas ir nelīdzenas un šķības, flīzes, iespējams, liktas tikai pēc acumēra vai iepriekš sagatavotā pamatne nav bijusi līdzena.
Zem grīdas un sienas flīzēm vai cita apdares materiāla klāj hidroslāni – nelielu aizsargkārtu pret ūdens caurlaidību. Šajā gadījumā apdarei izmantotas flīzes, tomēr tā nav vienīgā izvēle – ir arī dažādu materiālu sienu paneļi vai krāsots apmetums. Plastmasas sienu paneļi ir samērā lēts un ātrs risinājums, tie pasargā no mitruma, bet vannasistabā neizskatās sevišķi labi. Krāsotas sienas vai griesti ir lētākais un vienkāršākais kosmētiskā remonta variants, bet ne uz ilgu laiku. Turklāt, ja telpā nav ventilācijas, radīsies pelējums, kas atstās acīm redzamas pēdas, it īpaši uz gaiši krāsotiem griestiem.
Gaume diktē izmaksas
Dušas kabīnes nereti izvēlas, lai aizstātu vannu un aizņemtu mazāk vietas, tomēr arī tām ir savs mūžs. Tāpēc vēl viena alternatīva ir nopērkamie vai, vienojoties ar meistaru, pašu izstrādātie dušas paliktņi. Tos atkarībā no kvalitātes var iegādāties, sākot no 40 eiro, tomēr paša veidots būs unikāls un tīkamāks, taču daudz sarežģītāks.
Dušas paliktņa karkasu var veidot dažādi. Rāmi var iebetonēt, liekot putuplastu, armatūras sietu, lejot betona kārtu, un tad līmēt flīzes. Daudz vienkāršāk un lētāk to var darīt, izmantojot metāla profilus un rīģipsi, kurā ievieto nepieciešamo sifonu notekūdeņu novadīšanai kanalizācijā. Pēc tam lej betonu, liek putuplastu, klāj hidroizolāciju un līmē flīzes. Šajā gadījumā jāizvērtē, vai viena rīģipša kārta izturēs cilvēka svaru, kurš uzturēsies dušā.
Tāpat rīģipsi nav ieteicams likt uz vannasistabas grīdas, pat ja tas ir ūdensdrošs materiāls. Daudzdzīvokļu mājās šāda prakse nav bieži sastopama, jo jāņem vērā kopējā kanalizācija, līdz ar to izveidot savai dušas kabīnei nepieciešamo kritumu līdz kanalizācijas vietai var būt sarežģīti. Dušas telpu no vannasistabas var atdalīt ar aizkaru, bet daudz labāk izskatīsies stikls gan dušas sienām, gan durvīm.
Rīģipša apdare sienām ir vienkāršāka nekā apmetums, jo apmetums žūst ilgāk, līdz ar to darbs stāv uz vietas un nevar uzklāt sienas materiālus, piemēram, flīzes. Savukārt grīdām visbiežāk izvēlas flīzes, kurām attiecīgi pieskaņo sienas flīzes.
Griestus ērtāk un ātrāk ir renovēt, bet, ja tajos vēlas iebūvēt LED spuldzes, labāk izvēlēties ūdens necaurlaidīgo rīģipsi. Vēl viens variants ir tā sauktie franču iestieptie griesti, kas izgatavoti no plēves materiāla un pasargās telpu no neparedzētiem pārsteigumiem – applūdināšanas. Gadījumā, ja griestos nonāks ūdens, izsauktie meistari izsūks uzkrājušos mitrumu un telpai skāde netiks nodarīta.
Skarbā realitāte
Ir daudzi interjera saloni, kuros dizaineri un projektētāji klientam palīdz vizualizēt un īstenot savu sapņu vannasistabu, taču tie ir lieli izdevumi. Lielākajos būvniecības preču veikalos var atrast piemērotus materiālus par gluži pieņemamu cenu. Lai pārveidotu 4,5 m² lielu vannasistabu, jārēķinās aptuveni ar 3000 eiro, kas ietver gan samaksu par darbu, gan materiālus, gan būvgružu izvešanu un citus izdevumus.
Vannasistabas remonts var kļūt dārgāks, ja klients iegādājies santehniku, ko nav iespējams uzstādīt, tādēļ, lai naudas maks nebūtu jāver vēl plašāk, par nepieciešamā iegādi jāvienojas ar profesionāli. Remontam nepieciešamo vēlams pirkt kopā ar meistaru, lai, izvēloties sev tīkamo preci, varētu konsultēties par tā ierīkošanu.
Remontam pietiek uzaicināt divus meistarus, no kuriem viens ir santehniķis un elektriķis, savukārt otrs – apdares speciālists. Pēc darbu pabeigšanas vajag vienoties ar meistaru, ka viņš nodrošinās apkalpošanu, ja, teiksim, aizsērēs caurules vai būs jānomaina kāda detaļa. Nav ieteicams santehnikas darbus veikt pašam, pat ja tie nešķiet sarežģīti.
Svarīgi
• Aroda speciālists spēs uzrādīt iepriekšējos darbus, lai apliecinātu savas zināšanas un prasmes līdzīgos darbos.
• Flīzes ir ilgnoturīgs materiāls. Rūpīgi līmētas, tās saglabājas vairāk nekā desmit gadu.
• Rīģipša apdare sienās ir vienkāršāka, jo materiālam nav nepieciešams nožūt. Nedrīkst aizmirst rīģipsi apstrādāt ar mitrumu necaurlaidīgiem līdzekļiem.
• Grīdai vēlams klāt vismaz 2–3 hidroizloācijas kārtas, lai nodrošinātu pietiekamu ūdens necaurlaidību.
• Dušas kabīnes kvalitāti ne vienmēr nosaka augstā cena, tāpēc ir vērts apsvērt domu par savas unikālās dušas kabīnes izveidi.
• Ierīkojot jaunas elektrības pieslēguma vietas, drošības apsvērumu dēļ tās nedrīkst atrasties pārāk tuvu vannai vai izlietnei.
