“IKEA” ienākšanas dēļ kritumu piedzīvoja mēbeļu izstāde. Saruna ar Viesturu Tīli 0
Izstāžu rīkotāja “BT1” valdes priekšsēdētājs Viesturs Tīle ir pats pazīstamākais izstāžu biznesa pārstāvis Latvijā un pelnīti – viņš šajā biznesā ir jau kopš 90. gadiem un veido visas pazīstamākās izstādes Latvijā, vēstīts laikraksta “Latvijas Avīze” pielikumā “Latvijas Bizness”.
Šoreiz par to, kādas pārmaiņas notiek izstāžu biznesā.
Man subjektīvi ir radies iespaids, ka cilvēki izstādes apmeklē mazāk – tām vairs nav tādas notikuma auras kā 90. gadu beigās vai šā gadsimta sākumā. Tomēr jūsu apgrozījuma dati, kas stabilizējušies ap 2,4 miljoniem eiro gadā, tā neliecina – proti, nekāda krituma nav. Kāds ir jūsu viedoklis – kas īsti notiek ar izstāžu biznesu?
Patiesību sakot, visu nosaka Latvijas ekonomika, atsevišķu nozaru attīstība un dinamika – ir projekti, kas iet uz “urrā” un attīstās ļoti labi, bet ir tādi, kas sasnieguši zināmu robežu un tālāk augt vairs nespēj.
Šajā procesā nav nekā pārsteidzoša, varētu pat teikt, ka tā ir bijis vienmēr. Starp izstādēm, kas attīstās ļoti sekmīgi, ir mašīnbūves un metālapstrādes izstāde “Tech Industry”, kuru pamatā apmeklē profesionālais apmeklētājs (99%).
Pat zviedru uzņēmumi, kas izstādē piedalījušies pēdējos gados, ir pārsteigti par tās augsto līmeni – te tiekas iekārtu ražotāji no visas pasaules un piedāvā iespaidīgas jaunāko iekārtu, instrumentu un tehnoloģiju demonstrācijas.
Negribu slēpt, ka lepojamies ar šo izstādi. Līdzīgi ir ar Baltijas Biznesa tehnoloģiju izstādi un konferenci “RIGA COMM”. Šī izstāde ilgi meklēja savu ceļu, vienu brīdi bija pat doma, ka jāver ciet, taču beidzot esam atraduši izstādes īsto formātu.
Izstādes ieeja ir diezgan dārga, bet cilvēki novērtē tās sniegto saturu, – 15 konferences uz sešām skatuvēm, kur nepārtraukti uzstājas vairāk nekā 150 ekspertu.
Arī “Riga Food” kļūst aizvien interesantāks ārvalstu profesionāļiem – to skaits pagājušajā gadā pieauga par 20%. “Riga Food 2018” apmeklēja profesionāļi no 60 pasaules valstīm un ir vadošā pārtikas izstāde Baltijas reģionā.
Tāpat ir virkne izstāžu, kurās ir gan augsts profesionālo apmeklētāju skaits, gan arī liela vispārējās publikas interese, piemēram, tūrisma izstāde “Balttour”, medicīnas izstāde “Medbaltica”, skaistumkopšanas izstāde “Baltic Beauty”, kas ir vērienīgākais skaistuma industrijas pasākums Baltijā un Skandināvijā.
Nemainīgas vērtības Latvijas izstāžu biznesā ir būvniecības izstāde “Māja I” un autoizstāde “Auto”, kas atkal pēc 11 gadiem notika trīs hallēs.
Kas profesionāļus tik ļoti interesē? Mūsu grūbas un pelēkie zirņi?
Viņi meklē savdabīgus nišas produktus. Tā ir arī tikšanās vieta, un ne tikai ar Latvijas uzņēmumiem, bet arī pārstāvjiem no visas pasaules. Piemēram, pagājušajā gadā Ukrainas uzņēmēji šeit noslēdza daudzmiljonu līgumu ar amerikāņiem par kafijas piegādēm.
Viņi meklēja kontaktus ilgāku laiku, un tas izdevās tieši Rīgā. Runājot par “Riga Food”, mūsu pārtikas pārstrādes uzņēmumu Ahileja papēdis ir ražošanas apjomi. Ārzemniekus interesē mūsu produkti, bet, noskaidrojot maksimālos iespējamos ražošanas apjomus, viņu interese bieži vien zūd.
Un tā nav tikai pārtikas industrijā! Ir bijis gadījums, ka japāņu uzņēmēji ierodas uz mēbeļu izstādi, noskata kādu produktu. Viņi vēlas, lai pēc dažiem mēnešiem uz Japānu nosūta pilnu kuģi ar šo konkrēto mēbeli.
Šajā situācijā tika aprēķinātas visu Latvijas uzņēmumu ražošanas jaudas kopā un secināts: ja visi Latvijas mēbeļu uzņēmumi ar 100% jaudu vairākus mēnešus veltītu tikai šim pasūtījumam, tad varbūt to izdotos īstenot. Bet tas nebija iespējams.
Kuras ir tās izstādes, kam neklājas tik labi?
Restrukturizāciju piedzīvos rudens izstāde “Māja.Dzīvoklis”. Šajā izstādē parasti piedalās mazie un vidējie uzņēmumi, kuriem nav tik lielas ražošanas un apkalpošanas jaudas. Daudzi klienti minēja, ka šī izstāde notiek par vēlu un nespēj izpildīt visus izstādē saņemtos pasūtījums.
Kāds pazīstams uzņēmējs teica, ka spējot apkalpot tikai 10% no pasūtījumiem, kurus saņēmis izstādes laikā, un zinu, ka tas nav vienīgais gadījums.
Tāpēc jaunais projekts, kas apvienos “Māja.Dzīvoklis” un “Vide un enerģija”, – mājokļa projektēšanas, remonta, energotaupošo un komforta tehnoloģiju izstāde “Comforthome” norisināsies no 27. līdz 29. septembrim.
Kritumu lielveikala “IKEA” ienākšanas dēļ piedzīvoja arī mēbeļu izstāde “Baltic Furniture”, bet mēs esam atraduši veiksmīgu risinājumu – piedāvājam apmeklētājiem iepazīt un iegādāties Baltijas dizaineru darbus un kolekcijas.
Jāatzīst, ka pat Lietuvai, kurai ir milzīga mēbeļu ražošanas industrija, nav izdevies izveidot tik sekmīgu mēbeļu izstādi kā pie mums.
Ar izstādēm ir tāpat kā ar ļoti daudziem uzņēmējdarbības veidiem. Visu laiku ir jāanalizē, kas vajadzīgs klientiem, – jo labāk tas izdodas, jo veiksmīgāka izstāde!
Viena no nākotnes aktuālākajām izstādēm varētu kļūt zaļā dzīvesveida izstāde “Green Expo”, kuras ievadpasākums notika pagājušajā gadā. Eiropa zaļam dzīvesveidam velta ļoti lielu uzmanību un līdzekļus, un mēs sekojam šīm aktualitātēm.
Latvijas iedzīvotāji vēl nepievērš tik lielu uzmanību ekoloģijai kā Rietumos, bet tas neizbēgami mainīsies.
Tātad izstāžu segments, kas strauji aug, ir profesionālās izstādes?
Jā. Bet vēl strauji attīstās arī tās izstādes, kas atspoguļo cilvēku patēriņa paradumu maiņu. Agrāk cilvēkiem aktuāli bija iekārtot dzīvokli, iegādāties mēbeles un apģērbu, bet tagad patēriņa paradumi mainās aktīvā dzīvesveida virzienā.
Labs piedāvājums mums ir sarūpēts aktīvās atpūtas cienītājiem dabā un uz ūdeņiem, moto un velo braukšanas aktīvistiem un entuziastiem – starptautiskā aktīvās atpūtas un vaļasprieku izstāde “OUTDOOR RIGA 2019”, kas notiks no 29. līdz 31. martam.
Pa ceturtdaļgadsimtu, kuru esat pieredzējis izstāžu biznesā, kā mainījušies dalībnieki un apmeklētāji?
Agrāk vairākumam apmeklētāju interesēja, kas vispār notiek nozarē un kas jauns, bet mūsdienās daudz svarīgāka loma ir profesionāļu konsultācijām, kuras var saņemt izstādē.
Lai cik labi būtu veikalu pārdevēji, tāda līmeņa konsultācijas kā izstādēs, kurās piedalās sertificēti un apmācīti speciālisti, veikalos nevar un nevarēs saņemt.
Un šo tendenci izstāžu attīstībā jūtam ļoti labi – sākumā izstādē “Māja” dalībnieku piedāvājumā bija tapetes, otiņas utt., bet tagad uzņēmumi prezentē apkures iekārtas, ventilācijas, ekoloģiskos risinājumus, kur bez speciālista konsultācijas neiztikt.
Turklāt būtiski, ka cilvēki nevēlas izstādes izmantot tikai, lai iegādātos konkrētu preci vai pakalpojumu, – viņi vēlas izzināt, izglītoties, gūt jaunu pieredzi, iepazīt ražošanas procesu, citus cilvēkus un tikai pēc tam rīkoties.
Kā pārmaiņu var minēt arī internacionalizāciju – tagad mums ir virkne izstāžu, kas nekalpo tikai vietējam tirgum.
Latvijā arvien vairāk runā par eksporta nozīmi. Valsts, LIAA izskatā, atbalsta uzņēmēju piedalīšanos ārvalstu izstādēs. Kāpēc Latvijas eksporta uzņēmumiem būtu jāpiedalās izstādē Ķīpsalā, nevis izstādēs Hamburgā, Barselonā vai Londonā?
Patiesību sakot, īsti godīgi tas nav. Tiem uzņēmumiem, kas piedalās Latvijā notiekošajās starptautiskajās izstādēs, kuras Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera kvalificē kā starptautiskās, vajadzētu būt iespējai saņemt līdzfinansējumu dalībai.
Savulaik tā arī bija paredzēts, taču Ekonomikas ministrija to pārtrauca. Izstādēm Rīgā ir savas priekšrocības, un paradoksālā kārtā tās saistītas ar to, ka Rīgas izstādes nav tik lielas. Proti, šeit ir lielākas iespējas satikt un aprunāties ar klientiem un sadarbības partneriem.
Piemēram, latviešu mēbeļu uzņēmums par dārgu naudu piedalījās izstādē Stokholmā, kur neīstenoja iecerēto. Ar lielām šaubām viņi piekrita piedalīties izstādē Ķīpsalā un bija pilnīgi šokēti, ka jau pirmajā dienā saņēma divreiz vairāk pasūtījumu nekā Stokholmas izstādē kopā, turklāt no zviedru uzņēmējiem.
Uzņēmumi, kas vēl nav piedalījušies lielajās ārzemju izstādēs, bieži vien nesaprot, ka izstāde nav tikai skaisti iekārtots stends, bet ir jāveic milzu priekšdarbi jau pirms izstādes.
Jāizpēta, kuri izstādes dalībnieki varētu būt interesanti kā partneri, jāuzaicina apmeklēt savu stendu izstādē, jāsagatavo materiāli un prezentācijas. Tāpat nevar aizmirst par darbu pēc izstādes – jāapstrādā iegūtie kontakti, jānosūta tiem jaunumi un piedāvājumi.
Ir gan teorijā, gan praksē pierādīts, ka reāli pasūtījumus iegūst tie, kas iegulda darbu pēc izstādes – zvana potenciālajiem klientiem, sūta jaunumus un aicina apmeklēt.
Izstāžu bizness ir daļa no mārketinga un reklāmas biznesa, kur pēdējos gados valda zināms apjukums, proti, vecās, uz tradicionālo mediju trijotni – TV, radio un drukāto presi – orientētās metodes vairs īsti nestrādā, bet jaunās – uz digitālajiem medijiem orientētās – vēl īsti nav iekarojušas savu vietu. Kā tas ietekmē jūs?
Joprojām izmantojam arī tradicionālo mediju trijotni, bet, protams, aktīvi strādājam, lai atrastu veidu, kā uzrunāt mileniāļus un Z paaudzi. Nopietni strādājam ar sociālajiem medijiem – katrai izstādei, ņemot vērā mērķauditoriju, esam izveidojuši lapas visos populārākajos sociālajos tīklos.
