Ikdienas maltīte no olām. Pastas sacepums 0
Viens no Lieldienu galvenajiem simboliem ir ola. Uztura speciālisti kliedē bažas par to riskanto daudzumu ikdienas maltītē.
Olas ir vērtīgs produkts, jo tajās ir cilvēkiem nepieciešamās minerālvielas un neaizstājamās aminoskābes. Bioloģiski vērtīgāks ir dzeltenums, jo tajā ir visi taukos šķīstošie vitamīni (A, D, E un K), kā arī B1, B2, B12 vitamīni. Dzeltenumā ir arī daudz karotinoīdu, tai skaitā luteīns, kas piešķir dzelteno krāsu. Luteīns nodrošina redzes asumu un īpaši ieteicams vecām un nogurušām acīm. Tāpēc klīnikas “Premium Medical” uztura speciāliste Inga Pūce iedrošina vecākus cilvēkus lietot pat 3 – 4 olas nedēļā.
Dzeltenumā ir arī taukvielas, tostarp 1,7 – 2 % piesātināto taukskābju (ar holesterīnu) un 8 – 20 % nepiesātināto taukskābju (lecitīnu). Uzturā holesterīna un lecitīna daudzumam ir vēlama attiecība 1:10. Tad ir normāla tauku vielmaiņa un holesterīns neuzkrājas asinsvados, kam savukārt ir liela nozīme aterosklerozes profilaksē.
Organismam vieglāk izmantot mīksti vārītas vai tvaicētas olas, grūtāk – taukvielās pārceptas.
Ja uzturā ierasts lietot jēlas olas, bažas rada salmonellas. Tās iet bojā vārot – jau pirmajās sekundēs. Tomēr I. Pūce piebilst, ka bioloģiski barotām un brīvībā augušām vistām salmonelozes tikpat kā nav. Diētas ārsts Andis Brēmanis mudina nepārspīlēt vienu olu pārākumu par citām, jo, piemēram, paipalas tāpat kā vistas olas dēj mākslīgos apstākļos, tāpēc abos gadījumos svarīgi, ar ko putnus baro.
Diemžēl daļai cilvēku olas rada alerģiskas izpausmes, tādēļ nav ieteicams ēst arī majonēzi, dažādas mērces, pankūkas, maizi, smalkmaizītes, saldumus. Pret holesterīnu jutīgiem cilvēkiem noderīgs tikai olas baltums.
Ja olas ledusskapī uzglabā ar spico galu uz leju, dzeltenums paliek vidū. Lai pārliecinātos, ka olas ir svaigas, tās pārbauda auksta ūdens traukā. Ja ūdenī ielikta ola nogrimst, tā ir svaiga, bet bojāta parasti uzpeld ar vienu galu vai visa.
Pastas sacepums
(6 porcijas)
6 olas,
2 ēdamkarotes sviesta,
100 g vidēja izmēra pastas,
3 ēdamkarotes saldā krējuma,
2 šķēles šķiņķa,
50 g rīvēta parmezāna,
2 bazilika zariņi,
1 ēdamkarote olīveļļas,
pēc vajadzības: sāls, malti baltie pipari.
Kamēr viegli sāļā ūdenī, kam pievienota karote olīveļļas, vārās pasta (atbilstoši norādījumiem uz iepakojuma), šķiņķi sagriež sīkās strēmelītēs, baziliku noskalo, nopurina ūdeni un lapiņas sasmalcina. Bļodiņā sakuļ saldo krējumu un rīvēto parmezānu. Pievieno sasmalcināto šķiņķi un baziliku, pieber sāli un piparus, samaisa.
Kad pasta gatava, to nokāš un sadala vienādās daļās cepšanai paredzētajos traukos, kas no iekšpuses ieziesti ar sviestu. Pārlej ar sagatavoto mērci un katrā traukā iesit pa vienai olai. Liek sakarsētā cepeškrāsnī un 6 – 8 minūtes cep 180 °C temperatūrā.
