IKP pieaug. Cik optimistiski ir ekonomisti? 0
Swedbank galvenā ekonomiste Lija Strašuna
Ekonomikas skrējiens turpinās
Pārskatītie dati uzrāda vēl straujāku izaugsmi 2.ceturksnī nekā operatīvie dati. Proti, Latvijas ekonomika bija par 5,3% lielāka nekā pērn 2.ceturksnī. Tā ir straujākā izaugsme Baltijā, un, prognozējams, arī gada kopumā Latvijas ekonomika būs visstraujāk augošā.
Jāatgādina tomēr, ka daļēji tik strauja izaugsme ir pateicoties lielākam darbadienu skaitam. Ja šo efektu izslēdz, tad gada izaugsme ir gandrīz par procentpunktu lēnāka, 4,4%.
Mazliet pārsteidz arī minimāls kritums finanšu sektorā, bet, iespējams, statistisko iemeslu dēļ lielāku kritumu tur redzēsim nākamajā ceturksnī.
Zināms, ka, lai arī lielākais sitiens bija 2.ceturksnī, nerezidentu apkopojošais sektors turpinās sarauties, un tas ietekmēs arī ekonomikas izaugsmi.
Lai arī bija gaidāms, ka eksporta sniegums būs labāks par iepriekšējo ceturksni, izaugsme bijusi ļoti strauja, virs 7%. To veicināja gan ātrāks preču eksporta kāpums, gan atgūšanās pakalpojumu eksportā.
Labāku pakalpojumu eksporta sniegumu veicināja gan pieaugums tranzītā, gan divciparu izaugsme IKT sektorā. Tomēr transporta sektors ir diezgan trausls, un, visticamāk, izaugsmes tempi kritīsies, jo 2.ceturksnī kravu pārvadājumu pieaugumu balstīja dažādi īslaicīgi faktori.
Savukārt sausums un mazākas ražas piebremzēs preču eksporta kāpumu otrajā pusgadā.
Investīciju izaugsme ir nedaudz piebremzējusies, bet vēl arvien ļoti strauja, un to pārsvarā virza būvniecība. Lai arī šogad sagaidām, ka būvniecības un investīciju kāpums noturēsies līdzīgos tempos kā līdz šim, nākamgad izaugsme bremzēsies.
Tas tādēļ, ka gan ES struktūrfondu plūsmas pieaugs lēnāk, gan būvniekiem būs arvien grūtāk kāpināt apjomus pieaugošo izmaksu, darbaspēka trūkuma un citu ierobežojumu dēļ.
Mājsaimniecību patēriņa kāpums vēl arvien ir diezgan stabils, varbūt pat nedaudz lēnāks nekā ienākumu kāpums. Proti, neskatoties uz labu patērētāju noskaņojumu un strauju pirktspējas izaugsmi, mājsaimniecības tērē vēl arvien salīdzinoši piesardzīgi.
Izskatās, ka mājsaimniecībām izsniegto kredītu portfelis gan sācis rāpties ārā no mīnusiem – pieaugoša interese par mājokļa kredītiem veicinās arī patēriņu, piemēram, mēbelēm un daudzām citām mājoklim nepieciešamām precēm.
Tādēļ sagaidāms, ka patēriņa kāpums varētu vēl pieņemties spēkā.
“Swedbank” šim gadam prognozē 4% ekonomikas izaugsmi, kas nākamgad varētu piebremzēties līdz 3%.
Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš
IKP pieaugums šogad būs labāks nekā gaidīts, taču lēciens būvniecībā nav ilgtspējīgs
Latvijas ekonomikā otrajā ceturksnī turpinājies negaidīti spēcīgs pieaugums un kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati IKP otrajā ceturksnī ir palielinājies par 5,3% salīdzinājumā ar iepriekšēja gada attiecīgo ceturksni.
Šāds pieauguma temps priecē, tomēr pašreizējā ekonomikas attīstība ir diezgan nesabalansēta. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksnī būvniecības apjomi otrajā ceturksnī palielinājušies par 31,6%, tirdzniecības par 3,6% un apstrādes rūpniecības par 4,2%.
Tik straujš pieaugums būvniecībā ievērojami pārsniedz nozares potenciālu un noteikti nav ilgtspējīgs, taču otrajā ceturksnī tas ir kompensējis 0,6% kritumu finanšu sektorā.
Tādēļ nerezidentu depozītu aizplūšanu ekonomikas kopējos rādītājos vēl neredzam, taču gada otrajā pusē tas mainīsies.
Papildus tam otrajā ceturksnī palielinājies arī tranzīta kravu apjoms Latvijas ostās un dzelzceļā.
Taču tas noticis pateicoties infrastruktūras remontiem Krievijā un tranzīta kravu plūsmas ir ļoti neprognozējamas, un gada nogalē atkal nevar izslēgt tālāku kravu kritums.
Tāpat izaugsmi otrajā pusgadā kavēs arī nelabvēlīgie laika apstākļi, kas ietekmē lauksaimniecību un enerģētiku. Tādēļ Latvijas ekonomikas izaugsme nākošajos ceturkšņos kļūs lēnāka.
Tomēr IKP pieaugums šogad kopumā būs labākas nekā gaidīts dažus mēnešus atpakaļ un pēc manām prognozēm 2018. gadā Latvijas IKP varētu palielināties par aptuveni 4%.
Ļoti straujais pieaugums būvniecība saistīts gan ar aktīvu ES fondu projektu realizāciju, gan ar ievērojamu pieprasījumu kāpumu privātajā sektorā, par ko liecina, piemēram, “Akropoles”, IKEA un dažādu biroju būvniecība Rīgā.
Tāpat aug arī dzīvojamo ēku būvniecība un faktiski šogad būvniecība Latvijā beidzot ir atguvusies no 2016. gada krīzes.
Pēc manām aplēsēm, būvniecība īpatsvars Latvijas ekonomikā šogad būs tuvu 6% no IKP, kas ir ilgtermiņa vidējais rādītājs Austrumeiropas reģionā, tādēļ par nozares pārkaršanu šobrīd vēl īsti runāt nevaram.
Apsteidzoši rādītāji liek domāt, ka šajā būvniecības izaugsmes ciklā, visticamāk, atrodamies augstākajā izaugsmes punktā un gada nogalē būvniecības izaugsme mazināsies līdz aptuveni 10%.
Bet pat ar to, būvniecībā noteikti kļūst siltāks un ja divciparu pieaugums saglabāsies arī nākamgad, tad būs jāsāk uztraukties par nozares pārkaršanu. Tas vēl vairāk saasinās darbaspēka deficītu nozarē un veicinās būvniecības izmaksu kāpumu.
Papildus būvniecībai otrajā ceturksnī stabili turpināja augt arī iekšējais patēriņš. Salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo ceturksni mājsaimniecību patēriņš otrajā ceturksnī audzis par 4%.
Darba samaksa aug, bezdarbs mazinās un patērētāju noskaņojums ir ļoti stabils, tādēļ tuvākajos ceturkšņos šī tendence, visticamāk, nemainīsies. Tomēr bažas rada situācija ar investīcijām.
Neskatoties uz vairāk nekā 30% kāpumu būvniecībā, investīciju apjoms otrajā ceturksnī audzis vien par 12,5%, jo investīcijas iekārtās un mašīnās augušas tikai par 2%.
Tas ir slikts signāls par rūpniecības attīstības perspektīvām, jo brīvu ražošanas jaudu nav daudz un apstrādes rūpniecībā algu kāpums jau pārsniedzis 10%, tādēļ nepieciešamas investīcijas produktivitātes kāpināšanā.
Bez spēcīgā iekšēja patēriņa pozitīvas tendences otrajā ceturksnī vērojamas arī preču un pakalpojumu eksportā, kas pēc vājā pirmā ceturkšņa otrajā ceturksnī pieaudzis par 7,5% salīdzinājumā ar iepriekšēja gada attiecīgo ceturksni.
Kā liecina attīstīto valstu stabilie ekonomikas noskaņojuma rādītāji, pasaules ekonomikā turpinās laba izaugsme un tā ir laba ziņa mūsu eksportētājiem.
Tomēr riski arējā vidē pieaug, Eiropa aug lēnāk nekā pērnā gada otrajā pusē un pasaules tirdzniecība pēdējos sešos mēnešos kļuvusi krietni gausāka.
Vienlaikus tirdzniecības karš starp ASV, Ķīnu un Eiropu šobrīd pamatā ir tikai retorikas līmenī un līdzšinēji tarifu paaugstinājumi skāruši mazāk kā 1% no pasaules tirdzniecības apjoma.
Tiešā veidā Latvijas ekonomikas attīstību šie tarifi faktiski neietekmēs, taču ja tiks ieviesti visi izziņotie tarifi un atbildes soļi uz tiem, tad tas Latvijas ekonomikas izaugsmi nākamgad varētu samazināties par 0,5-1%.
Šo risku prognozēs gan šobrīd nelieku un nākamā gada IKP pieauguma prognozi saglabāju nemainīgu 3,2% apmērā.
“Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš
Skaisti, bet patiesība
Ekonomikas attīstības gaita šī gada 2. ceturksnī ir izrādījusies vēl spēcīgāka nekā sākotnējā vērtējumā. Izaugsmes paātrinājums sezonāli neizlīdzinātajos datos ir vēl spēcīgāks, sasniedzot 5,3%, pretstatā 4,0% 1. ceturksnī.
Savukārt bremzēšanās izlīdzinātajos datos – mazāka, no 4,9% līdz 4,4%.
Var gandrīz droši teikt, ka sezonāli neizlīdzinātajos datos izaugsme 3. ceturksnī bremzēsies, jo darbadienu skaita izmaiņas būs nelabvēlīgas.
Taču nav pamata domāt, ka šobrīd notiek krasa izaugsmes tempa bremzēšanās vai to varētu gaidīt šī gada izskaņā. Ārējie apstākļi ir diezgan labvēlīgi, un pašā Latvijas ekonomikā vēl ir diezgan daudz sausa pulvera.
Pārsteigumi un likumsakarības
Runājot par nozaru rezultātiem, protams, nevar nepieminēt informācijas un sakaru nozares kāpumu gada griezumā par 16,2%, pateicoties programmēšanas kāpumam par 20%.
Šī nozare mēdz stipri svārstīties, acīmredzot saistībā ar lielu projektu noslēgšanu – tā 2016. gada ceturkšņos tās pieauguma temps bija gan 8,3% gan 0,8%. Taču šāds rezultāts arī vienā ceturksnī ir pozitīvs signāls par tās augšanas spēju.
Ir grūti saprast, kāpēc ceturksnī, kad nerezidentu biznesa sašaurināšana varēja izpausties visvairāk, finanšu starpniecības pievienotās vērtības kritums gada griezumā ir tikai vairs 0,6%, salīdzinājumā ar 26,4% gada sākumā. Citi nozaru dati lielus jautājumus nerada.
Savukārt, runājot par izmaiņām no izlietojuma, lielu izmaiņu nav. Patēriņš un eksports turpina augt mierīgā, IKP kāpumam līdzīgā tempā. Savukārt ieguldījumi pamatlīdzekļos turpina augt strauji – 2. ceturksnī par 12,5% gada griezumā.
Latvija nebūtu Latvija, ja šādas iepriecinošas ziņas par ekonomiku neradītu bažas – vai tas nav pārāk skaisti, lai būtu patiesība, un, ja tā tomēr ir patiesība, vai nākotnē par to netiksim sodīti ar krīzi?
Sagaidīt, ka ekonomika ilgstoši var augt vairāk nekā par 5% gadā, būtu ļoti optimistiski. Taču, ja nebūs milzīgas avārijas pasaules ekonomikā, izaugsmes temps bremzēsies ļoti pakāpeniski.
Detalizētas “Luminor” prognozes par Latvijas un Baltijas ekonomiku tiks publiskotas 6. septembrī. Šobrīd tikai īsas pārdomas par to, kā vispār veidojas priekšstati par mūsu ekonomikas nākotnes potenciālu.
Skatīsimies plašāk
Ekonomisti tiek trenēti intelektuālās rotaļās ar skaitļiem, kas dažkārt palīdz saprast realitāti, bet dažkārt traucē tai. Ir pat tāds joks – cik ekonomistu vajag, lai nomainītu spuldzīti? Atbilde – desmit.
Vienu, kurš skrūvē un deviņus, kuri visu pārējo tur nekustīgu (angliski: “one to screw it, nine to keep everything else constant”). Ir pierasts rēķināt – kas notiks, ja vienu faktoru mainīsim, bet viss pārējais saglabāsies nemainīgs.
Taču reālajā dzīvē nenotiek tā, ka mainās tikai viens apkārtējās vides parametrs. Latvijas ekonomika un sabiedrība sastāv no daudzām kustīgām un viena otru ietekmējošām daļām.
Straujāka ekonomikas izaugsme šobrīd nozīmē lielāku iedzīvotāju skaitu nākotnē, nekā tas būtu vājas izaugsmes scenārijā. Savukārt lielāks iedzīvotāju skaits nozīmē lielāku ekonomikas potenciālu.
Apgalvojums, ka Latvijas potenciālais pieauguma temps ir apmēram 3%, ko var uzskatīt par “oficiālu”, ir dzimis negatīvu nākotnes gaidu važās. Ja tiešām rūp mūsu valsts nākotne, ir jācenšas nepieļaut, ka slikta teorija sabojā praksi.
Latvijas ekonomika praksē mēdz darboties labāk nekā teorijā, taču, ja ļoti cenšas pierādīt teoriju, tad tas diemžēl var izdoties. Ja esam piesardzīgi par nākotni, tad neinvestējam. Ja neinvestējam, tad bremzējam attīstību.
Investīcijas nav tikai iekārtas un patenti, investīcijas ir arī mājokļi, kas padara darba tirgu elastīgāku un palielina Latvijas kā dzīvesvietas konkurētspēju.
Ieskaitot “zemas pievienotās vērtības” kategorijā nozares, kuras tādas nebūt nav, kā kokapstrāde (vismaz runājot par vadošajiem uzņēmumiem, kas nosaka nozares veiktspējas izmaiņas), mēs nepamatoti noniecinām eksporta potenciālu.
Arī vārdi “darbaspēka trūkums” ir klapes uz acīm. Notiekošo var saukt par trūkumu, var saukt arī likumsakarīgu algas kāpumu, mainoties darbaspēka un ražīgā kapitāla attiecībai, attiecīgi cilvēka laikam kļūstot dārgākam.
Tā kā Latvijas darbaspēka resurss ir jēdziens ar ļoti izplūdušām robežām, algu kāpums var nozīmēt strauju šī resursa pieaugumu.
Igaunijā, kurā ekonomiskais cikls ir pavirzījies krietni tālāk, strādājošo īpatsvars ir sasniedzis līmeni, kuru vēl pirms dažiem gadiem neviens nespēja iztēloties.
Ekonomisti ir drīzāk profesionāli skeptiķi, taču viņi cenšas prognozēt procesu, kurā lēmumus pieņem profesionāli optimisti – uzņēmēji.
