Igauņu komandieris: Mana valsts bez šaubām uzvarētu karā, ja Krievija tai uzbruktu 122
Krievijas uzbrukuma gadījumā Igaunijai valsts spēs atvairīt ienaidnieku. Tā paziņojis Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris ģenerālis Martins Herems, vēsta ERR.ee. “Šobrīd es neredzu militārus draudus tieši pie mūsu robežas,” viņš atzīmēja Zinātņu akadēmijas Prezidija sēdē. Viņaprāt, pirms kara sākuma ir periods, kad valsts sāk gatavoties, taču tas sabiedrību īpaši neietekmē. Kad draudi sāk pieaugt, valsts palielina aizsardzības spējas un mobilizējas.
Herems apliecināja, ka, izmantojot Ukrainas piemēru, Igaunijai ir laiks sagatavoties, ja draudi pieaugs. “Tas, vai viņi gatavojās, ir nevis zināšanu, bet gan lēmumu jautājums,” viņš atzina. Militārs arī uzsvēra, ka, ja Igaunija mobilizēs 43 000 karavīru, tas izmaksās gandrīz divus miljonus eiro dienā. “Tā nav tik liela nauda, ja salīdzina ar to, ka šie cilvēki vairs nedod ieguldījumu ekonomikā. Somi saka, ja viņi mobilizēs 250 000, valsts varētu bankrotēt mēneša laikā,” sacīja ģenerālis.
Pēc Herema teiktā, Igaunijai nav jāgaida NATO ierašanās, jo alianses karaspēks jau atrodas valstī. “Šodienas sistēma ir tāda, ka NATO spēki ir šeit un nekur neiet prom, bet kļūst vēl lielāki, kad parādās apdraudējuma pazīmes. Šodien mums ir konkrēti cilvēki, kas ierodas Igaunijā, apmāca un ir gatavi reaģēt ļoti ātri,” viņš skaidroja.
Vienlaikus viņš atzīst, ka Krievijas Federācijai nav nepieciešams gatavoties trīs gadus pēc kara Ukrainā, lai veiktu uzbrukumu nākamajai valstij. Tikpat labi kā NATO darbojas arī modernā Krievijas militārā mašīna, tāpēc, ja Krievija plāno veikt viena mēneša militāro operāciju pret Igauniju, Latviju vai Lietuvu, zinot, ka tā tiks militāri sakauta, tad tai nebūs nepieciešama īpaša sagatavošanās.
Komandieris uzskata, ka Krievijas Federācijas mērķis var būt nevis uzvarēt karā, bet gan radīt spriedzi, ko pēc tam var izmantot. “Šāda Krievijas uzbrukuma rezultāts var būt mūsu militārā uzvara – viņu pusē ir 20 000 bojāgājušo, bet mūsu pusē tikai 1000. Bet mūsu militārā uzvara būs diezgan apšaubāma, jo lielākā daļa no jums teiktu, ka politiķi nepiešķīra pietiekami daudz līdzekļu, mēs būtu sastrīdējušies un arī vainojuši latviešus un vāciešus par pārāk lēnu darbību. Tas varētu būt Krievijas mērķis, ko tā pēc tam izmantos.”
Pēc viņa teiktā, draudu gadījmā Igaunija, Somija un Zviedrija nekavējoties kontrolēs situāciju Baltijas jūrā jau no pirmajām agresijas minūtēm. Viņš arī norādīja, ka ienaidnieka bruņotos spēkus, kas ienāks Igaunijā, apturēs kājnieki vai tanki. “Un visus, kas mūs mēģina ietekmēt no 50 vai 100 kilometru attāluma, kā tas notiek šodien Ukrainā, mēs viņus iznīcināsim nevis Rakverē vai Narvā, bet gan Ivangorodā, Pečoros vai kaut kur tur,” apliecināja Herems.
Ģenerālis ir pārliecināts, ka Igaunija uzvarēs šajā karā, taču jautājums ir par to, cik veiksmīga būs šī uzvara, jo ļoti svarīga ir arī patversmju sagatavošana. Šajā jautājumā viņš minēja Ukrainas piemēru, jo Krievija izmanto pretgaisa aizsardzības raķetes S-300, kas lido ar tādu ātrumu, ka neviena pretgaisa aizsardzības sistēma tās nespēj pārtvert.
“Tās tiek palaistas no 60 kilometru attāluma no mērķa. Vienīgais veids, kā tām pretoties, ir iznīcināt ienaidnieka infrastruktūru.
Valsts aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs izteicies, ka šobrīd palīdzības jautājumā Ukrainai ir četras galvenās jomas, proti, munīcija, pretgaisa aizsardzība, viss, kas saistīts ar bruņutehniku, kā arī elektroniskā karadarbība. Tāpat kopš pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā sākuma Igaunija ir sniegusi Ukrainai militāro palīdzību vairāk nekā 520 miljonu eiro vērtībā. Pēc Ukrainas premjerministra Denisa Šmigala teiktā, šī summa ir aptuveni 1,4% no Igaunijas IKP.
