Timura Subhankulova foto

ROBEŽTELPA: Igaunijas pierobežā Rīga par tālu 0

Kā igauniskais ietekmē latvisko?

Autores: Vita Krauja, Anita Bormane

Veidojot Latvijas simtgadei veltītās reportāžu sērijas “Robežtelpa” ceturto rakstu, “Kultūrzīmes” devās uz Igaunijas pierobežu – Mazsalacas novada Ramatas pagastu un Rūjienas novada Lodes un Ipiķu pagastiem. Noskaidrojām, kā mijiedarbība ar igaunisko ietekmē latvisko kultūrtelpu, kā arī to, cik aktīvs un piesātināts ir kultūras process Latvijas tālākajos ziemeļu apvidos.

Reklāma
Reklāma
Bez drastiskām diētām un brīnumtabletēm – metodes, kas tiešām strādā:11 dabīgi veidi, kā mazināt vēdera taukus
Rīgas ielās parādījušās automašīnas, kurām uz stiklu tīrītājiem uzmaukti polietelēna maisiņi. Kāpēc?
Revolūcija zobārstniecībā: zinātnieki uzskata, ka jau pēc pieciem gadiem varēs ataudzēt izkritušos zobus
Lasīt citas ziņas

Lodes pagasts ir otrais vistālāk uz ziemeļiem izvirzītais Latvijā. Tālākajā Latvijas ziemeļu punktā Ipiķu pagastā 1990. gadā uz robežas ar Igauniju tika uzstādīta mākslinieka V. Titāna veidotā robežzīme “Baltās naktis” (attēlā). Līdz tuvākajai pilsētiņai Moizakilai Igaunijā ir tieši viens kilometrs, krietni tuvāk nekā līdz novada centram Rūjienā. Moizakilā bieži uzstājas amatierkolektīvi no Rūjienas novada, un igauņi viesojas šaipusē. Trīs Moizakilā ieprecējušies latvieši joprojām ir Ipiķu bibliotēkas lasītāji. Rūjienā var apgūt igauņu valodu, pa frāzei saprot abās valodās abpus robežai.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.