Migranti jau tavā pagalmā. Kāpēc mums neizdodas nodrošināt pilnīgu drošību uz robežas. Skaidro Rajevs 68

Latvijas un Baltkrievijas robeža ir 173 kilometru garuma. Taču, neskatoties uz mūsu centieniem, mēs nevaram nodrošināt pilnīgu drošību uz šīs robežas.  Kāpēc? TV24 raidījumā “Par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu” skaidro Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Igors Rajevs.

Reklāma
Reklāma
Veselam
Pazīmes, ka tu patērē pārāk daudz olbaltumvielu 2
Krievijā trīskāršojušies “vārti uz elli”, kas var aprīt zemi un ciemus
Kokteilis
Optiskās ilūzijas tests. Pasaki, ko tu attēlā ieraudzīji pirmo, un atklāj savas visslēptākās vēlmes
Lasīt citas ziņas

“Nav tādas robežas, kuru nevar šķērsot, un mums ir jādara viss iespējamais, lai novērstu šķērsošanas gadījumus,” viņš uzsver.

Rajevs atzīst, ka daudz laika tika patērēts, neko reāli nedarot uz robežas – robeža bija katastrofālā stāvoklī. Viņš atgādina par problēmām, kas bija uz Latvijas-Krievijas robežas, kur būvniecība tika apturēta.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Diemžēl situācija joprojām ir tāda pati,” Iekšlietu ministrijas pārstāvis atzīst.

Par situāciju uz Baltkrievijas robežas viņš saka, ka no 173 km – 112 km ir izbūvēti. 17 km ir Daugava. Vēl ir Riču ezers, kas arī ir pietiekami nopietns šķērslis.

“Tas nozīmē, ka neizbūvēti ir 36-38 km, kur šobrīd darbi notiek. Jāsaprot, ka tas ir tikai žogs. Žogs ir tikai viens no vairākiem elementiem robežas aizsardzībā,” Rajevs uzsver.

Kad tiek uzdots jautājums, kāpēc nevar uzstādīt novērošanas kameras, viņš skaidro, ja cilvēks brīvi pāries robežai, pirmais ko viņš izdarīs – nolauzīs to kameru.

Robežsardze izmanto mobilos novērošanas komplektus, kurus izliek tajos maršrutos, kuros paredz, ka būs kustība, taču ne vienmēr to var uzminēt.

Viņš skaidro, ka pirmais solis ir izveidot barjeru uz robežas, tad var sākt būvēt tehnisko infrastruktūru, saliekot novērošanas kameras un arī citus līdzekļus, kurus robežsargi izmantos, lai viņi varētu labāk iegūt informāciju par to, kur un kad notiek mēģinājumi šķērsot robežu.

“Man nav skaidras atbildes par šo jautājumu. Tam visam ir vajadzīgs laiks. Tas ir process, kuram diemžēl iepriekšējos gados īpaši daudz uzmanības mēs nepievērsām,” Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs atzīst.

Jau vēstīts, ka pārbaudot no SIA “Rīgas meži” darbiniekiem saņemto informāciju par Pierīgas mežā manītām aizdomīgām personām, meža masīvā Plakanciemā 4.oktobrī aizturēta 23 nelegālo migrantu grupa.

Reklāma
Reklāma

Kā informēja Valsts robežsardzē, visi aizturētie bija vīrieši. Intervijas laikā noskaidrots, ka 18 no viņiem ir Indijas un pieci – Eritrejas – pilsoņi, kuri nelikumīgi šķērsojuši Latvijas – Baltkrievijas valsts robežu un kuriem bija izdevies tikt līdz galvaspilsētai.

Personas aizturētas Imigrācijas likuma 51.panta kārtībā un ievietotas Valsts robežsardzes aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā “Daugavpils”.

Baltkrievijas atbalstītā hibrīdoperācijā jau vairāk nekā gadu no šīs valsts puses tiek vērsts nelegālās migrācijas spiediens uz Latvijas, Lietuvas un Polijas robežām. Daudzu nelegālo migrantu ceļš līdz Eiropas Savienības robežai ir vedis arī caur Krieviju.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.