Ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, bet vai darba devējam ir tiesības to ierobežot? 0
Vai darba devējs drīkst ierobežot darbinieka izvēli izmantot atvaļinājumu uzreiz visu mēnesi? Ir kolēģi, kas vēlas izņemt, piemēram, 3 dienas, bet darba devējs liek izņemt vismaz nedēļu, turklāt no pirmdienas līdz svētdienai, nevis, piemēram, no trešdienas, kā darbiniekam vajadzētu. Vai tā drīkst? Jautā Marta U.
Vismaz divas nedēļas nepārtraukti
Saskaņā ar Darba likumu ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Šāds atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām (28 kalendārajām dienām, kas ietver gan darbdienas, gan nedēļas atpūtas dienas), neskaitot svētku dienas.
Darbiniekam un darba devējam vienojoties, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām, taču tā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām, skaidro Valsts darba inspekcijas pārstāve Dace Stivriņa.
Likumā kategoriski noteikts, ka viena no ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma daļām kārtējā gadā (par individuālo darba gadu) nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām.
Tātad darbinieks var lūgt darba devējam piešķirt ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pa daļām, ievērojot nosacījumu, ka tā nedrīkst būt īsāka par divām kalendāra nedēļām. Tomēr, atvaļinājuma otru daļu dalot kalendāra dienās, pusēm jāņem vērā, ka ikgadējais atvaļinājums sastāv ne tikai no darbdienām, bet arī nedēļas atpūtas dienām, kas izmantojamas atvaļinājuma laikā, mākslīgi nepalielinot atvaļinājuma laikā apmaksājamo darbdienu skaitu.
Pēc iespējas jārod kompromiss
Darba likumā arī noteikts, ka darba devējam, piešķirot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, ir pienākums pēc iespējas ņemt vērā darbinieka vēlmes. Juridiskajā literatūrā norādīts, ka vārdu savienojums “pēc iespējas” nozīmē – darba devējam, piešķirot atvaļinājumu, ir tiesības pirmām kārtām ņemt vērā uzņēmuma normālas darba gaitas nodrošināšanas nepieciešamību, proti, darba devējam ne vienmēr ir saistošas darbinieka vēlmes.
Par konkrētu apmaksātā atvaļinājuma izmantošanas laiku darba devējam un darbiniekam jāvienojas, rodot kompromisu.
Nosaka iekšējos darba kārtības noteikumos
Atbilstīgi Darba likumam darba devējs atvaļinājumu piešķiršanas vispārējo kārtību nosaka darba kārtības noteikumos. Nosakot šo kārtību, darba devējs nedrīkst iekļaut tādus noteikumus, kas pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli.
Piemēram, nosakot atvaļinājumu piešķiršanas vispārējo kārtību, darba devējs var noteikt – ja ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu izmanto pa daļām, viena no atvaļinājuma daļām nedrīkst būt īsāka par divām kalendāra nedēļām, bet, atlikušo daļu izmantojot pa daļām, katra nedrīkst būt īsāka par vienu kalendāra nedēļu.
Ja darbinieks vēršas pie darba devēja ar iesniegumu par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanu pa daļām, neievērojot darba devēja noteiktos atvaļinājuma piešķiršanas noteikumus, darba devējs ir tiesīgs atteikt piešķirt ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, norādot atteikuma pamatojumu.
Jāvienojas ar darba devēju
Ja darba devējs iekšējos normatīvajos aktos nav noteicis pienākumu izmantot atlikušo atvaļinājuma daļu tikai kalendāra nedēļās, Darba likumā nav noteikts aizliegums ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlikušo divu kalendāro nedēļu daļu izmantot, sadalot atsevišķās dienās. Šādā gadījumā darbiniekam, kam nolīgta piecu dienu darba nedēļa, var tikt piešķirtas 10 ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma darbdienas. Atvaļinājuma dalīšana daļās pieļaujama, tikai pusēm vienojoties. Darba likums arī neierobežo ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķirt, piemēram, no trešdienas.
