Ikdienā bieži izmantotas frāzes, kas izved no pacietības jaunos vecākus 0
Grūtniecības laiks ir patīkami satraucošs ne tikai sievietei, bet arī līdzcilvēkiem, kuri pēc dzemdībām alkst mazo skatīt vaigā pēc iespējas ātrāk. Lielākoties šis notikums samazina arī tēmu loku, kas tiek apspriests ar jaunajiem vecākiem, taču nevarētu apgalvot, ka viss apkārtējo sacītais viņiem ietu pie sirds. Tieši pretēji, daudzi jautājumi un frāzes viņus pat kaitina!
Tas gan nenozīmē, ka omītes, draugus vai paziņas urdītu vēlme jaunajiem vecākiem likt justies slikti. Ciemiņiem pat pašiem šķiet, ka, uzdodot konkrētus jautājumus, viņi rada ģimenei diskomfortu, taču skaidrs ir viens – jaunie vecāki paši vēl mēģina saprast, kā vadīt ikdienu ar mazuli, tāpēc dažādas frāzes var šķist uzbrūkošas, nepamatotas vai vienkārši retoriskas. Jautājumi “Kad plāno atgriezties atpakaļ darbā” vai “Kad uzsāksi treniņus, lai izskatītos kā agrāk” paši par sevi nav uzskatāmi par aizliegtiem ar piebildi – skaļi izsakāmi vien atbilstošā situācijā un sarunas kontekstā.
Tāpat katrs steidz izsacīt skaļi arī savu padomu, kas, protams, jaunajiem vecākiem var būt noderīgs, taču visam jābūt ar mēru. Apkārtējiem būtu jādara viss iespējamais, lai viņiem liktu justies ērti, taču liela daļa neapdomāti izsacītu jautājumu, apgalvojumu vai priekšlikumu liek nogrozīt acis vai savilkt lūpas uzspēlētā smaidā.
Un problēma meklējama tajā, ka cilvēki līdz galam nepārdomā, kā to varētu uztvert jaunā ģimene. Tieši tāpēc, iedvesmojoties no “Huffington Post”, esam apkopojuši vairākas frāzes, kas izved no pacietības jaunos vecākus un kuru izmantošanu ieteicams limitēt.
Vai tu pietiekami labi izgulies?
Šis jautājums vecākiem šķiet gaužām lieks, jo atbilde ir vairāk nekā skaidra. Protams, ka viņi nejūtas lieliski izgulējušies un atpūtušies kā pēc atvaļinājuma, jo bērns prasa rūpes un uzmanību 24 stundas diennaktī. Šīs mammas zīmētās karikatūras lieliski parāda, kāda īsti ir dzīve ar bērniem, un miegs pavisam noteikti ir viena no lietām, kuri gribētos daudz, daudz vairāk.
Tikpat kaitinoša ir šī jautājuma izteikšana apgalvojuma formā, piemēram, “Tagad tev jāatvadās no normāla miega”.
Ir visnotaļ skaidrs, ka naktis ar ierobežotu miega daudzumu vecāki jau ir piedzīvojuši, lai ne tikai rūpētos par bērniņa labsajūtu, bet arī vienkārši pārliecinātos, ka viņam viss ir kārtībā. Miegs ikvienam cilvēkam ir vitāli nepieciešams, tāpēc viņi noteikti nebūs pateicīgi par sāls bēršanu brūcēs. Tāpat pavisam mierīgi var izlaist tādas frāzes kā “Tu izskaties nogurusi” un “Tev vajadzētu vairāk domāt par sevi”.
Man šķiet, ka viņš ir izsalcis
Un šīs frāzes bieži vien nekautrējas teikt arī nepazīstami cilvēki. Vārdu “izsalcis” varētu aizvietot ar vēl daudziem citiem, piemēram, noguris, nosalis vai ielicis pārsteigumu autiņbiksītēs. Bērni raud, un tas nav nekas jauns, taču ir ļoti šaura robeža starp līdzjūtīgu palīdzēšanu un pāršaušanu pāri strīpai. Šādas frāzes vecāku virzienā ieteicams sūtīt vien tad, ja viņu acīs lasāms apjukums vai paši lūguši pēc padoma.
Vecāki labi zina, kad mazulis pēdējo reizi barots vai kad viņam mainītas autiņbiksītes. Tā vietā, lai pateicībā kristu ap kaklu par šķietami tik noderīgu padomu, pretī var saņemt arī kādu skarbāku frāzi, jo ir kārtīgi jāapsver, kurš ir īstais brīdis, lai kaut ko sacītu.
Kad plānojat nākamo?
Lai gan bieži vien šis jautājums tiek iestarpināts sarunā kā joks, jaunajiem vecākiem tas var nelikt no sirds izsmieties. Nevar izslēgt iespējamību, ka ir savienības, kas patiesi uzreiz pēc viena bērna piedzimšanas jau tuvākajā nākotnē plāno nākamo atvasi, taču visbiežāk gan vecāki cenšas ielikt esošo dzīvi rāmjos, apzinoties, ka grūtākais audzināšanas darbs vēl priekšā. Svarīgus dzīves lēmumus neviens nepieņem steigā.
Kad uz šo jautājumu parasti seko nekonkrēta un izvairīga atbilde, kādam var ienākt prātā salīdzināt bērna ienākšanu ģimenē ar piemēram, sunīša pieņemšanu. Uz šādiem vai līdzīgiem apgalvojumiem jaunajiem vecākiem parasti gribas attraukt: “Vai tiešām tu šīs lietas salīdzini?” Neapšaubāmi, arī kucēns prasa īpašu aprūpi, potes, barības meklējumus, regulāru iešanu ārā (kad tas ir atļauts), skološanu, taču no viņa arī drīkst uz kādu brīdi novērst acis, turpretī bērni visu laiku jātur skatiena attālumā.
Viņš neizskatās tev līdzīgs
Pilnībā iespējams, ka, izmantojot šādu apgalvojumu, sacītājam nav bijusi doma aizskart vecāku jūtas, taču nevar simtprocentīgi teikt, ka tā nenotiks. Vēl šis teikums kaitina jaundzimušo vecākus, jo ar laiku viņš kļūs līdzīgāks vienam vai otram, un tas ir saprotams, ka pirmajos mēnešos vēl mazulis nav mammas vai tēta kopija.
Tāpat daudziem jau esošajiem vecākiem tīk ieslīgt atmiņās un sākt stāstīt, cik ļoti ir jābauda mirklis, un ka tūlīt jau tavs mazais bērniņš sasniegs pilngadību un dosies pats savā dzīvē. Saprotams, ka jaunā ģimene novērtē un priecājas par šo dzīves posmu, tāpēc lieka apkārtējo atgādināšana neliks baudīt katru minūti vēl vairāk.
Starp visiem ar mazuļa labsajūtas nodrošināšanas darbiem, kad nogurums ņēmis virsroku, mirkļa baudīšana var būt apgrūtināta, tāpēc tādas frāzes kā “Izbaudi katru mirkli!” – var vien piešķilt pagalei uguni, nevis atgādināt vecākiem, ka mazuļa esība ir brīnumains notikums.
Dod ziņu, ja varu kā palīdzēt
Varētu šķist – kas gan jaunajiem vecākiem varētu nepatikt tajā, ka kāds brīvprātīgi piedāvā viņiem palīdzēt, lai no pienākumu pārpilnības nesajuktu prātā? Runa šoreiz nav par ierosinājuma būtību, bet to, kā tas tiek pateikts.
Čaklu roku pāris vienmēr noder (īpaši tad, ja ģimenē aug vēl kāds mazs ķipars), taču daudz vērtīgāk ir uzreiz piedāvāt, kādā veidā palīdzība varētu izpausties.
Piemēram, aiziešanā uz veikalu pēc produktiem, otra bērna aizvešanā uz pulciņu vai mājas uzkopšanā pirms svētkiem.
Jaunajiem vecākiem ir daudz pienākumu – nemaz nerunājot par tiem, kuru ģimenē pieteikušies vairāki bērniņi vienlaicīgi un darāmo darbu saraksts reizinās vismaz ar divi. Viņi novērtēs palīdzību, ja paši tiks uzrunāti ar konkrētu piedāvājumu, nevis šķietami uzbāzīsies ar saviem lūgumiem. Jāpiebilst gan, ka ir arī otra galējība – pārāk daudz labsirdīgo roku sniedzēju, tāpēc reizēm nākas atteikt vien tāpēc, ka jaunā ģimene grib pavadīt laiku tikai savā kompānijā.
Turpretī mans bērns…
Un lielākoties šī teikuma turpinājumā seko nevis vaļsirdīga atzīšanās par to, ka bērniņa uzvedība vai izpausmes nav/nebija līdz pēdējai vīlei ideālas, bet gan salīdzinājums, cik ļoti viņa dzīve bija vieglāka. Katrs bērns ir individuāls, un katram vecākam viņa mazuļa niķi un stiķi ir svarīgākie. Prieks dzirdēt, ka draugu, paziņu vai radinieku bērniņš guļ mierīgi un maz raud, bet, ja tavs izrāda šādas izpausmes, svarīgāk šķiet risināt problēmu, nevis klausīties, cik gludi citiem gājis.
Tāpat vecākiem bieži vien gribas uzsvērt, ka viņa bērna konkrētais vecumposms ir sarežģītākais vai nozīmīgākais. “Pagaidi, kad…” frāzes, kuru turpinājumā seko izklāsts par iešanu uz podiņa, pirmo dienu bērnudārzā, skolas gaitu uzsākšanu, pusaudžu vecumu, kaitina daudzus jaunos vecākus, jo šķietami parāda, ka viņu problēmas tāds nieks viens ir – lielie pārbaudījumi vēl ir tikai priekšā. Tieši tāpēc šādu apgalvojumu regulāra atkārtošana ir lieka, un, lai nesabojātu savstarpējās attiecības, labāk mēli turēt aiz zobiem.
