Igauņu ģeologs par ASV karavīru bojāeju Lietuvā: Veco dziļo ieplaku gultnē bieži vien ir virkne ezeru, kas pārvērtušies par purviem 46
ASV un Lietuvas karavīri pirmdien, 31.martā, izcēla bruņumašīnu, kas bija nogrimusi purvā Lietuvā. Bijušie ezeru baseini un nosusinātie purvi var šķist cieta zeme, bet patiesībā tie var būt dziļi un nestabili, tā skaidro igauņu ģeologs, vēstīja Igaunijas medijs “ERR.ee“.
Pagājušajā nedēļā netālu no Pabrades militārā poligona Lietuvā kopā ar četriem ASV karavīriem pazuda aptuveni 60 tonnu smaga bruņumašīna “M88 Hercules”. Transportlīdzekli izsekoja līdz pat purvam, un tikai pēc sešu dienu ilgas glābšanas operācijas tas tika izvilkts no purva. No šīs vietas tika izcelti arī četru bojāgājušo karavīru līķi. Notiek izmeklēšana, un pagaidām nav zināms, kā incidents notika, raksta “ERR.ee”.
Tikmēr Igaunijas Tartu Universitātes ģeologs Marko Kohvs (Marko Kohv) trešdienas “R2” TV raidījumā pastāstīja par šādas vides bīstamību. Viņš teica, ka teritorija, kurā nogrima bruņumašīna – netālu no Lietuvas un Baltkrievijas robežas -, ir līdzīga Sakalas augstienei Vīlandes apriņķa apkārtnē. Veco dziļo ieplaku gultnē bieži vien ir virkne ezeru, kas aizauguši un pārvērtušies par purviem.
“Ainavā tās var aptvert samērā nelielas platības, taču tās var būt ļoti dziļas. Arī Igaunijā ir izmērīti vairākus desmitus metru dziļi dubļu un kūdras slāņi. Ja pa šādu teritoriju pārvietojas liels transportlīdzeklis, tas var ātri tikt no cietas zemes uz ļoti dziļu vietu,” skaidroja Kohvs.
Kartes, kurās attēlots reljefs, ne vienmēr var būt precīzas, jo lielākā daļa datu iegūti Padomju Savienības laikā. Salīdzinot ar mūsdienu datiem, var rasties desmitiem metru lielas atšķirības, skaidroja igauņu ģeologs. “Tomēr, pārvietojot smagos transportlīdzekļus šādos apstākļos, militārpersonām nevajadzētu paļauties tikai uz GPS. Mācību teritoriju apkārtne būtu rūpīgi jāmarķē,” viņš teica.
Igaunijā ir diezgan labi zināmas padomju laika kūdrāju atrašanās vietas. “Tomēr šajā gadījumā bruņumašīna, iespējams, ir iegrimusi nevis klasiskā purvā, bet gan nosusinātā teritorijā, ko var būt grūtāk atpazīt, jo īpaši, ja cilvēks nāk no reģiona, kur šāda reljefa nav,” komentēja Kohvs.
Igaunijā ir teritorijas ar līdzīgiem dziļiem kūdras slāņiem, piemēram, pie Lielā Munameģa (Suur Munamägi) Igaunijas dienvidos, kur kādreizējie ezeru baseini starp augstiem pauguriem tagad ir aizauguši.
“Tur ir izmērīti līdz pat 17 metriem kūdrai līdzīga materiāla. Līdzīgi 14-15 metrus dziļi kūdras slāņi ir zināmi arī Karulas reģionā. Dziļākās vietas bieži vien atrodas starp pauguriem. Aplūkojot Lietuvā notikušā incidenta videoierakstus, šķiet, ka tas noticis šaurā ielejā, kas, iespējams, ir ļoti dziļa, bet laika gaitā ir piepildījusies ar kūdru,” skaidroja Kohvs.
Jau vēstīts, ka Viļņā ceturtdien, 3.aprīlī, notika piemiņas ceremonija, kurā simtiem cilvēku atvadījās no četriem ASV karavīriem, kas gāja bojā, kad viņu bruņumašīna nogrima purvā Pabrades poligonā. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda izteica līdzjūtību bojāgājušo karavīru ģimenēm un visām Amerikas Savienotajām Valstīm.
SV armijas evakuācijas bruņumašīna “M88 Hercules”, kurā atradās četri amerikāņu karavīri, pazuda 25.martā mācību laikā Pabrades poligonā. Nākamajā dienā tika konstatēts, ka tā nogrimusi purvā piecu metru dziļumā. Bruņumašīna tika izcelta pirmdienas, 31.marta, rītā vērienīgā glābšanas operācijā, kurā piedalījās Lietuvas, ASV un Polijas militārpersonas, kā arī citu Lietuvas dienestu speciālisti.
Trīs no bojāgājušajiem karavīriem izceltajā bruņumašīnā tika atrasti jau pirmdien. Otrdienas vakarā, 1.aprīlī, tika paziņots, ka Pabrades poligonā atrasts arī ceturtais bojāgājušais ASV karavīrs.
