FOTO. Ikšķile grib dzīvot bez Ogres: apvienošanos neatbalsta kā novada iedzīvotāji, tā deputāti 0
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (“Attīstībai/Par”) konsultācijās ar potenciālā Ogres novada pašvaldībām pagājušajā nedēļā dominēja Ikšķiles novada domnieku paustā nevēlēšanās iekļauties jaunajā teritorijā.
Ķeguma un Lielvārdes pašvaldību vadītāji šādu iespēju vērtēja daudz pielaidīgāk, bet atzina, ka pagaidām vēl esot pārāk daudz nezināmo, lai varētu jau dot piekrišanu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumam.
Tas paredz Ogres novadā, kurš jau tagad ir lielākais Latvijā ar 33 083 iedzīvotājiem, iekļaut arī Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes novadus.
Ikšķiles novada domes priekšsēža vietnieks Česlavs Batņa (LZS) atsaucās uz pozitīvajiem novada attīstības rādītājiem, ieskaitot iedzīvotāju skaita pieaugumu un augstu teritorijas attīstības indeksu, kas norādot uz Ikšķiles novada iespējām kļūt par perspektīvu teritoriju.
Tikšanās laikā viņš sacīja: “Lai uzturētu kādu teritoriju, tiks kavēta citas teritorijas attīstība.” Ogres novada domes priekšsēdis Egīls Helmanis (NA) un ministrs J. Pūce aicināja Ikšķiles vadību saprast, ka, lai veicinātu līdzsvarotu visas valsts attīstību, spēcīgākajiem centriem ir jādalās ar lauku pagastiem.
“Jūs [pašvaldību deputāti] arī esat valsts amatpersonas. Jūsu kā valsts amatpersonu atbildība ir ne tikai par sava novada teritoriju, bet par visas valsts attīstību. Man nav jūs jāpārliecina, bet mums kopā ir jāizveido labākais iespējamais novads,” sacīja J. Pūce. To, ka daudzas pašvaldības nevēlas neko mainīt, viņš dzirdot visā Latvijā.
“Taču pārmaiņas būs!” stingri noteica ministrs, kurš ar Ikšķiles novada pārstāvjiem vēl tiksies Satversmes tiesā, jo abu pušu domas atšķīrās par Ikšķilē rīkotās iedzīvotāju aptaujas likumību.
Aptaujā noraida apvienošanos
Ikšķiles novada domes organizētajā aptaujā ministrs bija saskatījis referenduma pazīmes, kas neatbilstot likumā paredzētajai iedzīvotāju viedokļu noskaidrošanai sabiedriskajā apspriešanā vai kādai citai tajā noteiktajai formai. J. Pūce arī pieļāva, ka aptaujas mērķis esot bijis nevis uzzināt cilvēku domas, bet, “lai pārliecinātu mani”. Ikšķiles novada priekšsēža vietnieks Č. Batņa informēja, ka minētajā aptaujā 3248 novada iedzīvotāji esot skaidri pateikuši, ka vēlas saglabāt savu pašvaldību.
To atbalsta arī visi deputāti.
Novadā ir ap 10 000 iedzīvotāju. Ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs, kurš pasākumā iepazīstināja ar SIA “Karšu izdevniecība Jāņa sēta” pētījumu, norādīja, ka arī ar 10 000 iedzīvotāju pašvaldība nevarēs nodrošināt tai nepieciešamo kapacitāti. Ikšķilē nav nozīmīgu ražotņu, lielāko pievienoto vērtību dodot “Ozoliņa konditoreja”, bet, piemēram, Ķegumam pievienotā vērtība esot augstāka – tur ir Ķeguma HES, gaļas pārstrādes uzņēmums “Rubeņi”.
Daļa Ikšķiles, kas ir arī Pierīgas pašvaldību apvienībā, iedzīvotāju brauc strādāt uz Rīgu. Ja novads uzsver, ka ir vairāk orientēts uz Rīgu, nevis Ogri, tad tam jādomā par tuvināšanos, piemēram, Salaspils novadam, bet viens tas nevarēšot nodrošināt nepieciešamo kapacitāti, uzskata J. Turlajs. Viņš gan norādīja arī uz vairākiem faktoriem, kas ierobežo Ogres novadu, ja Ikšķile tam nepievienojas. Piemēram, Ogres Ledus halle un Ogres tehnikums atrodas nevis Ogrē, kā varētu domāt, bet gan Ikšķiles novada Tīnūžu pagastā.
Ogres novada domes priekšsēdis Egils Helmanis atgādināja, ka arī Ogre pirms desmit gadiem bijusi augoša pilsēta ar labiem rādītājiem, veikusi iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā. Toreiz novadu reformā tai pievienoja deviņus pagastus un situācija mainījās. Tagad tā saņem finansējumu no izlīdzināšanas fonda.
Vai Ogres, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes novadi jāapvieno?
“Stāsts ir par to, vai mēs visi dzīvojam vienā valstī un uzņemamies atbildību arī par lauku teritoriju. Vai varam izlīdzināt naudas plūsmu un nepieļaut, ka lauku teritorijas nomirst,” sacīja E. Helmanis, minot, ka, piemēram, novads ir vairākos pagastos uzcēlis estrādes, ko tie pašu spēkiem nepaveiktu.
Viņam gan uzreiz oponēja kāds Ikšķiles novada deputāts, pēc kura domām reformas mērķis ir koncentrēt visu attīstības centros, kas laukus iztukšošot vēl vairāk. Taču neviens neesot pateicis, ko no reformas iegūs Ikšķiles iedzīvotāji, norādīja domes priekšsēdis Indulis Trapiņš (LZP), pēc kura domām reforma nav sagatavota un pietiekami izskaidrota.
Citus interesē vēlēšanu sistēma
Lielvārdes un Ķeguma novadu vadītāji tikšanās laikā bija vairāk kā novērotāji, kuriem galvenais jautājums bija par mazo pagastu pārstāvniecību lielā novada domē. Lielvārdes novada domes priekšsēdētāja Santa Ločmele (LZS) atzina, ka reforma ir vajadzīga, taču pēc iepriekšējās palikuši nepadarītie darbi, ar ko vispirms ir domāti nesakārtotie ceļi uz novadu centriem, tāpēc arī šoreiz īstas ticības neesot. J. Pūce sacīja: “Es būtu neprātīgs, ja apsolītu, ka Latvijā tiks saremontēti visi ceļi.”
Taču kā īstermiņa risinājums tiks piedāvāta reģionālo ceļu programma 2021.–2023. gadam, lai varētu uzlabot nokļūšanu uz novadu centriem.
Mērķdotācijām pašvaldībām sākotnēji ir pieprasīti deviņi miljoni eiro, kas būtu paredzēti apvienošanās projektu sagatavošanai, vienreizējām dotācijām pašvaldībām, kuras varētu atvēlēt atlaišanas pabalstiem. J. Pūce solīja arī izmaiņas vēlēšanu likumā, atzīstot, ka pieaugs viena deputāta ievēlēšanai nepieciešamais balsu skaits, tāpēc ir ierosināts palielināt novadu deputātu skaitu. Taču viņš aicina pašvaldības un iedzīvotājus sūtīt priekšlikumus, kā šo problēmu risināt.
Lielvārdes novada priekšsēdētāja S. Ločmele arī šķita sarūgtināta, ka Ikšķiles vadība savā prezentācijā centusies izcelties uz abu pārējo pašvaldību fona. Piemēram, tika minēts, ka Ikšķilē ir vismazākie administratīvie izdevumi –- 106,9 eiro uz vienu iedzīvotāju. Savukārt Ķeguma novadā tie ir 159,6 eiro uz vienu iedzīvotāju. Ķeguma novadā ir vismazākais iedzīvotāju skaits – 5374, Lielvārdes novadā ir 9735 iedzīvotāji. Ja visas minētās pašvaldības apvienosies, tad jaunajā novadā būs 57 835 iedzīvotāji.
Ķeguma novada priekšsēdis Raivis Ūzuls (Vidzemes partija) “Latvijas Avīzei” paskaidroja, ka, salīdzinot administratīvos izdevumus, jāņem vērā, ka Ķeguma novads teritorijas lieluma ziņā ir otrs lielākais aiz Ogres novada. Tas nozīmē, ka pašvaldība ar mazāko finansējumu apsaimnieko lielāku teritoriju.
R. Ūzuls piekrīt, ka reforma būs vajadzīga, bet svarīgi esot, lai no tās neciestu iedzīvotāji, kuri dzīvo tālākajos – Birzgales un Rembates – pagastos. Pašvaldības vadītājs nevarot pateikt, vai tieši piedāvātās novada robežas ir tās labākās, bet, kāds modelis tikšot apstiprināts, tādā arī centīšoties strādāt iedzīvotāju labā.
VARAM augusta sākumā pabeigs konsultācijas ar pašvaldību deputātiem, tiekoties atsevišķi ar katrā potenciālajā novadā iekļauto novadu pārstāvjiem.
Pēc tam ministrijas vadība sāks tikšanās ar iedzīvotājiem, kas turpināsies vismaz līdz gada nogalei. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J. Pūce aicina iedzīvotājus sūtīt savus priekšlikumus uz ministrijas mājas lapā norādīto adresi. No pirmdienas sāks darboties arī VARAM zvanu centrs. Pa tālruni 68806999 iedzīvotāji varēs zvanīt un izteikt savus priekšlikumus par pašvaldību reformu.
