Igaunijas pašvaldību vēlēšanās kandidē četri Latvijas pilsoņi 4
Igaunijā šodien notiek pašvaldību vēlēšanas, kurās par 1717 deputātu vietām 79 pašvaldību padomēs sacenšas 10 029 kandidāti, tai skaitā četri Latvijas pilsoņi.
Balsošanas iecirkņi šai dienā būs atvērti no plkst.9.00 līdz 20.00, bet iepriekšējā un elektroniskajā balsošanā līdz sestdienas vakaram savu gribu jau pauduši 39,6% Igaunijas balsstiesīgo iedzīvotāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas informācija.
Tiesa gan, tie vēlētāji, kuri izmantojuši iespēju balsot elektroniski, joprojām patur tiesības svētdien, īstajā vēlēšanu dienā, mainīt savu viedokli tiklab tīmekļa vietnē “valimised.ee”, kā arī paši dodoties uz balsošanas iecirkni un aizpildot biļetenu, tādēļ arī elektroniskās balsošanas rezultātu apkopošana nesāksies pirms vēlēšanu iecirkņu slēgšanas svētdienas vakarā.
Balsojot tradicionālajā veidā, vēlētāji var doties uz jebkuru balsošanas iecirkni savā pašvaldībā. Piedalīties balsošanā tiesīgs jebkurš cilvēks vecumā no 16 gadiem, kas Igaunijā dzīvo pastāvīgi, ja viņa adrese ierakstīta Igaunijas iedzīvotāju reģistrā ne vēlāk kā 30 dienas pirms vēlēšanām, tai skaitā valsts pastāvīgie iedzīvotāji, kuriem nav Igaunijas pilsonības, kā arī ārvalstnieki.
Vēlēšanu cīņā šoreiz piedalās astoņas partijas un 136 vēlēšanu apvienības, kā arī neatkarīgie kandidāti. Par pašvaldību padomju deputātu mandātiem sacentīsies visi pieci parlamentā pārstāvētie politiskie spēki – Reformu partija, Centra partija, Konservatīvā tautas partija (EKRE), “Tēvzeme” un Sociāldemokrātiskā partija, kā arī partija “Igaunija 200”, Igaunijas Zaļo partija un Igaunijas Nākotnes partija.
Aplēsts, ka vidējais statistiskais kandidāts ir aptuveni 49 gadus vecs vīrietis ar augstāko izglītību, precīzāk, vīriešu īpatsvars kandidātu kopskaitā pārsniedz 61%.
Uz pašvaldību deputātu mandātiem līdz ar Igaunijas pilsoņiem pretendē arī 31 kandidāts no citām Eiropas Savienības valstīm – 12 no Somijas, seši no Vācijas, četri no Latvijas, pa diviem no Lietuvas, Zviedrijas un Nīderlandes un pa vienam no Dānijas, Beļģijas un Slovēnijas.
Kā allaž, lielāko interesi piesaista vēlēšanas Tallinā, kur kopš 2009.gada bijusi pie varas Centra partija. Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka centristiem joprojām ir izredzes iegūt galvaspilsētā lielāko balsu skaitu, tomēr domājams, viņiem neizdosies atgūt vairāk par pusi no 79 deputātu vietām, kas ļautu šai partijai arī turpmāk pārvaldīt Tallinu, neveidojot koalīciju.
Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās 2017.gada rudenī par Centra partiju galvaspilsētā balsoja 44,4% vēlētāju, bet aptaujā, ko septembrī veikusi socioloģisko pētījumu kompānija “Kantar Emor”, centristus Talinā atbalstījuši tikai 39,2% respondentu.
Atbalsts Reformu partijai talliniešu vidū šai laikā faktiski nav mainījies – pirms četriem gadiem par viņiem nobalsoja 20,5% vēlētāju, bet tagad reformistus būtu gatavi atbalstīt 20,6% Tallinas respondentu, tikmēr sociāldemokrātu popularitāte galvaspilsētā pieaugusi no 11% līdz 11,3%, EKRE – no 7% līdz 10,7%, bet tēvzemiešiem tā kritusies no 6,6% līdz 5,5%. Partiju “Igaunija 200”, kas vēlēšanās piedalās pirmoreiz, noskaņoti atbalstīt 8.2% aptaujāto.
