“Ik pa laikam Rīgā redzami “gudrinieki”, kuri velkas uz 40 km/h!” Šofera mērs ir pilns, jo tā šķiet agresīva braukšana
0
Katram šoferim ir kaut kādas lietas, kas uz ceļa šķiet kaitinošas, bieži vien tās ir kaut kādas konkrētas citu šoferu rīcības. Kāda lasītāja mērs ir pilns – lēnie braucēji ir viņu nokaitinājuši.
“Kā man tas ir apnicis! Ik pa laikam Rīgā redzami “gudrinieki”, kuri pilnīgi normālos laika apstākļos velkas ar ātrumu 40 km/h, lai gan ir atļauts braukt uz 50 km/h. Tā taču ir agresīva braukšana, jo citiem liek domāt, kā šo lēno braucēju apdzīt, kavējas visa plūsma, šoferi kļūst nervozi. Varbūt ir iespēja par to uzrakstīt portālā, varbūt vismaz kāds aizdomāsies, cik bīstams var būt viņa lēnums?!”
Sacīts – darīts! Sazinājos ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) ekspertiem, lai noskaidrotu viņu komentāru par šādiem gadījumiem.
CSDD norāda, ka šir ir mūžīgais temats, par ko regulāri tiek diskutēts. Atbildi sniedz CSDD smago ceļu satiksmes negadījumu izpētes projekta vadītāja un satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis.
Viņš norāda, ka par šo jautājumu Ceļu satiksmes noteikumos ir teikts:
104. Transportlīdzekļa vadītājam aizliegts:
104.1. pārsniegt transportlīdzekļa izgatavotāja noteikto maksimālo braukšanas ātrumu;
104.2. pārsniegt braukšanas ātrumu, kāds saskaņā ar šo noteikumu 238. punktā minētajām prasībām norādīts pazīšanas zīmē uz transportlīdzekļa;
104.3. traucēt ceļu satiksmi, bez vajadzības braucot ar pārāk mazu ātrumu;
104.4. strauji bremzēt, ja tas nav nepieciešams ceļu satiksmes drošībai.
Oskars Irbītis skaidro: “Jebkuram satiksmes dalībniekam ir jābūt balansā starp “nepārsniegt atļauto kustības ātrumu” un “netraucēt citiem satiksmes dalībniekiem”, un netraucēt ne tikai ar nepamatoti lēnu braukšanu, bet arī ar apstāšanos nevietā, neatļautiem manevriem, agresīvu uzvedību un citām kustības drošību ietekmējošām darbībām. Īpaši nevēlams lēnas braukšanas gadījums ir tad, kad vadītājs cītīgi lūkojas viedierīcēs, nevis uz ceļu.
Pilsētvidē bieži vien ir situācijas, kurās ir jābrauc lēnāk par atļauto kustības ātrumu – intensīva kustība, liela gājēju koncentrācija, bērnu pulcēšanās vietās (ne tikai pie skolām), publisku pasākumu tuvumā utt.
Braukt pa tukšu, labi pārredzamu ielu, labos laika apstākļos, nav īsti pamatojuma braukt lēnāk par atļauto kustības ātrumu, bet pilnībā nepieļaujami ir uzspiest kādam braukt obligāti ar maksimālo atļauto kustības ātrumu intensīvas, dažādu satiksmes dalībnieku satiksmes apstākļos, piemēram pilsētu centra ielās.
Pilsētvidē ir daudz dažādu uzmanības novērsēju, daudz mainīgu apstākļu, tāpēc transportlīdzekļu vadītājiem ir jāsamazina kustības ātrums. Ja transportlīdzekļu vadītāji paši to neapzinās, tad tas tiek darīts piespiedu kārtā, atļauto kustības ātrumu samazinot līdz 30km/h.
Bieži transportlīdzekļu vadītāji neapzinās kādas sekas potenciālajos Ceļu satiksmes negadījumos rada pat “neliela” atļautā kustības ātruma pārsniegšana. Bremzēšanas ceļš nav lineārā sakarībā ar transportlīdzekļa kustības ātrumu, bet gan kvadrātiskā – palielinot ātrumu 2 reizes, bremzēšanas ceļš palielinās 4 reizes. Salīdzinot divu automobiļu kustību – viens brauc ar 50km/h, otrs ar 60km/h identiskā situācijā, sekas uz ceļa izgājušajam gājējam būs būtiski atšķirīgas – ja tas, kurš brauc ar 50km/h, apstāsies līdz ar gājēju, tad tas, kurš brauc ar 60km/h, notrieks šo gājēju ar kustības ātrumu 40km/h. Elementāra fizika. Ja priekš autovadītāja ātruma atšķirība liekas “tikai” 10km/h, tad gājējam šī atšķirība ir 40km/h – būtībā dzīvības un nāves jautājums.”
