Ilga Kreituse: tauta nav muļķe – ļaujiet vēlēt prezidentu! 63
Saeima vēl nav paspējusi izvērtēt 11 tūkstošu iedzīvotāju parakstīto ierosinājumu “ManaBals.lv” par atklātām Valsts prezidenta vēlēšanām, kad ienācies jauns priekšlikums. Jāņu uzrunā Raimonds Vējonis mudināja deputātus veikt Satversmē grozījumus, kas 2019. gadā Valsts prezidentu ļautu vēlēt tautai. Sabiedrība par atklātību “Delna” šo nosaukusi par miglas pūšanu acīs, lai nogremdētu ideju par atklātām prezidenta vēlēšanām Saeimā, vairāku politisko partiju pārstāvji ierosinājumu novērtējuši arī pozitīvi, tikai ar piebildi, ka laika likuma izmaiņām palicis maz.
Politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes profesore Ilga Kreituse aicinājumu nosauc par Vējoņa kunga “veiksmīgu PR gājienu”, taču rezultātā no tā čiks vien sanākšot.
Daudziem Vējoņa priekšlikums bijis pārsteigums, kā jums?
Arī man, jo, domāju, viņš pats diezgan labi apzinās, ka ar pašreizējo reitingu un darbības vērtējumu diez vai būs tas cilvēks, kuru tauta vēlēs par prezidentu. Vai viņš gribēja sev pacelt popularitāti vai novērst uzmanību no kā cita, bet tas no viņa puses bija diezgan drosmīgs solis.
Jautājums ieguvis vēl lielāku aktualitāti pēc publikācijām žurnālā “Ir”* par to, kā Latvijā tiek izvēlēti prezidenti. Lai Gunti Ulmani otrreiz ievēlētu, vajadzēja maksāt. Tolaik biju viņam galvenā konkurente – laikam taču ļoti bīstama…
Lietuviešiem, kur Valsts prezidentu vēl tauta, ar Rolandu Paksu sanāca kļūdīties.
Jā, Rolandam Paksam izdevās apvest cilvēkus ap stūri, bet tāpēc parlaments viņu impīčmenta procedūrā atbrīvoja no amata. Cilvēki ieraudzīja, ka valsts ir spējīga sevi aizstāvēt arī pret negodīgiem cilvēkiem, kas mācējuši iegūt varu. Tas bija ļoti labs piemērs Lietuvas valsts stiprībai. Nav daudz valstu, kur darbojas tīra parlamentārā republika. Parlamenta vēlēts prezidents ir Vācijā, bet tur šī persona ir tik neizteiksmīga, ka nenosaka neko. Čehija atteicās no parlamenta vēlēta prezidenta, tagad to vēl tauta.
Krievijas agresīvo ietekmi uz Latvijas politiku nevar noliegt, un tautas vēlēta prezidenta gadījumā tā var apdraudēt valsts drošību.
No politiķu puses tiekam biedēti, ka par prezidentu ievēlēs Kremlim paklausīgu cilvēku, tādu, kas nebūs Latvijai lojāls. Un kas tad bija tie gudrie, kas ievēlēja Latvijas bagātāko pensionāru un paši pēc tam šausminājās? Vai tie, kas ievēlēja Vējoņa kungu ar “Saskaņas” balsīm? Vai tā ir labāka situācija un lielāka politiskā atbildība?
Visu laiku meklējam ārējo vainu, bet vajag paskatīties uz iekšējo un mēģināt sevi nostiprināt, lai nav jāvaimanā, ka Krievija diktē savus noteikumus. Būsim stipri un strādāsim pret tās ietekmes izplatību!
Latvijā lielas bažas rada smagos kriminālnoziegumos apsūdzētā Lemberga un Kremlim draudzīga Ušakova popularitāte, ko uzrāda gan pašvaldību vēlēšanu rezultāti, gan sabiedrības aptaujas.
Ja valsts pati nevar tikt ar kaut ko galā, nevajag teikt, ka vēlētājs ir muļķis, kas ievēlēs nepareizu prezidentu. Ja valsts pieļauj, ka uz Ministru kabinetu var atbraukt vienas pilsētas mērs un nodiktēt noteikumus un Ventspilij tiek daudz vairāk nekā citām pašvaldībām, tad nevainojiet vēlētāju, jo viņiem tur dzīve ir labāka! Padomājiet, kāpēc Ministru kabinets tā rīkojas? Varbūt tiešām vajag vienu tautas vēlētu prezidentu, kas var padzīt tādu kabinetu un ministrus, kad viņi nepilda savus pienākumus? Taču nevar paplašināt prezidenta funkcijas, nemainot ievēlēšanas kārtību.
Vai tautas vēlēts prezidents ar plašākām pilnvarām palīdzētu uz labu mainīt mūsu iekšpolitiku?
Svarīgi, lai Valsts prezidenta amats nebūtu kā dārga dekorācija, bet ar savu politisku atbildību – ja kopā ar premjeru viņš noteiktu ministrus, tad arī atbildētu par to, ko dara. Patlaban viņš ir kā sāņus spēlētājs, kurš, ja vēlas, var iesaistīties, bet nekur nav teikts, ka Saeimai jāņem vērā tas, ko prezidents saka.
Cilvēkiem jāļauj izteikties, pat ja viņi var kļūdīties – tā iestātos lielāka atbildība par līdzdalību vēlēšanās. Taču paredzu, ka tas nenotiks – priekšlikums vien paliks kā prezidenta runa, kas sašūmējusi cilvēku prātu, jo nav izdevīgs partijām.
