Ilgais ceļojums uz Latviju. Saruna ar mākslinieci Dainu Dagniju 0
Līdz šā gada 15. septembrim Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā aplūkojama Latvijā dzimušās un Amerikā lielāko mūža daļu aizvadījušās gleznotājas un gobelēnistes Dainas Dagnijas personālizstāde “Sievietes spēks un brīvība”. Kad savulaik kādā recenzijā starp vairākiem minētiem Krūmiņiem viņas uzvārda “Krūmiņš” nebija, Daina nolēma atteikties no uzvārda un parakstīties tikai ar kristītiem vārdiem.
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā eksponētie darbi iezīmē mākslinieces darbības būtiskākos posmus, parādot arī agrīnos darbus – Okinavas perioda kompozīcijas – krāsainus, dzīvīgus un tajā pašā laikā simboliskus tēlus, kas raksturo mākslinieces glezniecību no 1962. līdz 1971. gadam.
Nozīmīgu vietu mākslinieces daiļradē 20. gadsimta 70. gados ieņem lielformāta gleznas par Ameriku – zemi, kurā viņa dzīvo. Šie darbi lielā mērā simbolizē arī sabiedrību kopumā. Viens no nozīmīgākajiem darbiem ir “ASV Divsimtgades parāde”, kuru kopā ar citiem darbiem izvēlējās ASV valsts departamenta programma Vašingtonā vēstnieka Džeimsa Holmsa rezidencē Rīgā no 1999. līdz 2001. gadam.
Pagājušā gadsimta 80. gadu sākumā māksliniece radīja darbu ciklu “Sieviete un govs”, kas guva milzīgu ievērību un ir aktuāls līdz pat mūsdienām. Šis Dainas Dagnijas cikls runā par Visuma ritmiem dzīvē, kā arī skar sievietes esības tēmu.
Būtisks un spilgts ir mākslinieces cikls “Senču ezeri” Baltijas valstu neatkarības atgūšanas kontekstā. Ciklu iezīmē gadskārtu un seno latviešu rituālu klātbūtne, mītiskums un misticisms.
Mākslinieces jaunākie darbi ir sievietes enerģijas, kosmosa, spēka un prāta pilni. Viss mijas, vijas, tiecas, elpo, joņo, triecas, plūst un virmo, atklājot mākslinieces enerģijas spēku.
Gleznotāja mākslai devusi trīs nozīmīgas lietas. Pirmkārt, izveidojusi un attīstījusi ekspresīvu figurālo glezniecību, otrkārt – interpretējusi nacionālo mītu, kas izšķīdināts latviešu dainās un buramvārdos, un, treškārt, darbos atklājusi radīšanas principu. Studijas mākslas studentu līgā Ņujorkā, mākslas skolā Detroitā un Šonāra institūtā Losandželosā deva izpratni par abstrakto ekspresionismu – amerikāņu pirmo oriģinālo pienesumu mākslā.
