Ilga Šuplinska: Latgale vienmēr bijusi otršķirīga 0
“Principā Latgale vienmēr bijusi otršķirīga,” TV24 raidījumā “Preses klubs” komentāru sniedza Ilga Šuplinska, 13.Saeimas deputāte (frakcijām nepiederoša), Izglītības un zinātnes ministre (2019 – 2021).
“Kad notika Latgales latviešu kongress, Latgale bija iniciators Latviešu nācijas valsts veidošanai, jo tas bija pirmais šāda veida pasākums, viņi piekrita apvienoties, saglabājot pašnoteikšanās tiesības – valodas, tautsaimniecības un pašpārvaldes jautājumos.
Kas notika, kad tika dibināta Latvija? Satversmē netika iekļauti ļoti daudzi punkti, kas tieši ļauj attīstīt vienu no identitātes pamatiem – valodu. Sākot ar Ulmaņa apvērsumu, tas aizgāja aizliegumu sarakstā,” bijusī Izglītības un zinātnes ministre stāsta.
Ja mēs visu laiku teicām, ka Latgale ir Eiropas vai Latvijas sākums, tad šobrīd mēs redzam, ka tur ir dzelzs priekškars, strupceļš, tur nav nekādas attīstības.
Investīcijas šo gadu laikā tālāk ar Aivieksti nav aizgājušas.
Tās tautsaimniecības problēmas, ar ko pierobežā dzīvojošie saskaras šodien, tā tas ir bijis visu laiku.
“Eiropas Savienības jaunajā struktūrfonda periodā mēs redzam, ka ir iestrādāts monocentriskas valsts attīstības modelis, kur visi statistiskie rādītāji , ieskaitot IKP ir izejoši no Rīgas datiem.
Tad, protams, ka attīstīt triecientempā reģionus un visvairāk Latgali , kura tagad vispār ir strupceļā, ir gandrīz neiespējami,” Šuplinska teic.
Viņa norādā, ka Latgalē ir vislielākais bezdarbnieku, pensionāru daudzums, jaunieši pamet novadu, kas loģiski, ka neveicina tā attīstību.
“Lai cik tas triviāli neskanētu, tā viena no frāzēm ir saistīta tieši ar latgaliešu valodas nerespektēšanu, jo tā ir identitāte. Un tieši krievu valodas izmantošana šobrīd propagandā, ideoloģijā un noteikta pasaules redzējuma radīšanā šeit var būt ļoti liels piemērs,” viņa uzskata.
