IPIĶI: atdzīvinot Reiņa Sepa “Eglītes” 0
Ipiķu pagastā ir viena sabiedriskā ēka “Papardes”, kurā vienkopus atrodas gan pagasta pārvalde, gan bibliotēka ar bezmaksas interneta punktu. Pēc novadu reformas bibliotekāre RAIMONDA LAUKSARGA (attēlā) kļuvusi arī par Ipiķu pagasta pārvaldes vadītāju. Viņa var pamatoti lepoties, ka no 235 pagasta iedzīvotājiem 116 ir bibliotēkas lasītāji. Bibliotēkas krājums ir apmēram četrarpus tūkstoši grāmatu, lielāko cieņu izpelnās jaunākā ārzemju daiļliteratūra, taču vietējie nesmādē arī latviešu autorus. Patlaban topā Noras Ikstenas “Mātes piens” un Māra Bērziņa “Svina garša”. Ir pasūtīti 16 preses izdevumi. Izsniegumu ziņā prese pārsniedz grāmatas. Bibliotēkā darbojas arī interešu pulciņš, kurš piedalās dažādos konkursos. Vienas dienas ekskursijā interesentiem laipni durvis vēris viens no darba devējiem apkārtnē – kokzāģētava SIA “Kolvalde”. Latvijā reģistrētā uzņēmuma īpašnieks ir Igaunijas pilsonis, kurš katru dienu brauc uz darbu no Pērnavas un kura vecāmāte cēlusies no Ipiķiem.
Vistuvāk latviešu un igauņu kultūra Ipiķos satiekas “Eglītēs” – tās ir igauņu rakstnieka, mitologa un tulkotāja Reiņa Sepa (1921 – 1995) mājas, kuras viņš nopirka 1971. gadā par pasaulē vecākā eposa “Vecā Edda” tulkojumu no senislandiešu valodas igauņu valodā. Latvijas pirmās brīvvalsts laikā Ipiķos dzīvoja Reiņa Sepa onkulis, kurš okupācijas laikā tika izsūtīts. Savukārt no Tartu tika izsūtīts arī Reinis Seps, kurš, 60. gados atgriežoties, nepalika Igaunijā, bet nopirka sev “Eglītes” Ipiķu pagastā. Te viņš nodzīvoja līdz pat savai nāves dienai 1995. gadā. Rakstnieka pēdējā vēlēšanās bija tikt apglabātam savas mājas dārzā zem ābeles. “Eglīšu” jumta remontu un ēkas fasādes daļu krāsojuma atjaunošanu finansēja gan Reiņa Sepa piemiņas saglabāšanai Tartu radītā biedrība, gan viņa ASV dzīvojošie radinieki. Savu roku pielikusi Ipiķu pagasta iedzīvotāju grupa, startējot projektu konkursā “Iedzīvotāji veido savu vidi 2013” un saņemot finansiālu atbalstu no Nīderlandes fonda un Rūjiena novada domes. Viens no aizsākuma ierosinātājiem ir “Eglīšu” kaimiņš no “Niedrām” Mairis Čukurs: “Atceroties, kā mājas izskatījās, kad Seps vēl bija dzīvs, un kā tās sāka iet postā pēc viņa nāves, man vienkārši palika kauns…” Tagad no ārpuses ēka izskatās piedienīgi, bet iekšpusē izceļas vien Reiņa Sepa ar paša roku apgleznotās sienas. Mairis Čukurs cer, ka šogad izdosies ķerties klāt iekšdarbiem un “Eglītes” patiešām varēs līdzināties memoriālai mājai, kā tās tiek reklamētas tūrisma ceļvežos.
