Personiskā arhīva foto

126 cilvēki šogad svin simto dzimšanas dienu. Kārļa Dumbrāja gara mūža noslēpumi 0

Latvijā dzīvo 126 cilvēki, kuri šogad svinēs vai jau nosvinējuši savu simto dzimšanas dienu. Vēl ir vairāk nekā 200 ilgdzīvotāju, kuri jau iesākuši otro gadu simtu, liecina Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes šāgada statistika. Kāds tad ir ilgmūžības noslēpums un principi, kurus ievērojot, iespējams nodzīvot tik skaistu un bagātu mūžu, jautāju dažiem no dokumentālās filmas Piedzimt kopā ar Latviju varoņiem.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Vīndari Kārli Dumbrāju (99) no Madonas ģimene dēvē par mājas dvēseli un mīļi sauc par Papiņu. Pirms kara mācījies Rīgas Pilsētas vakara tehnikumā par elektriķi, paralēli piedaloties Ķeguma spēkstacijas būvniecībā 1939. gadā, kur viņa pienākumos ietilpa ģeneratoru montāža. Šo procesu, tāpat kā daudzus citus vēsturiskus spēkstacijas tapšanas brīžus viņš nofotografējis, bet attēlus saglabājis, lai vēlāk izveidotu fotoalbumu. Patlaban tas kopā ar fotoaparātu Kodak Retina atrodas koncerna Latvenergo Enerģētikas muzejā Ķegumā. Starp citu, 2012. gadā uzņemta arī filma Kā tapa Ķeguma spēkstacija: Kārļa Dumbrāja atmiņas.

Īsi pirms Otrā pasaules kara tāpat kā daudzi viņa vienaudži Kārlis Dumbrājs tika iesaukts Latvijas armijā, tad pārcelts Sarkanās armijas rindās, bet kara gaitas pabeidzis Kurzemes katlā – kā Latviešu leģiona 19. divīzijas sakarnieks. Pēc atgriešanās no karagūstekņu nometnes desmit gadus Jaungulbenes mehanizācijas skolā bijis elektriķis, pēc tam ar ģimeni pārcēlies uz Madonu, kur par darbnīcas vadītāju nostrādājis vairāk nekā 30 gadu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kopš jaunības bijis aizrautīgs dejotājs: abi ar sievu Rasmu 30 gadus bijuši Madonas vecākās paaudzes deju kolektīva Atvasara dalībnieki, padomju laikos izdancojušies astoņos deju svētkos. Madonas dejotāji pat piedalījušies mākslas filmu Melnā vēža spīlēs un Pūt, vējiņi! uzņemšanā, protams, kā masu skatu dalībnieki. Kārlis Dumbrājs dziedājis arī Madonas senioru jauktajā korī Mantojums.

2008. gada Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos bija ne tikai vecākais dalībnieks, bet arī lepni soļoja kora priekšgalā, nesdams kora karogu.

Taču madonieša lielākā kaislība vairāk nekā 15 gadu garumā ir mājas vīna darīšana no paša iekoptā piemājas dārza augļiem un ogām. Uzkrātā pieredze lieti noder ģimenes uzņēmumā Domu pietura, kurā darbojas arī meita Astra un mazmeita Ilze.

Kopumā vīna darītavā top ap 20 dažādu veidu vīnu, arī upeņu, jāņogu, cidoniju, ābolu, plūmju, ķiršu, pīlādžu un pat piemājas dārzā augošo vīnogu vīns. Piedāvājumā allaž ir rabarberu vīns, kurš veiksmīgi piedalījies Madonas novada pašvaldības konkursā Madonas novada garša 2015. Uzņēmums piedāvā vīna degustācijas – vasarā tūristu grupas tiek uzņemtas āra teltī vai īpaši aprīkotā šķūnī, bet nelielas interesentu grupiņas var baudīt mājas vīnus siltās telpās arī ziemā.
Par Tēvzemes mīlestību un aktīvu darbošanos sabiedriskajā dzīvē Kārlis Dumbrājs 95 gadu vecumā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Personiskā arhīva foto

Ilgdzīvošanas noslēpumi

Gēni. No mātes puses – ļoti spēcīga dzimta. Māte nodzīvojusi 93 gadus.

Uzturs. Vienmēr cieņā bija pašu audzētie kartupeļi, dārzeņi, kādu laiku turējis trušus, vistas, pat sivēnu. Kartupeļi bija pamatēdiens, dārzeņi – gan svaigā veidā, gan skābēti (kāposti, gurķi). Arī tagad neatņemama Papiņa uztura sastāvdaļa vasarā ir pašu siltumnīcā auguši tomāti, gurķi un salāti, bet ziemā – mājas konservējumi.

Rupjmaize – neiztrūkstoša maltītes sastāvdaļa brokastīs un vakariņās. Kas var būt labāks par rīta kafiju un rupjmaizi ar speķi, bet, ja kārojas kā salda, ņem baltmaizi ar pašmāju ievārījumu!

Ļoti svarīga ir regulāra ēšana. Dienā noteikti jāpaēd brokastis, siltas pusdienas un vakariņas, kuras noteikti jābauda ģimenes lokā, kad visi sanāk kopā un pārrunā ikdienas gaitas. Prātā vienmēr paturējis sava tēva vārdus: “Tēvs ģimenē ir maizes pelnītājs, māte – putras vārītāja.” Pēc šā principa arī dzīvojis.

Personiskā arhīva foto

Norīvēšanās pēc Ineses Ziņģītes metodes. Jau vairāk nekā desmit gadus visu ķermeni rūpīgi norīvē ar lina dvieli, kas samitrināts aukstā ūdenī. Tas uzlabo asinsriti un pašsajūtu.

Braukšana ar velosipēdu. Kopš 15 gadu vecuma galvenais pārvietošanās līdzeklis Papiņam bijis velosipēds. Lielākais vienā reizē nobrauktais attālums – ap 50 kilometru. Pēdējos gadus iespēju robežās brauc arī ar velotrenažieri.

Reklāma
Reklāma

Tautiskās dejas. Tās ir kustības, jauka sabiedrība un pozitīvas emocijas.

Glāze laba mājas vīna vai konjaka. Uzskata, ka viena glāze laba vīna dienā veselību var tikai uzlabot. Ļoti reti lietojis alu un nekad nav smēķējis.

Ilgus gadus bijis donors. Retā asins grupa (0 grupa, rēzus negatīvs) ļāvusi glābt dzīvību daudziem cilvēkiem.

Žurnāla “36,6C” novembra numurā lasiet vairāku ilgdzīvotāju stāstus un speciālistu ieteikumus, kā dzīvot ilgi un veselīgi. Žurnālu var lasīt arī elektroniskajā versijā. 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.