Igaunijas ministrs vēstulē kritizē Baltijas valstu kolēģus par elektrības tirgu neatvēršanu (papildināts) 0
Igaunijas ekonomikas un sakaru ministrs Juhans Partss ir nosūtījis vēstuli saviem kolēģiem Latvijā un Lietuvu, kritizējot viņus par nespēju atvērt elektrības tirgu tādā apmērā, par kādu iepriekš tika panākta vienošanās, trešdien vēstīja laikraksts “Postimees”.
Igaunijas ekonomikas ministrs rakstīja, ka jūnijā piedzīvotais elektrības cenu lēciens biržā neatbilda reālajai situācijai tirgū, jo ievērojama daļa Latvijas un Lietuvas ražotāju nav iesaistījušies kopīgajā elektrības biržā.
Daļas ražotāju neiesaiste biržā rada periodiskus elektrības deficītus, kas savukārt rada elektrības cenu lēcienus, vēstulē kolēģiem Latvijā un Lietuvā klāstīja ministrs.
Partss piebilda, ka Igaunija ir gatava veikt elektrības kustību ierobežojošus pasākumus uz Latvijas robežas, jo rada bažas, ka Latvija un Lietuva neveic elektroenerģijas tirgus liberalizācijas pasākumus, liekot patērētājiem pirkt elektrību no biržas.
Savukārt Ekonomikas ministrijas (EM) sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena aģentūrai BNS sacīja, ka ministrijas uzskatā Partsa pārmetumi Latvijai un Lietuvai ir nepamatoti.
“Latvija jau kopš 2007.gada ir mērķtiecīgi atvērusi savu elektroenerģijas tirgu un šobrīd brīvajā tirgū elektrību pērk jau 75% no visiem lietotājiem un tikai mājsaimniecībām vēl pagaidām ir regulēts tarifs. Ieviešot risinājumus obligātā iepirkuma komponentes cenu kāpuma ierobežošanai un izveidojot mērķētu sociālā atbalsta instrumentu, tirgus atvēršana mājsaimniecībām Latvijā plānota nākamā gada aprīlī, ievērojot saistības, ko paredz Baltijas enerģijas tirgu starpsavienojumu plāns (BEMIP),” sacīja Urpena.
Vienlaikus ministrijā uzsvēra, ka galvenais faktors, kas ietekmē cenu atšķirības starp Igaunijas un Latvijas/Lietuvas cenu zonām “Nord Pool Spot” biržā, ir pārvades ierobežojumi starp Igauniju un Latviju. “Tieši tāpēc Latvijas pārvades operators – “Augstsprieguma tīkls” – piedalās projektā “NordBalt”, kuru plānots noslēgt 2016.gadā, lai palielinātu starpsavienojumu jaudas starp Latviju un Lietuvu. Tāpat tiek veikta izpēte par jaunu projektu Latvijas – Igaunijas starpsavienojumu jaudu palielināšanai,” norādīja Urpena.
Viņa arī pauda, ka mākslīgu, politiski motivētu ierobežojumu noteikšana uz Igaunijas un Latvijas pārvades sistēmu robežām radītu nopietnas šaubas par Igaunijas spēju ievērot Trešajā Enerģētikas paketē noteikto prasību nodrošināt pārvades sistēmas operatora neatkarību. Tāpat šāda rīcība no Igaunijas puses radītu šaubas par Eiropas Savienības (ES) dibināšanas līgumos noteikto pienākumu dalībvalstīm nodrošināt brīvu preču un pakalpojumu kustību.
“Ja šādi ierobežojumi tiks noteikti, Latvija noteikti pieprasītu Igaunijai kompensēt visus zaudējumus, ko Latvijas patērētājiem šāds lēmums varētu radīt,” uzsvēra Urpena.
Viņa piebilda, ka Ekonomikas ministrija aicina Igauniju nesteigties ar politiskiem pārmetumiem citām Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojuma plāna dalībvalstīm, bet gan pārvades sistēmu operatoru starpā strādāt pie risinājumiem, lai nodrošinātu pietiekamas starpsavienojumu jaudas un elektroenerģijas tirgus efektīvu darbību.
Ziemeļvalstu elektroenerģijas biržā Baltijas valstīs elektrības cena 25.jūnijā pēkšņi sasniedza 103,85 eiro (73 latus) par megavatstundu, savukārt Somijas cenu zonā tā bija 50,13 eiro (35,23 lati) par megavatstundu. Pēc tam cenas bijušas svārstīgas, bet tik lielu līmeni nav sasniegušas. Tas radīja Igaunijas sašutumu par Latvijas un Lietuvas pilnīgu neiesaisti biržā.
