IKT optimizācija – tikai skaists lozungs 0
Valsts pārraudzībā esošā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūra netiek pārvaldīta pietiekami efektīvi, turklāt šajā jomā trūkst skaidras un vienotas politikas, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole.
Valsts kontrole (VK) uzskata, ka nav pieņemami, ka jau kopš 2010. gada aizsāktā politika informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) optimizācijai nav devusi vērā ņemamus panākumus. Tikai vienā no revīzijas izlasē iekļautajiem resoriem, proti, Tieslietu ministrijā, ir izdevies panākt būtisku progresu IKT centralizēšanā. Savukārt pārējos revīzijas izlasē iekļautajos resoros pirms astoņiem gadiem uzsāktā IKT optimizācija ir apstājusies. Arī politikas plānošanas dokumentos noteiktais neviennozīmīgais optimizācijas mērķis – IKT izdevumu samazināšanās – nav sasniegts.
Gluži pretēji – IKT izdevumi var pieaugt līdz ar jaunu informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu izstrādi un nodošanu ekspluatācijā, kā arī pieaugot ārpakalpojumu cenām. To secinājusi VK, veicot četru resoru – Kultūras ministrijas, Zemkopības ministrijas, Tieslietu ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas – lietderības revīzijas par IKT infrastruktūras efektīvu pārvaldību.
VK arī atzīmē, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) kā atbildīgā ministrija par politikas izstrādi IKT pārvaldības jomā kopš 2010. gada jau trīs reizes sagatavojusi politikas plānošanas dokumentus, kas paredz virzību uz IKT optimizāciju, taču ikreiz mērķis palicis nesasniegts. Savulaik problēmas bija iecerēts risināt arī ar vienota elektronisko sakaru pakalpojumu centra izveidi, kas palīdzētu ietaupīt pat trīs miljonus eiro piecu gadu periodā. Tam bija jāsāk darboties 2019. gada janvārī, bet realitātē centra pakalpojumus lieto vien divas iestādes.
Vēsturiski iesākta sliktā prakse
Kā galvenos trūkumus valsts politikai šajā jomā VK min skaidru IKT attīstības plānu trūkumu resoros, decentralizēto IKT pakalpojumu pārvaldību, vienota datu centra principa neieviešanu un drošības trūkumus. Viss minētais novedis pie tā, ka katrā resorā izveidota sava IKT infrastruktūra, kas turklāt nav pienācīgi noslogota.
“Veidot kopēju redzējumu, ko un kā optimizēt, traucē tas, ka dažas ministrijas un iestādes darbojas un veido savu IKT saimniecību katra par sevi, sava budžeta ietvaros. VARAM izstrādātajos normatīvajos aktos jau pirms vairākiem gadiem noteikts, ka resoros jāveido IKT padomes, kas izstrādātu ilgtermiņa redzējumu optimizēšanai un tālākai attīstībai. Revīzijā redzējām, ka nereti IKT padomes izveide ir formāla un nav reāla darba pienesuma,” norāda VK pārstāvis Reinis Grāvītis.
Tāpat konsekventi gadu no gada trūkstot arī aprēķinu par to, cik tad valstij izmaksā IKT saimniecības uzturēšana. “Revīzijā secinājām, ka iestādēm nav zināms, cik izmaksā katras serveru telpas uzturēšana – apsardze, gaisa kondicionēšana, sensoru un ģeneratoru apkope. 22 revīzijā apmeklētajās iestādēs tiek izmantoti 38 datu centri. Daudzviet tā ir vēsturiski izveidojusies prakse un nav vērtētas taupīgākas alternatīvas. Ir svarīgi apzināt katras serveru telpas uzturēšanas tēriņus, lai saprastu, vai ekonomiskāk ir sadarboties ar citām iestādēm, kuru serveru telpas nav tik noslogotas, vai šo funkciju iepirkt ārpakalpojumā,” “LA” teica R. Grāvītis.
VK lēš, ka valsts informācijas tehnoloģiju un komunikāciju saimniecības uzturēšana izmaksā 62 miljonus eiro gadā, turklāt summa gadu no gada pieaug. Cik no tā varētu ietaupīt – īstas skaidrības neesot. Piemēram, piecu gadu ietaupījums IKT infrastruktūras izmitināšanai trijos resoros varētu sasniegt 1,3 miljonus, taču tas ir tikai viens no punktiem, kurā varētu ilgtermiņā ietaupīt.
VARAM kritikai piekrīt
Revīzijas ziņojumā teikts, ka viens no IKT resursu optimizācijas priekšnosacījumiem ir kopējās IKT pārvaldības plānošanas kompetences stiprināšana pašos resoros. VARAM norādījusi, ka piekrīt VK secinājumiem par to, ka optimizācijai jākļūst mērķtiecīgākai, sistemātiskākai un centrāli uzraudzītai. Tāpat būtiski jāuzlabo IKT drošība. Revīzijā secināts, ka daļā iestāžu ir izveidoti augsta drošības līmeņa datu centri, taču tie netiek pilnībā izmantoti. Tajā pašā laikā atsevišķās iestādēs datus uzglabā zema drošības līmeņa datu centros. VK aicinās Ministru kabinetu uzdot Aizsardzības ministrijai sadarbībā ar IT drošības nodrošināšanā iesaistītajām iestādēm (Satversmes aizsardzības birojs un VARAM) izveidot saskaņotu IKT infrastruktūras drošības uzraudzības mehānismu.
VARAM pārstāve Anda Zaļepska “LA” atzina, ka VK revīzija bijusi lietderīga un savlaicīga, tostarp arī izteiktā kritika. Vienlaikus ministrija norāda, ka revīzija apliecina uzsāktās valsts IKT centralizācijas politikas nepieciešamību un aktualitāti.
Apsvērt ārpakalpojumu izmantošanu
Savukārt Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa “LA” sacīja, ka VK revīzija aktualizējusi apstākli, ka pašlaik netiek pienācīgi izvērtēts, cik efektīvi tiek izmantota IKT infrastruktūra un kādas ir faktiskās IT sistēmu izmaksas dažādos resoros.
“Noteikti būtu jāņem vērā ne tikai IKT personāla tiešās izmaksas, bet arī šo speciālistu pieejamība un zināšanu kapacitāte katrā atsevišķā iestādē. Vienlaikus nevar viennozīmīgi piekrist apgalvojumam, ka ārpakalpojumu izmaksas noteikti būs lielākas nekā kopējās iekšējā pakalpojuma izmaksas, jo jāņem vērā, ka IKT speciālistu izmaksas veido ne tikai to tiešās izmaksas, bet arī to zināšanu uzturēšanas, atlases, aizvietošanas, darba vietu un aprīkojuma izmaksas. No efektivitātes viedokļa būtu vērtīgi regulāri veikt salīdzinājumu, lai mazinātu situācijas, kurā iekšējais pakalpojumu sniedzējs laika gaitā faktiski kļūst būtiski dārgāks nekā ārpakalpojuma sniedzējs,” norādīja Bāliņa.
Bāliņa norāda, ka viena no centrālajām problēmām ir tā, ka valsts pārvaldē trūkst vienotas atbildības par IKT risinājumiem. Šādas atbildības esamība varētu gan palīdzēt samazināt izmaksas, gan arī uzlabot valsts pārvaldes darba kvalitāti un ātrumu. Sadrumstalotība traucē valsts pārvaldei kompetentu lēmumu pieņemšanā par labākajiem IKT risinājumiem. Tādēļ būtu atbalstāma koordinēta un vienota pieeja valsts IKT risinājumu plānošanā, izveidē un uzturēšanā.”Latvijas IKT nozares uzņēmumi viennozīmīgi ir gatavi piedalīties kvalificēti organizētos iepirkumos un piegādāt labākos risinājumus, savukārt valstij jāspēj precīzi un atbildīgi definēt prasības – konkurence starp kompetentiem un atbildīgiem piegādātājiem apvienojumā ar pasūtītāja kompetenci noteikti dos labus rezultātus.”
