Ijabs: Nevajag melot pašiem sev un uzskatīt, ka Lukašenko ir tāds partneris, ar kuru varētu kopā strādāt 6
Latvija ir bijusi “nepamatoti maiga pret būtībā necilvēcīgo” Aleksandra Lukašenko režīmu Baltkrievijā, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Ivars Ijabs (AP).
Runājot par Latvijas nostāju Baltkrievijas jautājumā, politiķis akcentēja, ka Lukašenko attiecībā uz demokrātijas vai cilvēktiesību ievērošanu nav labāks un dažos aspektos pat sliktāks nekā Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
“Mums tas bija sen zināms, tomēr esam izlikušies, ka zināmā mērā viss ir kārtībā, jo Lukašenko 26 gadus ir nodrošinājis Baltkrievijā vismaz kaut kādu stabilitāti. Turklāt Latviju un Baltkrieviju vieno ne tikai kaimiņvalstu attiecības, bet arī vēsturiska saikne,” uzsvēra Ijabs, akcentējot, ka nevajag melot pašiem sev un uzskatīt, ka Lukašenko ir tāds partneris, ar kuru varētu kopā strādāt.
Tāpat EP deputāts uzsvēra, ka Lukašenko režīma ēnas puses nav noslēpums, tomēr Latvija ir uzskatījusi par nepieciešamu pievērt uz to acis.
Šāda politika, viņaprāt, ir smagi valstij atspēlējusies, ietekmējot arī Ārlietu ministriju, kura patlaban nespēj skaidri noformulēt radikālu viedokli par Baltkrievijas un Eiropas Savienības attiecību nākotni.
Pēc Ijaba domām, Latvijas pozīcijai attiecībā pret notiekošo Baltkrievijā vajadzētu būt konsekventākai. Latvijas nostāja ir skaidra – tā nevēlas sadarboties ar tādiem Eiropas līderiem, uz kuru rokām ir asinis, un uz Lukašenko rokām asinis esot jau ilgu laiku pirms nemieriem.
“Neskatoties uz to, mēs izlikāmies, ka Lukašenko ir gana labs, lai kopā varētu rīkot hokeja čempionātu. Mēs pat esam aicinājuši ciemos cilvēku, kurš visai ticami 90.gados pret saviem oponentiem ir īstenojis politiskās slepkavības. To ir izdarījis “baķka”, kurš līdz pat augustam bija Latvijai pieņemams partneris,” uzsvēra politiķis.
Ijabs norādīja, ka Latviju un Baltkrieviju saista ekonomiskā sadarbība, tomēr, īstenojot šo sadarbību, ir jābūt pārliecībai, ar ko mēs sadarbojamies un ka šīs sadarbība tiešām nāks par labu Baltkrievu tautai, nevis Lukašenko režīmam.
Pievēršoties jautājumam par sankcijām, EP deputāts sacīja, ka tās būtu ievērojami jāpaplašina, jo līdz šim tās praktiski nav sasniegušas savu mērķi. Sankcijas ir noteiktas pret dažām Baltkrievijas amatpersonām, kuras tās pat nepamanot.
Kā piemēru politiķis minēja pašreizējo Baltkrievijas ārlietu ministru Vladimiru Makeju, kurš arī ir sankciju sarakstā, bet tas nav liedzis viņam ceļot pa pasauli.
“Ir jāievieš adekvātas sankcijas, kuras Baltkrievijas politiskā elite tiešām sajustu. Savukārt iespēja neatzīt Lukašenko par leģitīmu Baltkrievijas valsts galvu būtu ļoti pareizs risinājums,” sacīja Ijabs.
EP deputāts atzīmēja, ka nedz Eiropas Savienības, ne NATO dalībvalstis netaisās ievest Baltkrievijā savu karaspēku, savukārt ekonomisko sankciju piemērošana ietekmēs tieši tos cilvēkus, kas patlaban piedalās protestos.
“Jāievieš sankcijas pret tiem cilvēkiem, kuri, kā zināms, ir devuši noziedzīgās pavēles apcietināt cilvēkus bez tiesas lēmuma, sist viņus, mocīt un visdrīzāk arī nogalināt,” pauda politiķis.
Runājot par protestiem, kas Baltkrievijā turpinās kopš 9.augusta, Ijabs uzsvēra, ka tā ir baltkrievu sociālās pašcieņas izpausme, kad pietiekami liela daļa valsts pilsoņu demonstrē nevēlēšanos dzīvot brutālas un no pasaules izolētas diktatūras apstākļos.
Viņa ieskatā, baltkrievus var labi saprast, tieši tāpat, kā citi pasaulē saprata latviešus, kad 1989., 1991.gadā tauta pauda nevēlēšanos dzīvot padomu režīmā.
Ijabs atzina, ka situācija Baltkrievijā ir ļoti komplicēta, tomēr ir saprotami, ka opozīcijas “kauss ir pilns” un tā nevēlas tādas sabiedrības un valsts attiecības, kādas tās bijušas līdz šim.
Politiķis sacīja, ka situācijas attīstības scenāriji Baltkrievijā var būt visdažādākie, tomēr radies priekšstats, ka Lukašenko cer visu atgriezt iepriekšējā situācijā. “Man šķiet, ja cilvēks 26 gadus bauda neierobežotu varu, vienā brīdī viņš kļūst psihiski neadekvāts.
Lukašenko neiziet uz nekādu dialogu ar sabiedrību, nosauc šos cilvēkus par margināļiem un ārvalstu aģentiem. Manuprāt, viņš cer, ka protestu vilnis pāries un viņš varēs valdīt pa vecam,” sacīja politiķis.
EP deputāts uzsvēra, ka līdz pat šim gadam daudziem, ne tikai Baltkrievijā, bet arī ārpus tās robežām šķita, ka Lukašenko ir arhaisks un mazliet despotisks, bet kopumā nekaitīgs komēdijas varonis.
Tomēr tas, ko Lukašenko nodemonstrēja pēc 9.augusta vēlēšanām, parādot, ka viņš ir gatavs masu teroram un pakļaut vardarbībai cilvēkus, kas izgājuši ielās, apšaubot falsificētos vēlēšanu rezultātus.
“Domāju, ka Lukašenko ir šķērsojis Rubikonu. Aktuāls ir jautājums, cik ilgi būs šie protesti un streiki. Jāņem vērā, ka atšķirībā no Maidana Kijevā, opozīcija Baltkrievijā ir miermīlīga un neveic nekādu vardarbību ne pret miličiem, nedz arī ieņem kādas valdības ēkas,” sacīja Ijabs.
Politiķa ieskatā, opozīcija ir izvēlējusi politiski iedarbīgu protesta formu, proti, streikus lielajos rūpniecības uzņēmumos, kas turpinās joprojām. Tomēr jāņem vērā arī tas, ka Lukašenko režīms ir gatavs uz vardarbību, bet ne uz dialogu.
“Manuprāt, šie procesi ātri nebeigsies. Nebūs tā, ka vienā dienā cilvēki aizies mājās. Lukašenko ir pieļāvis kļūdu – masveidā pazemojis cilvēkus, uzrīdījis OMON nevainīgiem cilvēkiem,” uzsvēra Ijabs.
Viņa ieskatā, vardarbīgo vēršanos pret sabiedrību baltkrievi nebūs gatavi nedz pieņemt, nedz samierināties. Cits jautājums, kā šī nevēlēšanās samierināties izpaudīsies.
EP deputāts uzsvēra, ka Lukašenko ir radījis tādus apstākļus Baltkrievijā, ka tur nav viena organizācija, kas varētu mobilizēt sabiedrību un pārņemtu varu. Baltkrievijas opozīcijas Koordinācijas padome ir tikai sākusi veidoties un tā, pēc Ijaba domām, ir tapšanas stadijā.
Tāpat Ijabs norādīja uz iespēju, ka Lukašenko režīms varētu mēģināt noslīcināt protestus asinīs, vienlaikus akcentējot, ka, iespējams, Lukašenko iecerējis situāciju atrisināt bez asinsizliešanas.
“Joprojām tā ir stīvēšanās gan no režīma, gan no opozīcijas puses, un kā tas beigsies nav zināms nevienam. Ja patlaban Lukašenko ķertos klāt pie 1905.gada metodēm un liktu OMON šaut pūlī, Baltkrievijā sāktos pilsoņu karš,” sacīja politiķis.
Ja Baltkrievijā sāktos plaša mēroga vardarbība, tas noteikti savā ziņā būtu arī provokācija Krievijai. Tas, savukārt, ļautu Putinam uzdoties par konfliktējošo pušu samiernieku. Ijabs pieļāva, ka arī tādu scenāriju Lukašenko nevēlas piedzīvot.
LETA jau vēstīja, ka Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā kopš 9.augusta nerimst protesti pret vēlēšanu viltošanu un prezidentu Lukašenko, kas bieži pārauguši protestētāju sadursmēs ar drošības spēkiem.
Protestu gaitā vairāki tūkstoši cilvēku aizturēti, vairāki simti ievainoti. Daudzu uzņēmumu strādnieki pieteikuši streikus.
Lietuva uzņēmusi Tihanovsku un viņas bērnus, jo opozīcijas kandidāte bija spiesta pamest Baltkrieviju pēc tam, kad nākamajā dienā pēc vēlēšanām mēģināja iesniegt sūdzību Centrālajā vēlēšanu komisijā, pieprasot pārskaitīt balsis, un domājams, saņēma draudus vērsties pret viņas bērniem un vīru.
Atrazdamās Viļņā, Tihanovska vērsusies pie Eiropas valstu vadītājiem, aicinot viņus neatzīt Baltkrievijas vēlēšanu rezultātus, un iniciējusi Koordinācijas padomes izveidi varas nodošanas nodrošināšanai Baltkrievijā, solot ka tā izsludinās jaunas vēlēšanas ar ārvalstu novērotājiem.
Vācijas kanclere Angela Merkele pagājušajā nedēļā pēc Eiropas Savienības samita paziņoja, ka bloka dalībvalstis neatzīst Baltkrievijas vēlēšanu rezultātus.
