Igaunijas valdošajā koalīcijā izveidojusies krīze 0
Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass piektdien atzinis, ka valdošajā koalīcijā izveidojusies krīze pēc iepriekšējā dienā notikušās valdības sēdes, kurā pēc partijas “Tēvzeme” tieslietu ministra Urmasa Reinsalu un citu šīs partijas ministru aicinājuma tika nolemts neatbalstīt ANO Globālo migrācijas līgumu.
Sociāldemokrātiskās partijas līderis Jevgeņijs Osinovskis piektdien aicinājis premjeru atbrīvot Reinsalu no amata, bet sociāldemokrātu ārlietu ministrs Svens Miksers, kas aicināja atbalstīt minēto paktu, atlicis došanos uz Kanādu, skaidrojot to ar iekšpolitisko spriedzi.
Savukārt Ratass, kas devies braucienā pa Austrumviru apriņķi, paziņojis, ka atgriezīsies Tallinā pirms paredzētā laika.
“Vienmēr esmu uzskatījis, ka premjera loma ir uzturēt valdības darbaspēju, allaž aizstāvēt mūsu valsts un tautas intereses, sargāt un vairot mūsu reputāciju starptautiskajā līmenī, un arī šobrīd turos pie šā principa,” sacījis Ratass. “Esmu sasaucis Centra partijas valdes sēdi, lai apspriestu situāciju. Uzskatu, ka mans pienākums ir nodrošināt stabilitāti valstī un darbaspējīgu valdību neatkarīgi no tā, ka pēc trim mēnešiem gaidāmas vēlēšanas.”
Tiesiski nesaistošais ANO Globālais migrācijas līgums, kura mērķis ir atvērt legālās migrācijas ceļus, lai varētu labāk vadīt arvien pieaugošo migrantu plūsmu, tika pabeigts jūlijā, un decembrī to plānots oficiāli apstiprināt konferencē Marokā.
Igaunijas Rīgikogu Reformu partijas un Konservatīvās tautas partijas (EKRE) frakciju deputāti pagājušajā nedēļā kritizēja valdību, ka tā šai jautājumā nav konsultējusies ar parlamentu, bet tēvzemiešu frakcija pirmdien aicināja Igauniju nepievienoties līgumam, uzskatot, ka tas varētu ierobežot valsts suverenitāti migrācijas regulācijas jautājumā. Kā vēstīja mediji, visai piesardzīgi šo vienošanos vērtējuši arī daži Centra partijas politiķi.
Tēvzemiešu līderis Helirs Valdors Sēders brīdināja par risku, ka migrācijas līgums var kļūt par parastu starptautisko tiesību daļu un līdz ar to ierobežot valstu pilnvaras attiecībā uz migrācijas regulēšanu. Viņš arī norādīja, ka jau šobrīd ir vairāki tādi ANO tiesību akti, kurus Igaunija nav atbalstījusi, tādēļ par jaunu precedentu runāt nevar.
Savukārt ārlietu ministrs pirmdien izteicās, ka politiskais strupceļš, kas Igaunijā izveidojies šai jautājumā, būtu risināms, pievienojot līgumam Igaunijas valdības deklarāciju, kurā būtu apliecināts Igaunijas suverenitātes princips. Šādu ideju izvirzīja Tartu universitātes profesors, starptautisko tiesību eksperts Lauri Melkso, kas pirmdien iepazīstināja ar jautājuma analīzi parlamenta ārlietu komiteju.
Miksers ceturtdien Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai paziņoja, ka “šī valdība beigusi efektīvu darbību” un turpmāk līdz pat martā gaidāmajām vēlēšanām “pieņems tikai formālus lēmumus”.
Valdības lēmumu jau kritizējusi arī Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida.
Globālo migrācijas līgumu neatbalstīs arī ASV, Austrija, Čehija un Ungārija. Šīm valstīm, iespējams, varētu pievienoties arī Polija un Bulgārija.
