Ikauniecei pietrūka 66 punktu 0
Laurai Ikauniecei septiņcīņā pietrūka tikai 66 punktu, lai viņa vieglatlētu pasaules čempionātā Krievijas galvaspilsētā Maskavā finišētu pašas iecerētajā pirmajā desmitniekā.
Nelietīgais vīruss
“LA” jau ziņoja, ka pirms septiņcīņas pēdējās disciplīnas 800 m skrējiena Laura ieņēma 11. vietu starp 29 sāncensēm, četras bija jau izstājušās. Pērnvasar olimpiskajās spēlēs Londonā, kur Ikauniece ar 6414 punktiem kļuva par Latvijas rekorda līdzautori, viņas rezultāts 800 metros bija 2:12,13. Taču šoreiz pirms mēneša saķertā vīrusu infekcija darīja savu – Laura divus apļus noskrēja par četrām sekundēm lēnāk (2:16,05), tika garām Nafisatu Tiamai no Beļģijas, palaida sev priekšā polieti Karolīnu Timinsku un septiņu disciplīnu summā ar 6159 punktiem palika tajā pašā 11. vietā. Medaļas izcīnīja Ganna Meļņičenko no Ukrainas (6586), Brianne Teizena-Ītona no Kanādas (6530) un Dafne Šipersa no Nīderlandes (6477). Interesanta sagadīšanās: pērn olimpiskajās spēlēs viņas tieši tādā pašā secībā sarindojās tūlīt aiz Ikaunieces, ieņemot desmito, 11. un 12. vietu. Dodoties uz Maskavu, Laura sacīja, ka priecāsies, ja arī pasaules čempionātā izcīnīs vietu starp pirmajām desmit. Pietrūka tikai 66 punktu.
Isinbajeva pārdomājusi
Septiņcīņā startēja arī divas igaunietes. Mari Klaupa (5924) ierindojās 21. vietā, bet talantīgā Grita Šadeiko izstājās. Tomēr mūsu kaimiņiem bēdāties nenācās ilgi, jo bronzas medaļu Igaunijai sagādāja Pekinas olimpisko spēļu čempions diska mešanā Gerds Kanters (65,16 m). Vācietis Roberts Hartings, kurš šādu titulu ieguva pērn Londonā, pasaules čempionātā uzvarēja trešo reizi pēc kārtas (69,11 m), sudrabs polim Pjotram Malahovskim (68,36 m). Bet Lietuvas lepnums Virgīlijs Alekna, kurš izcīnījis pa diviem olimpiskā un pasaules čempiona tituliem, 41 gada vecumā nespēja kvalificēties finālam un mājās dosies ar 16. vietu (61,91 m).
Čempionāta saimniekiem krieviem visvairāk prieka droši vien dod Jeļenas Isinbajevas uzvara kārtslēkšanā (4,89 m). Pasaules rekorda latiņu pacēlusi līdz 5,06 metriem, uzvarējusi divās olimpiskajās spēlēs un tikpat pasaules čempionātos, Isinbajeva turpmākajos četros gados nespēja neko tamlīdzīgu un nesen paziņoja, ka starts Maskavā viņai būšot pēdējais. Taču tagad izteikusies, ka varētu mainīt šo lēmumu, prātā paturot 2016. gada olimpiskās spēles Riodežaneiro. Līdz tām viņa vēlētos kļūt par māti.
Ko spēs Vasiļevskis?
No desmit Latvijas vieglatlētiem Maskavā pie teikšanas vēl nav tikuši visi trīs šķēpmetēji. Madara Palameika un Līna Mūze startēs rīt, Vadims Vasiļevskis – jau šodien. Kvalifikācijas sacensībām pieteikušies 33 vīri, pirmie 16 pie šķēpiem ķersies jau pusdeviņos rītā pēc Latvijas laika, pārējie 17, arī Vasiļevskis – pulksten 10. Viņa pirms sešiem gadiem sasniegtais Latvijas rekords 90,73 m ir trešais labākais rezultāts starp visiem sāncenšiem, taču šosezon Vadims ar maija beigās sasniegtajiem 82,79 metriem ieņem tikai 21. vietu. Sezonas līderis ir Krievijas šķēpmetējs Dmitrijs Tarabins (88,84 m).
VIEGLATLĒTIKA
PASAULES ČEMPIONĀTS
Sievietes
3000 m/šķ.: 1. M. Čemosa (Kenija) 9:11,65, 2. L. Čepkurui (Kenija) 9:12,55, 3. S. Asefa (Etiopija) 9:12,84. Kārtslēkšana: 1. J. Isinbajeva (Krievija) 4,89, 2. Dž. Sūra (ASV) 4,82, 3. J. Silva (Kuba) 4,82. Septiņcīņa: 1. G. Meļņičenko (Ukraina) 6586, 2. B. Teizena-Ītona (Kanāda) 6530, 3. D. Šipersa (Nīderlande) 6477, 11. L. Ikauniece 6159.
Vīrieši
400 m: 1. L. Merits (ASV) 43,74, 2. T. Makvejs (ASV) 44,40, 3. L. Santoss (Dominikāna) 44,52. 800 m: 1. M. Amans (Etiopija) 1:43,31, 2. N. Simondss (ASV) 1:43,55, 3. A. Suleimans (Džibutija) 1:43,76. 50 km soļošana: 1. R. Hefernans (Īrija) 3.37:56, 2. M. Rižovs (Krievija) 3.38:58, 3. Dž. Talents (Austrālija) 3.40:03. Diska mešana: 1. R. Hartings (Vācija) 69,11, 2. P. Malahovskis (Polija) 68,36, 3. G. Kanters (Igaunija) 65,19.
