“Ukraiņi ir pārgājuši uz mazām vienībām, mēģina ielavīties, ieņemt pozīciju un nostiprināties,” Rajevs par nedēļas notikumiem Ukrainā 145
TV24 raidījumā “Par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu” eksperts, NBS rezerves pulkvedis, militārais analītiķis un Saeimas deputāts (AS) atskatās uz aizvadītās nedēļas notikumiem karadarbībā Ukrainā.
Igora Rajeva nedēļas notikumu TOP karadarbībā Ukrainā
“Būtiski, kas mainījās – ukraiņi trešo reizi mainīja taktiku, kā viņi veic pretuzbrukumu. Tagad viņi ir pārgājuši uz mazām vienībām, kuras mēģina ielavīties, ieņemt pozīciju un nostiprināties. Izskatās, ka tas pamazām strādā, jo šonedēļ parādījušās vietas, kur ir panākumi. Ja ukraiņiem izdosies noturēt vienu pozīciju uz dienvidiem no Bahmutas, Kļišejevku, un attīstīt savus panākumus tālāk, un, iespējams, arī ieņemt Kļišejevku, tad tā būs ļoti izdevīga pozīcija, kura nometīs krievu armiju no augstienēm tajā rajonā, un tad viņiem nāksies atkāpties vēl pāris kilometrus atpakaļ. Tas būs tāds taustāms panākums, kur redzam virzību uz priekšu.
Visiem patīk, kad ieņem kaut kāds apdzīvotas vietas – parādās nosaukumi, visi fotogrāfējas pie pilsētas zīmes – bet tās ir muļķības. Ir svarīgas taktiskās pozīcijas, kuras dod priekšrocības, un šajā gadījumā ne tik daudz ir svarīga tā sādža, cik divas pozīcijas – viena uz ziemeļiem un otra uz rietumiem. Ieņemot šis divas pozīcijas, principā Kļišejevka ir kritusi, jo aizsargāt to ir gandrīz vai bezjēdzīgi un tie, kas tur stāvēs, ir pašnāvnieki. Tas precīzi notika tad, kad vāgnerieši šturmēja no austrumiem Kļišejevku, viņi neko nevarēja izdarīt. Viņi to apgāja no ziemeļiem un rietumiem, ieņēma šīs divas pozīcijas un attiecīgi Kļišejevka krita. Tagad ukraiņiem ir tāds pats uzdevums, tikai viņi uzbrūk no rietumiem.
Vēl pāris pozīcijas, kuras es gribētu atzīmēt. Pirmais – uzbrukums virzienā no Kamjanske, tur ir tāda apdzīvota vieta, par kuru ukraiņi cīnās jau pusotru nedēļu, un beidzot tā ir ieņemta. Tagad tā ir stabilā ukraiņu kontrolē un ukraiņu spēki attīsta virzību uz priekšu. Otra pozitīvā vieta ir Robotine – tas ir virziens uz Tokmaku un Melitopoli – un tā ir pirmā pozīcija, kur ukraiņiem izdevās pavirzīties uz priekšu un viņi jau piegāja pie pašas šis apdzīvotās vietas, kas tad arī ir tas, ko krievu armija sauc par pirmo aizsardzības līniju, jo pirms tam kaujas vairāk notika pelēkajā zonā.
Kā jau es minēju, ir panākums pie Bahmutas, pie Kļiščijivkas. Te gan arī jāatzīmē, ka notiek kaujas Serebrjankas mežā, un te priekšrocība ir krievu karaspēkam, tāpēc ka viņiem tur ir pārspēks un tendence, ka viņi tur visu laiku uzbrūk, turpinās. Ukraiņu spēki mēģina pārsviest papildus vienības. Jā, viņi veic pretuzbrukumu, bet tur krievu armijai ir pārākums.
Un nebeidzamā sāga mums notiek pie Antoņivkas tilta, kur ukraiņu armija ir ieņēmusi placdarmu un, neskatoties ne uz bombardēšanām, ne uz visiem mēģinājumiem krievu armijai viņus izsist ārā, nekas viņiem pagaidām nesanāk. Ukraiņi tur placdarmu, jā, protams, viņiem tur ir zaudējumi, bet viņiem ir atstrādāts kanāls, kā ar laivām piegādāt gan jaunus karavīrus, tā kā placdarms pagaidām turas,” tā TV24 raidījumā “Par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu” stāsta Rajevs.
Četri vājie punkti Zaporižjas AES
“Latvijas Radioloģijas centram ir pilnīga taisnība, jo Zaporižjas AES ir pilnīgi atšķirīga pēc savas uzbūves no Černobiļas AES. Drošības mehānismi ir ļoti spēcīgi. Un nav tā, ka tagad, ja kāds ar pistoli vai tanku izšaus pa AES, mūs sagaidīts radioaktīva kodolkatastrofa un mēs visi mirsim. Nē, tas neatbilst patiesībai, jo drošības elementi, kas jau ir iekļauti šajā AES, ir pietiekoši spēcīgi. Bet nekas nav simtprocentīgs. AES ir četri vāji objekti – pastāstīšu, ko ar tiem var un nevar izdarīt.
Pirmais objekts ir seši reaktori, otrais – vieta, kur atrodas radioaktīvie elementi, trešais – Zaporižjas siltumelektrostacija, kas dod elektrību AES, lai tā varētu darboties, un ceturtais – dzesēšanas baseins.
Reaktoru aizsargkapsula tika būvēta tādā veidā, lai tā varētu izturēt lielas transporta lidmašīnas ietriekšanos tajās. Neiedziļinoties matemātiskajās formulās, lidmašīnas ātrums un svars, kas rastos ietriecoties tur, būtu vērts aptuveni 1700 kilogramiem trotila, kas, pārtulkojot šī kara terminoloģijā, tās būtu trīs kalibra raķetes, kas trāpījušas vienā vietā, vai trīs “Iskander” raķetes, kas trāpījušas vienā vietā. Saprotam, ka tas ir ļoti liels trieciens, kas ir nepieciešams, lai reāli tam nodarītu bojājumus. Protams, ir ieroči, kas to var izdarīt, bet pagaidām nav tādu indikāciju, ka kaut ko tamlīdzīgu izmantos.
Radioaktīvo atkritumu glabātuve. Šīs mucas jeb nosacītie konteineri, tiem arī ir ārkārtīgi spēcīgas aizsardzības sistēmas, lai tos nevarētu vienkārši un viegli iznīcināt. Bet tāpat ir jāsaprot, ka abos šajos gadījumos mums nebūtu līdzīga sprādziena, kāds tas bija Černobiļas AES. Maksimālais, ko mēs dabūtu, ir radioaktīvais apvidus piesārņojums, un arī tad tas visdrīzāk būs tikai tajā apvidū un nekur tālāk.
Zaporižjas siltumelektrostacija, kas dod enerģiju AES. Jā, šis ir mīnuss. Ja šis objekts tiks iznīcināts vai būtiski bojāts, tā būs problēma, bet tā būs problēma tikai ilgtermiņā, jo pie šīs elektrostacijas ir arī liela ģeneratoru sistēma, kas automātiski ieslēdzas gadījumā, ja enerģijas padeve no siltumelektrostacijas ir traucēta. Tas nozīmē, ka būs vairākas nedēļas laika, lai fiksētu un atrisinātu šo problēmu.
Problēma ir dzesēšanas baseins. Tā ir atsevišķa, slēgta tilpne, bet, kādā vietā to uzspridzinot, ir iespējams panākt to, ka no tilpnes ūdens sāk izplūst ārā. Tad nebūs ar ko dzesēt. Tā ir problemātiskākā lieta,” norāda Rajevs.
Vadonis Putins un viņa blāvā svīta
“Gribu rekomendēt mūsu skatītājiem Nikolo Makjavelli grāmatu “Valdnieks”, kurā ir aprakstīts, kādam ir jābūt valdniekam un kā viņam ir jādarbojas, lai iegūtu lielāku ietekmi un uzvarētu kaujas. Tā ir ļoti laba un konceptuāla grāmata. Tajā ir pateikta viena ļoti interesanta tēze – ja gribi uzzināt, kāds ir valdnieks, izpēti, kādi ir viņa padomnieki, kas viņam ir apkārt. Mums Putina portrets ir izveidojies kā tāda spēcīga, valdonīga, gudra cilvēka, kas domā stratēģiski un viņam ir redzējums uz priekšu. Tomēr paskatīsimies, kas tad viņam ir apkārt.
Viņa aizsardzības ministrs Šoigu – es neteikšu, ka viņš būtu īpaši spilgta personība, īpaši gudrs aizsardzības ministrs, kurš veiksmīgi vadītu šo karu.
Otra lielākā militārpersona – ģenerālis Gerasimovs. Es neteiktu, ka viņš ir īpaši izcils karavadonis un ka viņa iejaukšanās pār operācijas atbildību Ukrainā arī būtu devusi kaut kādu efektu. Ja runājam par krievu ziemas uzbrukumu, tas beidzās ar Bahmutas ieņemšanu, tas arī ir viess, ko krievu armija sasniedza ziemas uzbrukumā.
Paskatāmies uz it kā spēcīgo izlūkošanas un drošības aparātu. Tik kolosāla izlūkošanas izgāšanās kā vispār visa šī operācija Ukrainā, kā tā sākās, kāpēc tā vispār sākās, un uz kādiem izlūkošanas datiem tā tika balstīta, neko izcili gudru mēs tur neredzam. Patiesībā mēs tur redzam ļoti lielu šī aparāta izgāšanos.
Mēs neredzam nevienu spilgtu personību, kura kaut kādā veidā varētu vismaz taustāmi atnākt pie Putina un pateikt, ka ir reāla problēma un tā ir jārisina. Tas nozīmē, ka apkārt Putinam mēs redzam pelēcības, kuri nav nekādi izcili vadoņi, kuri nav izcili domātāji, kuri nav nekādi izcili stratēģi. Parasti, ja valdnieks sev apkārt pulcē pelēcības… Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka viņš pats tāds ir. Un viņš speciāli sev apkārt piemeklē cilvēkus, kuri ir vājāki par viņu, lai uz viņu fona izskatītos gudrs, stratēģiski domājošs, spējīgs pieņemt lēmumus un rīkoties,” uzsver Rajevs.
“Vagner” patiesībā pieder Putinam
“Prigožins tagad ir pateicis, ka Baltkrievijā nodarbojas ar “Vagner” vienību sagatavošanu un tuvākajā laikā mēs atkal redzēsim “Vagner” frontes līnijā, kur ies uz priekšu pēc jaunām uzvarām. Pagaidām tā ir pļerkstēšana, jo vāgnerieši nav ne tādā statusā, ne ar tādu tehniku, lai viņi reāli varētu doties kaut kādā kaujā. Bet, ja viņš dabūs nepieciešamos resursus… Te ir vairāk nezināmo nekā zināmo. Vāgnerieši ir privātā militārā kompānija, bet tā patiesībā pieder Putinam. Viņš ir tas, kurš maksā algotņiem. Tas izgājiens ar Prigožinu un mākslīgo iešanu uz Maskavu nesasniedza nekādus rezultātus un principā tur ir daudz neskaidru un tādu artistisku lietu.
Kāds ir iznākums? Mēs redzam, ka Krievijā daži vadoši cilvēki ir arestēti vai iespējams arestēti, vai pazuduši no skatuves. Ne jau Prigožins nopietni domāja, ka viņš ar 25 tūkstošiem, no kuriem puse bija palikuši Rostovā, kaut ko reāli Maskavā var izdarīt. Vāgneriešiem tur nekas nespīdētu, viņus vienkārši noslaucītu nost. Šeit vēl ir daudz nezināmā un tik viegla piedošana par atklātu nodevību gan vāgneriešiem, gan pašam Prigožinam arī izskatās ar baltiem diegiem šūta.
Vairāk skaties pievienotajos TV24 video!
