Ikšķile un Ogre uz kara takas. Kā mēru strīdi “bremzē” savu pilsētu attīstību iedzīvotājiem 2
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Saeima otrdien, skatot galīgajā lasījumā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, atbalstīja Ikšķiles novada iekļaušanu topošajā Ogres novadā, kurā vēl būs arī Lielvārde un Ķegums. Tas notika laikā, kad Ikšķiles un Ogres novadu tagadējās domes vadības, tā teikt, nostājušās uz kara takas.
Lai varētu pretendēt uz valsts budžeta aizdevumu investīciju projektam par ēkas pārbūvi daudzfunkcionālā pašvaldības pakalpojuma centra izveidei, Ikšķiles novada domei bija jāsaņem Ogres novada kā potenciālā administratīvā centra pašvaldības piekrišana.
Taču Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis (NA) to nav devis, “Latvijas Avīzi” informēja Ikšķiles novada priekšsēdis Indulis Trapiņš (LZP). Ikšķiles novada dome jūnija sākumā ārkārtas sēdē lēma vērsties Satversmes tiesā, kurā apstrīd Ministru kabineta noteikto kārtību, kas prasa projektu saskaņošanu ar citu pašvaldību.
Ogres novada priekšsēdētājs Egils Helmanis (NA) savukārt “Latvijas Avīzei” sacīja, ka viņa vadītā pašvaldība saskaņojumu neesot atteikusi, bet tai esot vajadzīgs laiks, lai kaimiņu novada investīciju projektu rūpīgi izvērtētu.
Tajā pašā laikā viņš minēja vairākus Ogres novada priekšlikumus, kurus savukārt noraidījis Ikšķiles novads – tas nav piekritis robežu grozīšanai,
lai Ogre, kuru ieskaujot Ikšķiles pašvaldības teritorija, varētu attīstīties. Ikšķiles novadā atrodas arī Ogres Meža tehnikums, kurā bijusi doma izveidot Meža muzeju, bet arī šī ideja esot noraidīta, kaimiņi neesot piekrituši atbalstīt arī bērnu hokeja klubu.
Ledus halle, ko uzskata par piederīgu Ogrei, ir Ikšķiles pašvaldības teritorijā, skaidroja E. Helmanis. Viņš tagad lūdzis juristus izvērtēt, vai Ogres dome vispār vairs var sniegt kādu atzinumu par minēto investīciju projektu, ja reiz Ikšķile ir vērsusies Satversmes tiesā.
Ierobežotas vienlīdzīgas tiesības
Ikšķiles novads Satversmes tiesā jau nesenā pagātnē vienu uzvaru izcīnīja, apstrīdot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (“AP”) lēmumu apturēt pašvaldības noteikumus par iedzīvotāju aptaujas rīkošanu.
Satversmes tiesa lēma, ka pašvaldībai bija tiesības noskaidrot iedzīvotāju viedokli par pašvaldību reformu. Tagad Ikšķile Satversmes tiesā apstrīd Ministru kabineta noteikumus par kārtību, kādā pašvaldībām izsniedz valsts aizdevumu Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas ietekmes mazināšanai, uzskatot, ka tie neatbilst Latvijas Republikas Satversmei un Eiropas pašvaldību hartai.
Lai pašvaldības, kas pēc reformas tiks ieļautas citā novadā, saņemtu aizdevumu, tām projekts ir jāsaskaņo ar tā novada domi, kas būs administratīvajā centrā. Šajā gadījumā tā ir Ogre. Savukārt tiem, kas būs administratīvais centrs, no citām novadā iekļautajām pašvaldībām nav jāsaņem šāds saskaņojums. Šo Ikšķiles dome uzskata par papildu ierobežojumu daļai pašvaldību, kas varot būtiski traucēt iedzīvotājiem svarīgu projektu īstenošanu. “Tiem, kas pēc reformas nebūs administratīvie centri, jau pirms tās īstenošanas tiek ierobežotas vienlīdzīgas tiesības īstenot savos plānošanas dokumentos paredzētās darbības, kas neatbilst tiesiskās paļāvības principam,” sacīts pieteikumā Satversmes tiesai.
“Vai jūs tiešām gribat dzirdēt mūsu bēdu stāstu?” sarunu aizsāka I. Trapiņš.
Viņa vadītā novada investīciju programmas viena no prioritātēm ir ēkas Skolas ielā 4 pārbūve, uzlabojot arī tās energoefektivitāti, lai mājā izvietotu pakalpojumu centru, kurā būtu arī vairākas ģimenes ārstu prakses. Ikšķiles novads vēlējies pieteikties līdz 1. jūnijam, kas bija pirmais noteiktais termiņš, lai ātrāk varētu uzsākt projekta īstenošanu.
Jūlijā tiks vērtēti tie projekti, kas iesniegti līdz 1. jūlijam. Nesaņēmusi Ogres novada piekrišanu, Ikšķile pieteikumu iesniegusi bez saskaņojuma. Tas arī nav vienīgais investīciju projekts, kuram būtu nepieciešams valsts budžeta aizņēmums. I. Trapiņš pieļāva, ka E. Helmanis tā rīkojies, jo Ikšķile nav piekritusi atbalstīt bērnu hokeju Vidzemes ledus hallē, taču pašvaldības budžets esot pieņemts un tur nav paredzēts atbalsts bērnu hokejam, bet gan citiem sporta veidiem.
“Ir absurdi, ka mums kaut kas bija jāsaskaņo laikā, kad administratīvi teritoriālās reformas likums vēl nav pieņemts un izsludināts, bet cita pašvaldība var bremzēt mūsu attīstību. Kā mēs varam runāt par labām kaimiņattiecībām, ja notiek kaitniecība mūsu novadam, ierobežojot mūsu tiesības piedalīties konkursos,” piebilda I. Trapiņš.
Helmanis atceras labos laikus
Tam pretim E. Helmanis turpināja saukt viņa vadītās pašvaldības ieceres, kuras savukārt noraidījusi Ikšķile. Tā arī neesot atsaukusies aicinājumiem piedalīties sarunās par jaunā novada veidošanu pēc reformas. Atbildot uz vaicāto, kā abi vietējie līderi plāno sadzīvot jaunajā novadā, E. Helmanis atcerējās laiku, kad viņam ar I. Trapiņu bijušas labas attiecības.
Toreiz abas pašvaldības kopā izveidojušas Zilo kalnu dabas parku. Saspīlējums radies pēc tam, kad sākušās sarunas par jauno pašvaldību reformu.
“Potenciāls sadarbībai ir. Un pēc vēlēšanām vairs nevienam nebūs absolūtā vara. Tad ar varu būs jādalās, bet to var izdarīt sadarbojoties,” teica E. Helmanis.
“Latvijas Avīze” sazinājās ar vēl vairākām pašvaldībām, kuras protestēja pret to apvienošanu ar citiem novadiem, bet tām ar investīciju projektu saskaņošanu grūtības nebija radušās.
Iecavas novada domes priekšsēdis Aivars Mačeks (NA) pastāstīja, ka Iecavas novadam esot pieci projekti, no kuriem vairākos investīcijas plānotas ielu pārbūvei. Ar Bauskas novada vadību jau tikšanās esot notikusi, kaimiņu pašvaldība ir bijusi pretimnākoša un neiebilda šīm iecerēm.
Kandavas novada domes priekšsēdētāju Ingu Priedi (LZP) “Latvijas Avīze” uzrunāja tad, kad Saeima vēl nebija lēmusi par Tukuma novadu, kurā plānots iekļaut arī Kandavu. Taču starp jaunā Tukuma novada robežās iezīmētajām pašvaldībām – arī Jaunpili un Enguri – attiecības esot labas un cits citu atbalstot.
Kandavas novads pagaidām nebija plānojis ņemt valsts budžeta aizņēmumu, jo tā nauda kādreiz būšot arī jāatdod. Taču, ja neizdosies saglabāt savu novadu un Kandava tiks iekļauta lielajā pašvaldībā, tad varbūt arī pieteiksies uz valsts budžeta aizdevumu vidusskolas siltināšanas projektam.
