Ilga mūža noslēpums drīz tiks atminēts, apgalvo Šveices un Itālijas zinātnieki 0
Jaunākie zinātnieku atklājumi ļauj prognozēt mūža ilgumu un turpmākie pētījumi var atklāt noslēpumu ilgstošākai dzīvei. Pētnieki izmeklēja procesus grupās, atklājot noteiktas likumsakarības, kas ir raksturīgas cilvēkiem, kuri izbauda ilgu un veselīgu dzīvi.
Ekskluzīvie ilgdzīvotāji
Ilgdzīvotāju organismos notiekošajiem procesiem piemīt īpašības, kas līdzinās vairumam jaunu cilvēku. Pie šāda secinājuma nonākuši Itālijas un Šveices Nestlé izpētes un Nestlé zinātņu un veselības institūta zinātnieki.
Pētījumā tika iesaistīti 396 Florences, Boloņas un Milānas iedzīvotāji. Tai skaitā 143 cilvēki (113 sievietes un 30 vīrieši), kuri dzimuši laika periodā no 1900.gada līdz 1908.gadam. Pētījumā atklājās, ka ilgdzīvotāju organismiem ir labāka anti-oksidācija un labāki šūnu detoksikācijas mehānismi.
“Atšķirība ir tā, ka ilgdzīvotāji ir kaut kādā veidā vairāk pasargāti no pieaugošās iekaisuma slodzes, kas saistīta ar novecošanu un hroniskām slimībām,” skaidro Nestlé zinātnieks Sebastiano Kolino, kurš vadīja pētījumu.
Ilgmūžība ir iedzimta
Pētnieki arī atklājuši, ka šo organismu īpašības ir kopīgas cilvēkiem, kuru vecākiem ir bijis ilgs mūžs. 70 gadnieki tika sadalīti apakšgrupās: cilvēki, kuri ir piedzimuši ilgdzīvotājiem un citi, kuru vecāki nomiruši laikā pirms vidusmēra itāļu dzīves ilguma. Līdz ar to pētījuma autori izsecinājuši, ka ilgdzīvotāju atvases var mantot savu senču organisma veiksmīgo cīņu ar novecošanos.
Zinātnieki plāno veikt līdzīgus pētījumus arī ar citiem reģionu iedzīvotājiem, kuriem ir savādāks ģenētiskais pamats. Turpmākie pētījumi atklās vai Itālijas ilgdzīvotāji par savu garo mūžu varēs arī daļēji pateikties plaši atzītajai Vidusjūras diētai.
Tiks izveidotas diagnostikas ierīces
Zinātnieki ir veikuši pētījumu, kas varētu palīdzēt prognozēt indivīda dzīves ilgumu. Itālijā no brīvprātīgajiem, vecuma grupā no 21 līdz 111 gadiem, tika ievākti asins un urīna paraugi. Izanalizējot iegūtos datus atklājās, ka ilgdzīvotājiem (vecāki par 100 gadiem) bija raksturīgas sarežģītas izmaiņas lipīdu vielmaiņā.
Saskaņā ar pētnieku secinājumiem, šīm izmaiņām varētu būt noteicošā loma, kas varētu palīdzēt atrast veidu, kā pagarināt dzīves ilgumu un nodrošināt veselīgāku vecumdienu norisi. Nestlé zinātnieks Sebastians Kolino (Sebastian Collino) izteicās, ka visi šie atklājumi ir ļāvuši spert soli pretim izpratnei par cilvēka ķermeņa bioloģisko novecošanās mehānismu.
Itālijas un Šveices zinātnieki ir vienisprātis. Viņu gala mērķis ir attīstīt diagnostikas ierīces, kas stingri atskaitīs cilvēka bioloģisko vecumu un identificēs atsevišķus riska faktorus, kas saistīti ar specifiskām vecuma slimībām.
