Igaunijas finanšu ministrs: Huawei aizliegšana varētu nozīmēt prasības pret valsti 1
Igaunijas finanšu ministrs Martins Helme ir teicis, ka ir jāpapildina noteikumu projekts, kurš uzņēmumam Elisa nākotnē aizliegs uzņēmuma Huawei tehnoloģiju izmantošanu, jo citādi telekomunikāciju uzņēmums aizlieguma dēļ varētu pieprasīt kompensāciju no valsts.
Ekonomikas un komunikāciju ministrijas sagatavotajā noteikumu projektā par komunikāciju pakalpojumiem ir noteikts, ka Igaunijas komunikāciju tīklos būs aizliegts izmantot risinājumus no ražotnēm, kuras atrodas ārpus Eiropas Savienības, NATO un EDSO dalībvalstīm.
Vēstulē ārlietu tirdzniecības un informāciju tehnoloģiju ministram Raulam Siemam, Helme rakstīja, ka noteikumu projekta skaidrojuma memorandā, iespējams, izmaksas saistībā ar noteikumu ieviešanu varētu būt krietni lielākas nekā paredzēts.
Finanšu ministrs Martins Helme ir brīdinājis, ka tā dēvētajā komunikācijas tīklu drošības regulā, izmaksas saistībā ar tās ieviešanu, iespējams, ir novērtētas pārāk zemu.
Valdības plāns ir tuvākajā nākotnē aizliegt augsta riska tehnoloģiju izmantošanu komunikāciju tīklos. Tas konkrēti attiecas uz Huawei tehnoloģijām, kuras patlaban ir Elisa komunikāciju tīkla pamatā. Elisa direktors Sami Sepanens ir teicis, ka uzņēmums ir gatavs pret valsti vērsties tiesā, lai saņemtu kompensāciju par izdevumiem, kādi būtu saistīti ar tīkla tehnoloģiju nomaiņu.
Ekonomikas ministrijas izstrādātajā projektā kompensāciju mehānisms nav paredzēts, un tas nozīmē, ka komunikāciju uzņēmums tai varētu pietiekties tikai ar prasību tiesā. Elisa uzskata, ka tehnikas ātra nomaiņa maksātu apmēram 80 miljonus eiro, lai gan valsts uzskata, ka tas maksātu ap 50 miljoniem eiro. Martins Helme (Igaunijas Konservatīvā tautas partija) ir teicis, ka regulas projektā nav pateikts, kas notiks, ja valstij galu galā būs jāmaksā kompensācija attiecīgajiem uzņēmumiem.
Vēstulē IT ministram Raulam Siemam, kurš pārstāv to pašu partiju, Helme uzsvēra, ka izmaksas saistībā ar noteikumiem ir novērtētas daudz par zemu, un nav uzskaitīti avoti, no kuriem smelt iespējamās izmaksas.
“Skaidrojošajā memorandā nav pateikts vai un cik lielā mērā telekomunikāciju kompānijām būs tiesības, pieprasīt kompensāciju no valsts pēc tam, kad regula ir ieviesta, un tām ir jāiegulda nauda, lai nomainītu tehniku, kuru tās izmanto, lai sniegtu savus pakalpojumus. Iespējams, ka sūdzību pamatā būs apgalvojumi par biznesa procesu obstrukciju un par uzņēmuma konkurētspējas samazināšanu,” Helme rakstīja.
Helme arī rakstīja, ka skaidrojošajā memorandā jāiekļauj iespējamās izmaksas, kā arī avoti, no kuriem valsts tās varēs nosegt.
Valsts kiberdrošības direktors Rauls Riks ir teicis, ka valsts labprātāk izvairītos no tiesas procesiem un tāpēc patlaban notiek sarunas ar Elisa.
Paredzēts, ka likumprojekts valdībā tiks iesniegts decembrī.
Regulas projektā sākotnēji bija paredzēts, ka tā stāsies spēkā jau 1. novembrī, bet sabiedrības konsultācijas par to beidzās tikai oktobra beigās, un tāpēc projekts līdz valdībai nonāks tikai decembrī, teica Ekonomikas ministrijas pārstāve Laura Lāstere.
“Mēs patlaban pievienojam saturu regulu projektam un skaidrojošajam memorandam atbilstoši priekšlikumiem, kādus esam saņēmuši. Mēs tad procedūru pārrunāsim ar uzņēmumiem, un ceram, ka likumprojektu valdībā varēsim iesniegt decembra pirmajā pusē,” teica Lāstere.
Regula stāsies spēkā pēc tam, kad to būs apstiprinājusi valdība.
Projektā ir teikts, ka komunikācijas tīklos izmantoto tehnoloģiju ierobežošana stāsies spēkā 2024. g. 1. janvārī. Huawei tehniku varēs izmantot pastāvošajā 4G tīklā līdz 2030. gadam, bet patlaban attīstībā esošajā 5G tīklā, to nedrīkstēs izmantot pēc trīs gadiem. Elisa vēlas šo termiņu pagarināt, vai arī saņemt desmitiem miljonus eiro kompensācijā, lai nosegtu attiecīgos izdevumus.
