Igors Grigorjevs skolas direktora darbā saskata lielu jēgu 0
Pagājušajā nedēļā skolās noslēdzās mācību gads. Otrais gads skolas direktora amatā nu jau aiz muguras arī vienam no jaunākajiem mācību iestādes vadītājiem Latvijā – Zaķumuižas pamatskolas direktoram Igoram Grigorjevam (27).
Pirms kļūt par skolas direktoru, viņš pabeidza prestižo Rīgas Ekonomikas augstskolu, bet pēc tam iesaistījās programmā “Iespējamā misija”, kas darbam skolā piesaista jaunus, talantīgus cilvēkus, kuri iepriekš nav studējuši pedagoģiju. Igors Ozolnieku vidusskolā divus gadus mācīja matemātiku un ekonomiku. Pēc programmas noslēguma izglītības sistēmu nevēlējās pamest, tāpēc pieteicās konkursā uz Zaķumuižas pamatskolas direktora krēslu.
Kāpēc lai jauns cilvēks ar labu izglītību gribētu vadīt nelielu pamatskolu? “Tas ir jēgpilns darbs. Cilvēki nonāk tur, kur jūt piepildījumu,” viņš atbild. Igors atzīst, ka izglītībā strādājošie ir konservatīvi, tāpēc ne visi kolēģi viņu uzreiz pieņēmuši – tā noticis gan Ozolnieku vidusskolā, gan tagad Zaķumuižā.
Vai lielā atbildība viņu nebaida? “Nē,” viņš teic. “Skolas vadīšana tomēr ir komandas darbs. Un, paldies Dievam, šajās komandās ir konservatīvi cilvēki, kas aptur pārāk pārgalvīgas idejas. Konservatīvismam izglītības sistēmā ir liela jēga, jo neveiksmīgi eksperimenti ar skolēniem var dārgi maksāt.
Dažkārt gan nākas uzņemties risku, lai tiktu uz priekšu, taču, par laimi, skolas dzīvi nenosaka viens cilvēks. Visinteresantākais manā darbā ir iespēja vienlaikus risināt dažāda līmeņa problēmas. Darbi ir ļoti dažādi.”
Labai skolai jākļūst ļoti labai
Viņš iecerējis Zaķumuižas pamatskolā strādāt sešus gadus. Šajā laikā vajadzētu īstenot ieceres par skolas attīstību. “Seši gadi – tas ir laiks, kurā var labu skolu padarīt par vēl labāku,” teic Igors.
Iepriekšējais izglītības ministrs Roberts Ķīlis izvirzīja ideju, ka skolu direktoriem būtu jārotē, lai pārāk ilgi neaizsēdētos amatā. Arī Igors domā, ka darbavietu mainīšana būtu noderīga, taču mehānisku rotāciju gan nevajadzētu ieviest. Direktoriem, kuri neiesūno, lai cik ilgi arī strādātu, rotācija nebūtu vajadzīga, taču citiem vajadzētu ik pa laikam dot jaunus izaicinājumus. Arī iestādei nāktu tikai par labu, ja ik pa laikam tajā ienāktu vadītājs no malas. Skolas dibinātājs gan ir pašvaldība un lielākoties to teritorijā ir viena līdz divas skolas. Kur tad direktors rotēs? Tieši pagājušajā mācību gadā, kad amatā stājās jaunais direktors, skolai pievienoja pirmsskolas iestādi, un nu kopumā jāgādā par 270 skolēnu un bērnudārznieku izglītošanu.
“Gan pirmsskolā, gan pamatskolā vēlos panākt, lai to darbība būtu mērķtiecīga, lai nav pašplūsmas,” stāsta Igors. Tāpēc visiem skolotājiem sev jāizvirza gada un pusgada mērķi – priekšmetu apguvē, audzināšanā, pašattīstībā un skolas prioritāšu īstenošanā.
Piemēram, 3. klases skolotāja apņēmusies paaugstināt skolēnu lasītprasmes līmeni – rīkojusi pasākumu, veltītu Astrīdas Lindgrēnas darbiem. Otrās klases skolotāja nolēmusi panākt, lai otrklasnieki paši bez atgādināšanas pildītu klases dežuranta pienākumus, piemēram, noslaucītu tāfeli. Tie, kuriem atmiņa labāka, regulāri tikuši apveltīti ar uzlīmēm. Kā pašattīstības mērķi daļa skolotāju izvēlējušies angļu valodas prasmes uzlabošanu, kas noder starptautiskos projektos, kuros skola iesaistās – piemēram, skolotāju apmaiņas programmā “Comenius”. Ir skolotāji, kas grib panākt, lai bērni ēstu pusdienas, tāpēc pusdieno kopā ar skolēniem un runā par dzīvi. Izrādās, iespēja pie pusdienu galda parunāties ar skolotāju bērniem ir papildstimuls notiesāt pusdienu zupu!
Svarīgie “sīkumi”
Igors arī uzskata, ka skolā nepieciešams ieviest “daudz vairāk mērījumu”, kas nozīmē biežāku skolēnu sasniegumu testēšanu. Tā nepieciešama pat ne tik daudz tāpēc, lai izliktu skolēniem atzīmes, bet gan lai novērtētu mācību metodes. Mērīt var arī bērnu uzvedību – piemēram, raudzīties, vai bērni kavē stundas sākumu.
Saku, ka Jaunjelgavas vidusskolas, par kuras vardarbīgo skolēnu tagad runā visā valstī, vadība varētu apskaust I. Grigorjevu, ka viņš var pievērsties salīdzinoši sīku problēmu risināšanai.
Jaunais direktors atzīst – Zaķumuižas pamatskolā nopietni vardarbības gadījumi nav bijuši. Taču, lai tos novērstu, nepieciešams komplekss darbs. Ja kāds skolēns sāk uzvesties neadekvāti, skolas psihologam jāiesaistās, kamēr situācija nav samilzusi.
Jūtams, ka, Igoraprāt, skolā tikpat kā nav nenozīmīgu lietu un sīkumu. Taču kā vissvarīgāko skolā ieviesto jauninājumu viņš piemin vērtību sistēmas ieviešanu. Aptaujājot skolotājus un skolēnu vecākus, izkristalizētas piecas īpašības, kas vajadzīgas, lai cilvēks būtu veiksmīgs privātajā un darba dzīvē: mērķtiecība, neatlaidība, atbildība, cieņa un godīgums. Katru reizi, kad bērns rīkojas saskaņā ar šīm vērtībām, viņu uzslavē. Visčaklākos vērtību ieviesējus dzīvē sumina reizi nedēļā skolas sanāksmē. Gada beigās ir balvas ne tikai tiem, kuri saņēmuši vislabākās atzīmes, bet arī tiem, kuru sekmju vērtējumos bijusi vislielākā izaugsme.
Mainīgie noteikumi
Ko skolas direktors sagaida no valsts, no Izglītības un zinātnes ministrijas? Igors teic – būtu nepieciešama metodiskā darba vadība visas valsts līmenī. Šobrīd tas atstāts pedagogu metodisko apvienību ziņā, bet tās darbojas novadu līmenī un lielākajā daļā novadu ir tikai viena skola, kurā ir tikai viens, piemēram, bioloģijas skolotājs. Kā lai viņš ikdienā jūt kolēģu atbalstu savam darbam?
Kaut valstī tiek runāts par to, ka skolēniem jāapgūst finanšu pratība, jāaudzina jauni uzņēmēji, valstī ir tikai divi cilvēki, kas raksta ekonomikas mācību grāmatas, jaunu autoru izaugsme nekādi netiek atbalstīta. Valsts nerīko mācību olimpiādi matemātikā: to dara Latvijas Universitāte.
Savukārt finansiāli skolām būtu vajadzīga vismaz stabilitāte. Igors ir sašutis par lēmumu turpmāk naudu skolām pirmajiem četriem mācību gada mēnešiem dalīt, ņemot vērā skolēnu skaitu iepriekšējā mācību gadā. Jā, skolas, kurās skolēnu skaits samazinās, būs vinnētājas, bet skolas, kurās skolēnu kļūst vairāk, cietīs.
“Pat neesmu tik daudz pret šo lēmumu kā tādu, bet pret to, ka tika mainīti spēles noteikumi spēles gaitā. Rēķinājos, ka arī turpmāk nākamā mācību gada sākumā būs jānodod dati par skolēnu skaitu un saskaņā ar tiem saņemsim finansējumu. Jau biju sarēķinājis, kā šo naudu izlietosim, runājis ar skolotājiem par nākamā gada slodžu apmēru un atalgojumu. Mūsu skolas gadījumā šajā četru mēnešu periodā zaudēti 4000 lati, kas nozīmē, ka man tagad jādomā, kā apmaksāt divu cilvēku darbu.”
Kārtībai jābūt
Vai tik jauns direktors kādreiz arī dauzās kopā ar bērniem? “Noteikti ne,” strikti atbild Igors. “Tā tiktu izjaukta lietu kārtība, autoritātes veidošana.”
To, ka jaunais direktors ir gana stingrs, redzam, kad viņš kādai skolniecei konfiscē čipsu paku, jo gaiteņos tīrības uzturēšanas nolūkos ēst aizliegts. Taču divu gadu laikā uz pārrunām pie direktora lielākie nerātneļi atvesti tikai reizes trīs. Igors cenšas ieviest kārtību, ka skolotājiem pašiem jātiek galā un nav jābiedē bērni ar bubuli direktoru.
Arī pats Igors turpina mācīties – šoreiz Latvijas Universitātē, lai tiktu pie skolotāja kvalifikācijas.
Var just, ka jaunajam vadītājam patīk izrādīt skolas saimniecību, un skolas stadionu viņš sauc par paradīzes stūrīti. Te līdzās skrejceļam un basketbola grozam aug koki, vītero putni un vijas upīte. Ieminos, ka ūdeņu tuvums uzliek skolas papildu atbildību par bērnu drošību. Igors atbild, ka pirmsskolēni tāpat tiek pastāvīgi uzraudzīti, savukārt sākumskolēni jau prot peldēt – iemācījušies to skolā esošajā nelielajā baseinā. Patlaban skola vāc ziedojumus rotaļu laukuma izveidei sākumskolēniem.
“Iespējamā misija” jo-projām nav palaidusi Igoru vaļā. Programma viņam dod iespēju braukt uz dažādām pasaules valstīm, tikties ar citiem jauniem skolu direktoriem, apmainīties ar pieredzi un idejām. “Tikko biju Ņujorkā, kur tikās skolu direktori un viņu vietnieki. Spriedām par to, kādu skolu mēs vēlamies un kāpēc. Tā ir lieliska pieredze,” spriež I. Grigorjevs.
