Igors Rajevs: Ir jāzina, ko saka pretinieks, un ir jāsaprot, ko tas varētu nozīmēt 94
Aizvadītajā nedēļā Krievijā notika Starptautiskais ekonomikas forums. Tajā valsts galva Vladimirs Putins parasti izceļas ar saviem domu graudiem. “Pagaidām diezgan atturīgi tiek komentēts, ko tad viņš tur ir teicis, bet ir jāzina, ko saka pretinieks, un ir jāsaprot, ko tas varētu nozīmēt,” TV24 raidījumā “Par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu” uzsver Igors Rajevs, Saeimas deputāts (frakcijām nepiederošs), IeM parlamentārais sekretārs, NBS rezerves pulkvedis.
Trīs vīri ir pauduši viedokli par un ap šo ekonomikas forumu – Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, eksprezidents Dmitrijs Medvedevs un pašreizējais valsts galva Vladimirs Putins.
“Viss sākās ar Peskova paziņojumu, ka “ieroču piegādes no Rietumu valstīm nepaliks bez sekām”, kas, no vienas puses, ir pustukšs drauds.
Medvedevs pateica, ka “vakar prezidents pirmo reizi atļāva nosūtīt ieročus tiem reģioniem, kuri karo ar valstīm, kas piegādā ieroču Ukrainai”. Un tas jau ir slēptais draufs. Ko mēs redzam? Mēs redzam, ka krievu kuģu eskadra dodas uz Kubu. Uzreiz atmiņā paceļas prezidenta Kenedija un Hruščova laiks. Atceramies, ka husīti kā pirāti darbojās Sarkanajā jūrā, un ieročus viņiem piegādāja irāņi. Ja uz turieni aizies Krievijas ieroči, situācija tur būtiski sarežģīsies. Un potenciāli tā ir diezgan bīstama situācija, kur viņi varētu būtiski pasliktināt situāciju priekš mums,” skaidro Rajevs.
Militārais eksperts norāda – visur, kur Krievija sūtīs savus ieročus, tā būs asimetriska pieeja konkrētajai situācijai:
“Piemēram, viņi var nosūtīt savus ieročus Latīņamerikas valstīm, attiecīgi atdot vienam no grupējumiem un tādā veidā pasliktinot situāciju tur. Mēs zinām, kas notiek uz ASV dienvidu robežas – tur ir nenormāli daudz imigrantu, kas visu laiku mēģina pārkļūt pāri robežai. Ja šajās valstīs sāksies civilkarš un cilvēki vienkārši bēgs no turienes, tad jau tagad milzīgais bēgļu skaits varētu dīvkāršoties, trīskāršoties un vēl vairāk. Ir ļoti daudz asimetriskas lietas, kuras šādā veidā var izdarīt, un tos draudus nevajadzētu atstāt bez ievērības.”
“Divas lietas, ko pateica pats Putins – “uzbrukums Krievijai ar Rietumu valstu dalību nozīmē tiešu karu ar Krieviju, Maskava reaģēs”. Tas arī vairāk izklausās pēc tukša drauda, bet tas iet kopā ar to, ka šeit viņš nesaka tikai par ieročiem, viņš saka par tām sistēmām, kurās pēc Krievijas domām operē karavīri no NATO valstīm. Mēs šos draudus arī dzirdam visu laiku. Viņi to pašu teica par “Patriot” sistēmām, to pašu par “Nasams” sistēmām, par “Himars” sistēmām un tā tālāk. Bet šoreiz tas ir diezgan akcentēti un to ir pateicis Krievijas diktators. Un tālāk redzam Krieviju un Ķīnu. Viņš arī atzīmē tās visas lietas kopā,” skaidro Rajevs.
Kāpēc šos izteikumus nevar atstāt bez ievērības?
“Diemžēl sava pretinieka retorika ir jāklausās un jāsaprot, ko viņš ar to domā un ko viņš ar to panāks. Mēs visi atceramies, kad Putinam bija uzruna Minhenes konferencē, kad viņš pirmoreiz stāstīja par to, kas sabruka Padomju savienība, lielākā katastrofa un tā tālāk. Un toreiz domājām – nu jā, muļķības, ko viņš tur runā. Problēma ir tajā, ka viņš to pateica pirmo reizi, kad Jeļcins viņu nominēja par premjerministru savā pirmajā uzrunā Krievijas Domē. Tie nebija precīzi tie paši vārdi, bet ideja bija tādi pati. Un viņš šīs lietas teica katru gadu, mērķtiecīgi mums, Rietumiem, pasakot, ka viņš ar to nav apmierināts. Un ar ko tas vainagojās? Tas vainagojās ar uzbrukumu Ukrainai,” skaidro Rajevs.
“Nav tā, ka no šī tagad mums kaut kas būtiski mainīsies, bet ir jāsaprot – tas ir jaunais virziens. Viņš pasaka, uz kurieni tas viss ies. Un arvien vairāk viņa retorika tiek pavērsta ne tik daudz pret Ukrainu, cik pret mums. Un mums to ir jāsaprot,” rezumē militārais analītiķis.
