Ilgā Rīgas domes atlaišana tuvojas finišam 1
Valdība ir konstatējusi vēl vienu juridisko pamatojumu Rīgas domes atlaišanai, tāpēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“AP”) trešdien lūdza Saeimas Budžeta un finanšu komisiju tās darba kārtībā jau esošo likumprojektu papildināt ar jaunu punktu.
Tas nosaka, ka domes atlaišana tiek ierosināta, jo 5. un 6. februārī trīs domes sēdēs pēc kārtas nav piedalījies deputātu vairākums un sēdes nav notikušas. Taču valdošā koalīcija neņēma vērā Juridiskā biroja vecākā padomnieka Edvīna Danovska ieteikumu: “Visskaistākā rīcība būtu, ja tiktu iesniegts jauns likumprojekts.”
Ministrs J. Pūce joprojām uzskata, ka Rīgas domes atlaišanai par pamatu var būt arī nespēja nodrošināt atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu atbilstoši likumam. Tas nozīmē, ka likumprojektā, kuru Saeima ceturtdien plāno pieņemt galīgajā lasījumā, būs norādīti abi iemesli. Ja Saeima Rīgas domes atlaišanas likumu šonedēļ pieņems, tad Valsts prezidents to varētu izsludināt 24. februārī. Tādā gadījumā ārkārtas vēlēšanas iespējams sarīkot ne agrāk kā 25. aprīlī, kam Centrālā vēlēšanu komisija esot gatava.
Jaunā dome sāktu strādāt maijā, kad tā sanāktu uz pirmo sēdi.
Juridiskā biroja pārstāvis E. Danovskis iepriekš bija norādījis uz Satversmes tiesas riskiem, ja Saeima pieņemtu sākotnējo likuma redakciju, kur nepieciešamība atlaist domi bija pamatota ar “atkritumu sāgu”. “No valdības šonedēļ pieņemtā lēmuma izriet nepārprotami jauns pamats Rīgas domes atlaišanai, jo tā nav spējīga pieņemt lēmumus.
Šis ir vienīgais nepārprotamais tiesiskais pamats, kas der Rīgas domes atlaišanai,” trešdien komisijas sēdē uzsvēra E. Danovskis, norādot, ka iepriekšējo pamatojumu ir iespēja izņemt no likumprojekta. Taču, ja tas paliekot, no dokumenta redakcijas esot jābūt skaidram, ka abi apstākļi savstarpēji nav saistīti. Vēl nav zināms, vai opozīcija varētu vērsties Satversmes tiesā, bet tas nekavētu jaunu vēlēšanu rīkošanu. Opozīcija sola, ka nelūgs apturēt likuma izsludināšanu uz diviem mēnešiem.
Vjačeslavs Dombrovskis (“Saskaņa”) sēdē kaunināja O. Burovu, kurš esot vienojies ar J. Pūces partijas biedru Viesturu Zepu (“AP”) neapmeklēt sēdes, lai uz tā pamata atlaistu domi. Viņaprāt, O. Burovs tādā gadījumā varēja ar labējām partijām veidot arī koalīciju. O. Burovs (“GKR”) sēdē atgādināja, kā līdz tādam iznākumam pašvaldība ir nonākusi.
Pirmsākumi meklējami pērnā gada sākumā, kad “Saskaņa” no frakcijas izslēdza četrus deputātus un koalīcijai vairs nebija vairākuma.
Tāda nav arī “klasiskajai opozīcijai”, kā to raksturoja O. Burovs, jo no labējām partijām arī ir izslēgti vai izstājušies četri deputāti. Viņu veidotais bloks “Rīgai” bija gatavs atbalstīt koalīciju, bet pēc kāda laika “Saskaņa” nākusi klajā ar ultimātu nomainīt O. Burovu Rīgas mēra amatā, kam iebilst “Gods kalpot Rīgai” valde.
O. Burovs nepiekrīt, ka domes atlaišanai par pamatu varētu būt nespēja nodrošināt atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu, jo ir noslēdzies Rīgas domes izsludinātais Rīgas atkritumu apsaimniekošanas iepirkums un drīzumā ar pakalpojuma sniedzējiem plānots noslēgt līgumus. Iepirkumā par uzvarētājiem atzīti trīs pretendenti – SIA “Clean R”, personu apvienība “Lautus” un “Pilsētvides serviss”, kā arī SIA “Eco Baltia vide”.
Iepirkums paredz sadalīt Rīgu zonās. Domes saistošie noteikumi “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā” stājās spēkā pērn 4. decembrī. Tie nosaka, ka sadzīves atkritumu savākšana Rīgā tiek veikta, izmantojot šķiroto atkritumu savākšanas laukumus un atkritumu dalītās savākšanas punktus.
Tas bija viens no nosacījumiem, kuru dome nebija izpildījusi, kā tika konstatēts iepriekš, kad Saeimas komisija izvērtēja iespēju domi atlaist, par pamatu ņemot šīs problēmas.
Tiesa, Saeimā pašlaik tiek skatīti grozījumi “Atkritumu apsaimniekošanas likumā”, to uz 2. lasījumu sagatavotā redakcija paredz brīvo konkurenci atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanā, “Latvijas Avīzei” skaidroja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs (“KPV LV”). Viņam ir iespaids, ka aizejošā Rīgas dome “cenšas izdzīt cauri lēmumus”, neizvērtējot šādus apstākļus. Tas nozīmētu, ka pēc likuma spēkā stāšanās, kas varētu būt no nākamā gada 1. janvāra, Rīgai būtu jāievēro brīvās konkurences nosacījumi un jāatsakās no zonējuma principa.
