Ikviens dīdās, izņemot godasardzi. Zinātne aiz “grozāmgrābšļa” trakuma 1
Ikviens dīdās, varbūt izņemot vienīgi goda sardzi pie Brīvības pieminekļa. Lai tas būtu pieskarties saviem matiem, grauzt nagus, spēlēties ar apģērbu vai rokās griezt pildspalvas, tu, visticamāk, dīdies daudzas, daudzas reizes dienā. Šeit arī slēpjas iemesls, kāpēc fidžetspineris, vienkārši spineris vai, kā piedāvā latviskot, grozāmgrābslis ir kļuvis par jaunāko pieprasīto rotaļlietu starp bērniem… un arī pieaugušajiem.
Mantiņu sauc par fidžetspineri (angļu valodā – “spin” nozīmē “griezties”, “fidget” – dīdīties), jo tas var griezties un ļauj tev darīt to, ko parasti centies nedarīt – dīdīties. Rotaļlieta izskatās pēc griestu ventilatora un trīsgalvainā elektriskā skuvekļa krustojuma.
Kā redzi, grozāmgrābslis nav gluži pats sarežģītākais izgudrojums, kaut arī griežoties tas rada dūcošu skaņu. Un dīdīšanās noteikti nav jauna cilvēka uzvedībai neparasta. Atrodi kādu, kurš vispār nedīdās, un, visticamāk, šim cilvēkam būs veikta botoksa procedūra visam ķermenim.
Tāpēc spinera cena, salīdzinot ar tādiem objektiem, kā pildspalvas, zīmuļi, bumbiņas un monētas, visticamāk, nav saistīta ar milzīgiem pētījumiem un izstrādes izmaksām. Tik un tā, daži pārdevēji nekautrējas apgalvot, ka grozāmgrābslim ir pozitīva ietekme uz veselību, piemēram, stresa mazināšana, pēctraumatiskā stresa sindroma profilakse, nemiera mazināšana un pozitīva ietekme uz uzmanības deficīta hiperaktivitātes traucējumiem. Cik patiesi ir šie apgalvojumi?
Apskatīsim zinātniskos pamatojumus: tātad ir teorija, bet ierobežots skaits zinātnisko pierādījumu par spinera pozitīvo vai negatīvo ietekmi. Viena no idejām ir tāda, ka spinera griešana varētu nodarbināt to smadzeņu daļu, kura savādāk pievērstu pārējās tavu smadzeņu daļas haotiskām un nejaušām domām.
Lai tas kļūtu saprotamāk, iztēlojies, ka tavas smadzenes ir ģimene, kurai jāpieņem svarīgs lēmums. Ja mazākie bērni nav aizņemti ar rotaļlietām, viņi pieprasa pārāk daudz uzmanības, traucējot pieņemt jēdzīgu lēmumu.
VIDEO: Triks – kūstošais spineris
Rolands Rocs un Sāra D. Raita savā grāmatā “Dīdies, lai koncentrētos: pārspēj atjautībā savu garlaicību” skaidro, kā spineris var novērst traucēkļus, kuri rodas garlaicības dēļ.
Spinera griešana var novērst prāta pievēršanos obsesīvām un neveselīgām domām, piemēram, kāda ir dzīves jēga, ko citi cilvēki par tevi domā, kāpēc tu neesi pievilcīgāks, kāpēc citi Facebook izskatās veiksmīgāki nekā tu un, galu galā, kāpēc Džastins Bībers joprojām neatbild uz taviem telefona zvaniem?
Vēl viena iespējamība ir tas, ka tavas ķermeņa kustības patiesībā ir daļa no domāšanas un izpausmes procesa. Pamēģini uzrakstīt garu e-pastu, sniegt prezentāciju, uzturēt sarunu randiņā vai nodziedāt dziesmu, kamēr esi pilnībā nekustīgs.
Neņemot vērā to, ka, visticamāk, tu izskatītos mazliet biedējošs, šāda nekustība varētu tikt izjusta kā “nedabiska”. Piemēram, pētījumi liecina, ka fiziskas kustības var daudzējādi palīdzēt kognitīvām aktivitātēm, piemēram, kricelējumi domāšanai un lietu pierakstīšana – atmiņai. Tāpēc grozīšana patiesībā varētu palīdzēt tev domāt un izpaust sevi.
Trešā iespējamība ir tāda, ka grozīšana kalpo kā rituāls. Rituāli var piedāvāt mierinošu paredzamību, pazīstamību un struktūru, kas var būt relatīvi neesoša īstajā dzīvē.
Frančeska Džino un Maikls Nortons aprakstīja dažas no rituālu pozitīvajām īpašībām, tostarp nomierinošu ietekmi un palīdzēšanu koncentrēties. Atkārtotas kustības, piemēram, bumbiņas spaidīšana vai pildspalvas dauzīšana var būt mierinoši minirituāli.
VIDEO: 6 neparastākie spineri
Sagatavots pēc “forbes.com”
