“Ikdienā strādāju caurvējā, cilāju lielus smagumus, rezultātā tiek bojāta veselība…” – cik aizsargāts ir darbinieks Latvijā? 19
Madara Briede, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
“Strādāju pansionātā. Ikdienā nākas strādāt caurvējā, cilāt lielus smagumus, rezultātā tiek bojāta veselība. Priekšniecībai esmu teikusi, bet tā neko nedara, lai to novērstu. Kādas ir manas tiesības? Pie kā jāvēršas? Vai darbs caurvējā ir pieļaujams? Vai sievietēm darbā pieļaujama regulāra smagumu cilāšana? Vai varu saņemt kādas kompensācijas par šādiem darba apstākļiem?” – jautā Anna O.
Saskaņā ar Darba aizsardzības likumu darba devējs ir atbildīgs par nodarbināto drošību un veselību darbā. Darba aizsardzības pasākumus darba devējs veic saskaņā ar likumā definētajiem darba aizsardzības vispārīgiem principiem, to skaitā darba vidi izveido tā, lai izvairītos no darba vides riska vai mazinātu nenovēršama riska ietekmi.
Riski jāmazina vai jānovērš
Valsts darba inspekcijā (VDI) norāda – darba vidē var pastāvēt dažādi riska faktori, kas var sagādāt risku nodarbināto drošībai un veselībai, piemēram, darba vietā pastāvošais caurvējš, darbs saistīts ar smagumu pārvietošanu u. tml. Taču darba devējam ir pienākums nodrošināt darba vides iekšējo uzraudzību uzņēmumā, tajā skaitā novērtēt darba vides riskus atbilstīgi Ministru kabineta noteikumiem nr. 660. Izvērtējot šos riskus, darba devējs nosaka un veic darba aizsardzības pasākumus, lai riskus novērstu vai samazinātu, piemēram, smaguma pārvietošanas riska iedarbību uz darbinieku drošību un veselību samazināt, paredzot palīgierīču iegādi, periodiskās veselības pārbaudes, apmācību darba aizsardzībā smagumu pārvietošanā, tajā skaitā stumšanā, nešanā u. tml.
Saskaņā ar MK noteikumiem nr. 219, ja darbā jāpārvieto smagumi bez mehāniskām palīgierīcēm, jāceļ un jānotur smagumi (periodiska smaguma noturēšana ar abām rokām (ar vienu roku): vīriešiem – vairāk par 10 kg (5 kg); sievietēm – vairāk par 7 kg (3 kg)), paredzēts veikt nodarbināto periodiskas veselības pārbaudes.
Rakstisks pieprasījums
Darbinieka pienākums ir nekavējoties ziņot tiešajam darba vadītājam vai darba aizsardzības speciālistam par jebkuriem darba vides faktoriem, kuri rada vai var radīt risku personu drošībai un veselībai, arī par trūkumiem uzņēmuma darba aizsardzības sistēmā. No minētā izriet, ja darba devējs nav identificējis vai izvērtējis darba vietā pastāvošos darba vides riskus vai nav veicis pasākumus, lai samazinātu vai novērstu to iedarbību, darbiniekam ir tiesības vērsties pie darba devēja ar pieprasījumu to izdarīt.
VDI iesaka darbiniekam pieprasījumu sagatavot divos eksemplāros un iesniegt darba devējam personīgi, uz darbinieka eksemplāra saņemot atzīmi par dokumenta reģistrēšanu iestādes lietvedībā vai lūdzot darba devēju izdarīt atzīmi par dokumenta saņemšanu (ar datumu, parakstu un atšifrējumu). Pieprasījumu var nosūtīt darba devējam arī ierakstītā sūtījumā pa pastu uz juridisko adresi, darbiniekam saglabājot Latvijas pasta kvīti, kas apliecina sūdzības nosūtīšanas faktu.
Ja darba devējs pēc pieprasījuma izskatīšanas nenovērš tiesību aizskārumu, darbiniekam ir tiesības vērsties VDI ar iesniegumu, ziņojot par darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu, lai VDI veiktu uzņēmuma pārbaudi.
Var atteikties strādāt
Nodarbinātais arīdzan var atteikties no darba izpildes, ja tas rada vai var radīt risku viņa vai citu personu drošībai un veselībai un tas nav novēršams citādā veidā. Par atteikšanos no darba izpildes nekavējoties jāpaziņo tiešajam darba vadītājam vai darba aizsardzības speciālistam, vai darba devējam. Darba aizsardzības normatīvie akti neparedz kompensācijas izmaksu darbiniekam par darbu neatbilstīgos darba apstākļos.
Ja darba vidē pastāv riska faktori, kuri rada vai var radīt risku darbinieka drošībai un veselībai, bet darba devējs nav veicis nekādus darba aizsardzības pasākumus to mazināšanai vai novēršanai, turklāt no darba vides riska pastāv tieši draudi – tas novedis vai var novest pie nodarbinātā nāves vai pie tā, ka viņa veselībai tiek nodarīti smagi traucējumi (definēti MK noteikumu nr. 950 19. pantā), darbinieks vienpusēji var izbeigt darba tiesiskās attiecības saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 19. pantu. Šādā darba attiecību pārtraukšanas gadījumā darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlīdzību, kas nav mazāka par sešu mēnešu vidējo izpeļņu.
