Ilgāk gulēs, labāk mācīsies? Vai arī Latvijā varētu liegt sākt mācību stundas pirms plkst. 9 1
Kamēr Latvijā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) tikai apspriežas ar Veselības ministriju, vai nebūtu “no augšas” jānosaka, cikos skolā drīkst sākties stundas, Igaunijas Sociālo lietu ministrija jau virza priekšlikumu, lai šīs valsts skolās liegtu sākt stundas pirms pulksten 9.
Kā stāsta Igaunijas Izglītības un pētniecības ministrijas pārstāvis Stens Otsmā, Igaunijā jau šobrīd ir spēkā noteikumi par skolēnu veselības aizsardzību, un tie nosaka ne tikai to, cik smaga drīkst būt skolēna soma, cik kontroldarbus viņi drīkst rakstīt un kādai temperatūrai jābūt klasē, bet arī ka stundām jāsākas ne agrāk kā pulksten 8.
Tagad Sociālo lietu ministrija uzskata, ka mācību vide tiktu uzlabota, ja stundas sāktos ne agrāk kā pulksten 9.
Skolas gan drīkstētu sākt darbu arī agrāk, taču tikai tad, ja skolas vecāku padome tam piekristu.
Skolēniem par maz miega
Igaunijas Sociālo lietu ministrijas pārstāve Trīne Tomesāre skaidro, ka priekšlikums par vēlāku stundu sākumu sagatavots, balstoties uz dažādiem pētījumiem. Piemēram, secināts, ka daudziem skolēniem (29%) trūkst miega stundu, jo sevišķi skolas dienās. Nedēļas nogalēs 62% skolēnu guļ ilgāk, nekā vajadzētu, bet tas nekompensē miega trūkumu skolas dienās. Miega trūkumam ir negatīvas sekas.
Piemēram, liekais svars biežāk ir tiem, kuri guļ pārāk maz.
Igaunijā secināts, ka neizgulēšanās negatīvi ietekmē arī mācību rezultātus.
Pietiek stundas sākt kaut pusstundu vēlāk, lai skolēni justos labāk izgulējušies, retāk kavētu pirmo stundu, būtu modrāki un labāk mācītos, apgalvo T. Tomesāre. “Gribam panākt, lai vairākumā skolu stundas sāktos pulksten 9 vai pat vēlāk,” viņa atzīst. “Tomēr pieļaujam, ka kādā reģionā vai pašvaldībā var būt nepieciešamība arī turpmāk sākt stundas ierastajā laikā.”
Priekšlikums par vēlāku stundu sākumu izstrādāts darba grupā, kas sastāv no sociālo lietu un izglītības ministriju ekspertiem, veselības speciālistu, skolu direktoru, skolotāju, skolu psihologu, kā arī skolēnu un vecāku pārstāvjiem. Diskusijas notikušas jau kopš 2017. gada, meklēti kompromisi, lai vienlaikus vairāk gādātu par bērnu interesēm un nesagādātu pārāk daudz neērtību pieaugušajiem. Ja izmaiņas tiks atbalstītas, tās stāsies spēkā 2020. gada rudenī.
Igaunijas Izglītības un pētniecības ministrija gan pagaidām vēl vērtē šo iniciatīvu, tāpēc nevarēja to komentēt.
Tiesībsarga rekomendācija nav ieviesta
Arī Latvijā, piemēram, tiesībsargs ir saņēmis vecāku sūdzības par pārāk agru stundu sākumu. Kādā skolā mācības vienu dienu nedēļā sāktas pat pulksten 7.30. Izskatot kādas mātes sūdzību par to, ka bērnam jāceļas pulksten 6, lai pagūtu uz skolu, tiesībsargs pērn atzina, ka nepieciešamība tik agri celties nenodrošina bērnam iespēju pienācīgi izgulēties, kas savukārt nopietni kaitē viņa veselībai un attīstībai, un tādēļ ir uzskatāms par bērna tiesību pārkāpumu.
Tiesībsargs analizējis pētījumus par pusaudžu miegu un secinājis, ka pārāk agrs izglītības iestāžu darba sākums skolēniem ievērojami palielina dažādus veselības riskus. Tāpēc viņš aicināja Veselības ministriju (VM) un Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) vērtēt iespējas noteikt vienotu mācību stundu sākuma pieļaujamo agrāko laiku. Nesen nāca klajā Valsts kontroles atzinums par skolēnu pārvadājumiem, kurā cita starpā arī secināts, ka skolēnu autobusi bērnus sāk uzņemt jau pulksten 6.20. Ja stundas sāktos vēlāk, skolēniem nebūtu tik agri jādodas uz skolu.
IZM un VM arī jau diskutējuši par stundu sākuma laiku un par to, vai nebūtu normatīvajos aktos jānosaka agrākais iespējamais stundu laiks. Pagaidām šādi noteikumi nav tapuši un nav arī panākta vienošanās, ka tādi būtu vajadzīgi.
IZM Izglītības departamenta vadītāja Līga Buceniece spriež, ka diskusija varētu turpināties. Savukārt VM Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa uzskata, ka stundu sākuma laiks tomēr jāatstāj skolas ziņā, jo stundu sākums atkarīgs arī no tā, kāds ir skolas nodrošinājums ar pedagogiem, kā iespējams izveidot stundu sarakstu.
Pusaudžiem tiešām grūti
Jautāta, vai pārāk agrs stundu sākums nekaitē bērniem, S. Līviņa skaidroja, ka katra bērna bioritmi ir atšķirīgi: katram ir savs vislabākais laiks, kad celties un sākt darboties. Tomēr bioritmi lielākoties spēj pielāgoties dienas režīmam. Arī šie atzinumi pamatoti ar pētījumiem, teica S. Līviņa. Latvijas VM, šķiet, ņem vērā citus pētījumus, ne tos, ko igauņu ierēdņi vai mūsu pašu tiesībsargs.
Vienīgā grupa, kam VM ieskatā būtu nepieciešams vēlāks stundu sākums, ir pusaudži sākot no 12 gadu vecuma. Šajā vecumā skolēni pat gribēdami nevarot agri aizmigt. Līdz ar to, ja stundas ir agri, viņiem nepietiek miega stundu. Tomēr neesot pārliecinošu pierādījumu, ka, sākot stundas vēlāk, skolēniem ir labāki mācību sasniegumi. Tāpēc, sākot mācīties vēlāk, pusaudži gan jutīsies komfortablāk, bet diez vai labāk mācīsies.
Visiem bērniem noteikt vēlāku stundu laiku nevarētu arī tāpēc, ka sākumskolā parasti mazos uz skolu ved vecāki, kam darba dēļ nav iespējas atvest viņus vēlāk, piebilst S. Līviņa.
VM vienīgi skolām iesakot pirmajās stundās nelikt bērniem rakstīt kontroldarbus un pēc iespējas arī ieplānot vieglāku mācību priekšmetu apguvi šajā laikā, piemēram, sportu, vizuālo mākslu, sociālās zinības.
Svarīga skolu autonomija
To, ka stundu sākums tomēr jāatstāj skolas ziņā, pauž arī Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors un Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas priekšsēdētājs Rūdolfs Kalvāns: “Asociācijā šo jautājumu neesam apsprieduši, taču domāju, ka stundu sākums atkarīgs no katras pašvaldības specifikas: to pieskaņo gan sabiedriskā transporta reisiem, gan interešu izglītībai, lai skolēns pēcpusdienā pagūtu apmeklēt arī sporta, mūzikas vai mākslas skolu. Siguldas Valsts ģimnāzijā stundas sākas diezgan agri – pulksten 8.15, jo ir svarīgi, lai tās laikus arī beigtos. Valsts kopējā politika tomēr ir samazināt centralizāciju. Tāpēc nebūtu arī loģiski šo vienu jautājumu izlemt centralizēti.”
Arī Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) pārstāve Jana Veinberga norāda uz skolu autonomiju, kas ir iemesls, kāpēc dienests būtu pret centralizēti noteiktam stundu sākumam. “Ideālā gadījumā par stundu sākumu būtu jāvienojas skolas administrācijai, skolēniem, vecākiem un pašvaldībai,” teic J. Veinberga. Dienests pērn saņēmis tikai vienu rakstisku sūdzību par pārāk agru stundu sākumu.
Atgriežoties pie kaimiņvalsts plāniem, jāpiebilst, ka stundu sākums nav vienīgais, par ko norūpējusies Igaunijas Sociālo lietu ministrija. Tā šobrīd virza arī priekšlikumu pagarināt pusdienu starpbrīdi līdz pat pusstundai un vēlas precizēt normu par 1. klasē atļauto mājasdarbu skaitu.
