Egils Līcītis: Ikars vēl lido jeb Aleksis Ciprs – puisis ar aknām 2
Vakar vareni spīdekļi no Saeimas tribīnes garumgari un profesionāli izrunājās par ārlietām, un tauru skaņas atbalsojās Ženēvas diplomātiskajos salonos, par atbildi kaut kas būs sakāms Andorai, un japāņi šorīt izpirkuši brīvo presi, lai izlobītu – elle un Indija! –, ko tagad darīt pēc eiroprezidētāju tik bravūrīgas uzstāšanās. Tajā sakarā arī es pārsviedīšos uz ārzemju tematiku.
Necik sen orākuli deva grēdām pamācošus padomus Grieķijai. Gandrīz kolektīvi gribēja brālīgo zemi atstāt ārpus Eiropas Savienības dzīvojamās platības komforta zonas un draudēja ar Grexit pasludināšanu, ka šie sakrājuši parādus ka spaļu. Ņurdēja par grieķu izšķērdīgo dzīvesveidu, kamdēļ eiro kļūst mazvērtīgāki par lozberlapām, un, ja pie varas nonāktu kreisie populisti no “Syriza” partijas, tad valūtas sistēma sagrūtu, par vienu eirīti nedotu pat izsmēķi, bet olīvbirzīm skautais saulainais stūrītis nogrimtu Egejas jūrā. Vaimandieniņ, kā neizkrāsoja un netiražēja Aleksi Cipru, tagad Hēraklam pielīdzināmo premjerministru! Varēja saprast, ka demokrātijas ciltstēvi pavisam kukū vai ouzo samogonku dzēruši, ja valdību uzticējuši vislielākajam kretīnam! Viņš ar trako profesoru Varufaki beidzamo izmangos no eiropiešu kabatām un tad gan laidīsies jūras dibenā, arvien vēl saucot – sos!
Bet Ikars lido! No ārienes Aleksis Ciprs neatšķiras no citiem Ministru prezidentiem. Uz āža kājas grieķu zibeņmetis neklibo, strādnieka kombinezonu nevalkā, sēž ar uzvalkotiem un bikškostīmos ģērbtām pie Briseles apaļā galda. Un lasāms, ka čalim tīri feini iet no rokas premjerēšana. Lielā Grieķijas izpārdošana atcelta, vēlētāji apkārt kā mūris. Brīvdienās Ciprs noturējis lielu runu pārpildītā sporta zālē, kur publiku pieveduši ar busiem. Saucis – ejam uz priekšu, šis būs pagrieziena gads, lai uzvarētu spēkus, kas uzstājas par askēzi, paši stingri esam nostājušies uz kājām un aizslaucījuši vēsturē oligarhu režīmu. Priekšā vēl sagaidāmas grūtības un smagi lēmumi, bet grieķu tauta lai noslauka asaras, jo parādījusies izdzīvošanas perspektīva, nevis nogrimšana Tartarā. Pretiniekiem kaujinieciskais Ciprs rādījis kulaku – jūs nogursiet no sēdēšanas opozīcijā! Toties pilsoņiem 2021. gadā apsolījis jaunu Grieķiju, kad pēc pieciem kreisās cīņas gadiem bēdas paliks pagātnē, būs atsvabināšanās no kreditoru aizbildniecības un krīzes sekām. Cipra valdība veiks pensiju un citas reformas, aizstāvēs brīvo profesiju pārstāvjus, māksliniekus, talantīgus, bet nabadzīgus iesācējus, no kuriem izaugs jauni meistardziedoņi Demisi Rusosi un tēlnieki Feidiji.
Varētu pārmest kaismīgās premjera uzrunas zināmu frāžainību un ka šis tas izzīsts no “Vienotības” pirksta. Tikai Latvijas ārlietu spečukiem ir informācija, vai Olimpa dievi nokāps pie mirstīgajiem, lai palīdzētu virzīties pa progresa ceļu, vai grieķiem tomēr vajadzēs pārdot Tadžmahalu. Tomēr mūsu darbaļaudis var jūsmot, ka citām tautām tādi populisti, jo Latvijā neko vairāk par sausu pļāpāšanu nedabū dzirdēt. Laikam, iemantojot pirmklasīga, meistarīga populista slavu, jāizlasa trīskārt vairāk grāmatu, nekā izlasa vidējais Saeimas deputāts, un jāprot uzstāties simt reižu raitāk par vidējo Latvijas premjeru. Ko varēja precīzi paredzēt, ka tagad šņerga, grieķu komunistu vadonis, klapēs galēji kreiso ekstrēmistu Aleksi Cipru par buržuju pakalpiņu un prettautiskas politikas realizētāju.
