“Uz ehokardiogrammu šogad vairs nav pieraksta!” Kreituse uzskata, ka jau šobrīd valstī ir ārkārtas situācija veselības aprūpē 67
“Es domāju, ka ārkārtas situācija ir jau šobrīd. Jo, ja tu gribi pierakstīties, piemēram, Stradiņos [Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīca – red.] uz ehokardiogrammu, šogad vairs nav pieraksta! Ja tā nav ārkārtas situācija, tad es nezinu, kas tas ir,” tā TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” komentēja Rīgas Stradiņa universitātes profesore, politoloģe Ilga Kreituse.
“Praktiski ir tā – ja tev nav naudas, tad dari…Nu es varbūt tagad pateikšu tādu sakarību, kas varbūt neienāk daudziem prātā. Braucot šurp uz studiju, es klausījos, ka ir Notāru dienas, un ļoti strauji – vairāk nekā par 30% – ir pieaudzis testamentu sastādīšanas skaits. Tad cilvēki sāk apjēgt, ka “es esmu mirstīgs”,un tas nav saistībā tikai ar krīzi ekonomikā vai kā… Es domāju, ka tas ir saistīts ar to, ka cilvēkos sāk rasties pesimisms par to, vai es varēšu izārstēt sevi, vai es varēšu saņemt palīdzību slimības gadījumā,” tā raidījumā sacīja Kreituse.
Kreituse domā, ka krīze nevis būs, bet mediķi to uzskata tad, kad “viņi vairs vispār nevarēs palīdzēt.”
“Bet šobrīd pamatā, kad mēs jau esam pārgājuši uz maksas medicīnu, es uzskatu, ka tā demokrātiskā sabiedrībā ir smaga krīze, jo mēs maksājam nodokļus par veselības aizsardzību. Mēs maksājam par to! Tad jāsaka tā: atlaidiet tos nodokļus un atdodiet cilvēkiem to naudu atpakaļ, un sakiet, lai viņi iet un maksā par savu medicīnisko aprūpi,” uzsvēra politoloģe Kreituse.
Situācija veidojas dramatiska, uzsvēra raidījumā Velta Puriņa. “Tā nevis veidojas, bet ir dramatiska. Starp citu, runājot arī par “zaļo koridoru” – kā viens teica: jā, man konstatēja, es esmu ļoti pateicīgs ārstiem, kas ļoti ātri konstatēja onkoloģisko saslimšanu. Bet! Un tad sākās lielais “bet”. Ārsti dara, ko var, bet tad ir jāaiziet uz vienu procedūru, un tur izrādās ir rinda divi mēneši…Bet tur laiks ir dzīvības jautājums! Tā kā “zaļais koridors” reizēm ir ar sarkanās gaismas pieskaņu. Un tas ir traģiski,” tā TV24 raidījumā pauda Kreituse.
Šogad finansējums veselības nozarei būs 1,6 miljardi eiro
Šogad finansējums veselības nozarei būs 1,6 miljardi eiro, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas (VM) pārstāve Barbara Ālīte.
Viņa atzīmē, ka Saeima ceturtdien pieņēma likumu par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam.
VM skaidro, ka 1,35 miljardus eiro novirzīs ambulatoro un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai, piemēram, ģimenes ārstu praksēm, laboratoriskajiem izmeklējumiem, ārstu speciālistu sniegto konsultāciju un diagnostisko izmeklējumu apmaksai, neatliekamās medicīniskās palīdzības un plānveida medicīniskās palīdzības slimnīcās nodrošinājumam, kompensējamiem medikamentiem.
Savukārt 124 miljoni eiro paredzēti specializētajai veselības aprūpei: neatliekamās medicīniskās palīdzības, asins un asins komponentu nodrošinājumam, tiesu medicīniskās ekspertīzes un antidopinga politikas īstenošanai. 59 miljoni eiro iezīmēti augstākajai medicīnas izglītībai, 15 miljoni eiro- veselības aprūpes finansējuma administrēšanai un Ārstniecības riska fonda darbībai.
Turklāt 11,3 miljoni eiro plānoti slimību profilakses, veselības veicināšanas un ārstniecības pakalpojumu uzraudzībai. 32,3 miljoni eiro tiks novirzīti Eiropas struktūrfondu projektu un pasākumu īstenošanai. Nozares vadībai paredzēti 5,6 miljoni eiro.
Papildus veselības nozarei šogad piešķirtos 85,8 miljonus eiro plānots pamatā novirzīt onkoloģijas pacientiem, bērniem un ārstniecības personu atalgojumam, proti, 30 miljoni eiro tiks novirzīti onkoloģijas jomai – gan kompensējamo medikamentu apmaksai onkoloģijas pacientiem, gan diagnostikas un ārstēšanas pieejamības uzlabošanai, tostarp arī veselības aprūpes pakalpojumu tarifu indeksācijai. Onkoloģija ir viena no veselības jomas prioritātēm, onkoloģijas plāns 2022. – 2024. gadam paredz vēža izplatības riska faktoru mazināšanu, profilakses, kā arī dažāda veida ārstniecības pieejamības un vēža pacientu aprūpes uzlabošanu.
Savukārt 5 miljonus eiro novirzīs veselības aprūpes uzlabošanai bērniem, nodrošinot kohleāro implantu un glikozes monitorēšanas sistēmu apmaksu pacientiem ar dzirdes traucējumiem un cukura diabētu, kā arī kompensējamo zāļu apmaksu cistiskās fibrozes pacientiem. Papildus finansējums tiks novirzīts arī ārstniecības personu darba samaksas palielinājumam, darba samaksa ārstiem pieaugs par 6,11 %; māsām par 10,14 % un māsu palīgiem par 16,11%.
VM plāno novirzīt 15 miljonus eiro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai gan diagnostikas, gan ārstniecības jomā, savukārt 5,4 miljonus eiro paredzēts novirzīt personāla pieejamības uzlabošanai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD). Pieejamais finansējums ļaus palielināt medicīnas koledžās apmācāmo ārstu palīgu skaitu, kā arī novirzīt papildu finansējumu NMPD darbinieku darba samaksai.
Pēc VM paustā, 2,8 miljonus eiro paredzēts novirzīt vispārējās aprūpes māsas profesijas ieviešanai, tai skaitā veicinot māsu nodarbinātību profesijā. Tas ļaus nodrošināt māszinību izglītības programmas apguvi lielākam studējošo skaitam augstskolās, ilgtermiņā nodrošinot papildu māsu ienākšanu ārstniecības iestādēs.
LETA jau rakstīja, ka Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem. Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.