Ilga slimošana un darbs. Kā rīkoties? 2
Madara Briede, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
“Jau gadu slimoju, bet vēl gaidāma operācija. Kā rīkoties darbavietā? Vai gaidīt, kad darba devējs atbrīvo no darba, vai pašai rakstīt atlūgumu? Vai pienāksies arī kāds pabalsts?” – Anita Talsu novadā.
Valsts darba inspekcijas pārstāve Dace Stivriņa uzsver – darba tiesiskās attiecības ir izbeidzamas tikai Darba likumā noteiktajos gadījumos un atbilstīgi Darba likumā noteiktajai kārtībai. Attiecīgi darba devējam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu, vienīgi pamatojoties uz apstākļiem, kas saistīti ar darbinieka uzvedību, viņa spējām vai ar saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā Darba likuma 101. panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos. Darba devējam nav tiesību uzteikt darba līgumu darbinieka pārejošas darbnespējas laikā (izņemot Darba likuma 101. panta pirmās daļas 11. punktā noteikto gadījumu) kā arī laikā, kad darbinieks ir atvaļinājumā vai neveic darbu citu attaisnojošu iemeslu dēļ. Minētie ierobežojumi gan neattiecas uz gadījumu, ja darba devējs – juridiska persona vai personālsabiedrība – tiek likvidēts.
Vismaz pusgadu no vietas
Darba devējs var uzteikt darba līgumu, ja darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ nav veicis darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja bijusi nepārtraukta vai arī vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Darbnespējas periodā netiek ieskaitīts grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, kā arī darbnespējas laiks, ja iemesls ir nelaimes gadījums darbā, kura cēlonis saistīts ar darba vides faktoru iedarbību, vai arodslimība. Būtiski – ja slimošanas periods atbilst minētajiem apstākļiem, darba devējam ir tiesība (nevis pienākums) uzteikt darbiniekam darba līgumu. Attiecīgi, ja darba devējs šo tiesību nerealizē, tam ir pienākums nodrošināt darbinieku ar darba līgumā nolīgto darbu.
Uzsakot darba tiesiskās attiecības darbinieka ilgstošas slimošanas gadījumā (ja tas atbilst Darba likuma 101. panta pirmās daļas 11. punktā atrunātajiem periodiem):
1) darba devējam nav tiesību uzteikt darba līgumu laikā, kad darbinieks ir atvaļinājumā vai neveic darbu citu attaisnojošu iemeslu (izņemot darbnespēju) dēļ;
2) darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu ar darbinieku līdz darbspēju atgūšanai vai invaliditātes noteikšanai, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība;
3) ja darbinieks ir arodbiedrības biedrs, darba devējam iepriekš jāinformē arodbiedrība un jākonsultējas ar to;
4) darbiniekam izmaksājams atlaišanas pabalsts Darba likuma 112. pantā noteiktajā apmērā.
Atlaišanas gadījumā pienākas pabalsts
Darba devējam ir pienākums izmaksāt atlaišanas pabalstu, ja darba attiecības tiek izbeigtas, pamatojoties uz darba devēja uzteikumu Darba likuma 101. panta pirmās daļas 6., 7., 8., 9., 10. vai 11. punktā noteiktajos gadījumos. Attiecīgi, ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts lielāks atlaišanas pabalsts, tas minētajos darba devēja uzteikuma gadījumos izmaksājams:
1) viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts mazāk nekā piecus gadus;
2) divu mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts 5–10 gadus;
3) triju mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts 10–20 gadus;
4) četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts vairāk nekā 20 gadu.
Pēc paša vēlēšanās vai vienojoties
Arī darbiniekam ir tiesības uzteikt darba līgumu vienu mēnesi iepriekš, ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts īsāks uzteikuma termiņš. Tādā gadījumā atlaišanas pabalsta izmaksu Darba likums neparedz.
Darbinieks un darba devējs var izbeigt darba tiesiskās attiecības, arī savstarpēji vienojoties. Iniciēt to var gan darbinieks, gan darba devējs. Ja otra puse (darbinieks vai darba devējs) piekrīt izteiktajam piedāvājumam, vienošanās slēdzama rakstveidā. Ja viena puse piedāvājumam nepiekrīt – nav pieļaujams šādu vienošanos slēgt piespiedu kārtā.
Darba likums neparedz atlaišanas pabalsta izmaksu, ja darba attiecības tiek pārtrauktas, savstarpēji vienojoties. Taču, ja vienošanās ietver noteikumu par atlaišanas pabalsta izmaksu, tā neizpildes gadījumā darbiniekam ir tiesības vērsties tiesā ar prasības pieteikumu par vienošanās noteikumu izpildi.
Slimības pabalsta saņemšanas nosacījumi
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pabalstu metodiskās vadības daļā norāda – slimības pabalstu piešķir un izmaksā par laiku no darbnespējas 11. dienas līdz darbspēju atgūšanas dienai, bet ne ilgāk par 26 nedēļām, skaitot no darbanespējas pirmās dienas, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai ne ilgāk par 52 nedēļām triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem.
Ja slimības pabalsts jau izmaksāts par 52 nedēļām (par gadu), tad, ņemot vērā nosacījumu, ka slimības pabalstu triju gadu laikā var piešķirt par darbnespējas periodu, ne ilgāku par 52 nedēļām, slimības pabalstu par turpmāko darbnespējas periodu nevarēs piešķirt.
