Lielākajai daļai latviešu ikdienas uzturā par maz joda! Kāpēc to svarīgi uzņemt? 12
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Slimību profilakses un kontroles centrs oktobrī uzsācis kampaņu “Jods tavai veselībai!”, kuras laikā topošie un jaunie vecāki, sievietes grūtniecības un zīdīšanas periodā, kā arī pārējā sabiedrība tiks informēti par joda nozīmi organismā un pārtikas produktiem, ar kuriem to iespējams uzņemt.
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR” sadarbībā ar ģimenes ārstiem no 2018. līdz 2020. gadam veica pētījumu par sāls un joda patēriņu Latvijas pieaugušo iedzīvotāju populācijā Eiropas Sociālā fonda projekta “Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” ietvaros, kurā tika izmantoti 1011 dalībieku dati.
Tajā secināts, ka 64% vīriešu un 78% sieviešu ikdienā uzņem nepietiekamu joda daudzumu. Augstāks joda daudzums uzturā ir ziemas sezonā, savukārt viszemākais – pavasarī.
Jods ir nozīmīgs uztura elements, jo ir galvenā vairogdziedzera hormonu sastāvdaļa. Tam ir būtiska loma vielmaiņas procesos, bērna attīstības, kā arī nervu sistēmas, smadzeņu darbības un ādas veselības nodrošināšanā.
Pieauguša cilvēka organisma normālai funkcionēšanai – vairogdziedzera un smadzeņu uzturēšanai optimālā līmenī – nepieciešams ap 150–200 µg joda dienā. Galvenie joda avoti ir jūras veltes, olas, piens un piena produkti, kā arī jodētais sāls (sāls bagātināšana ar jodu jeb jodēšana ir ieviesta 40 Eiropas valstīs).
Vislielākā joda koncentrācija ir jūraszālēs un jūras zivīs (800–1000 µg/kg), it īpaši bagātas ar jodu ir jūraszāles. Augļi un dārzeņi satur tikai nelielu joda daudzumu, toties piena produkti varētu būt laba alternatīva salīdzinoši dārgajām zivīm.
Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātnieku 2017. gadā veiktajā pētījumā noskaidrots, ka litrā piena vidēji ir no 180 līdz 420 μg joda.
