Igaunijas eksperiments cīņā par krievvalodīgo prātiem 3
Reaģējot uz Krievijas propagandas ietekmi, Latvijā un Igaunijā pērn aktīvi tika virzīta ideja par īpaša krievu valodas kanāla izveidošanu. “Galvenā cīņa šobrīd ir par cilvēku prātiem,” nebeidza atkārtot amatpersonas, norādot, ka vairākums Baltijas valstīs dzīvojošo krievu informāciju iegūst no Krievijas medijiem. Latvijā ideja tika uzņemta kritiski – gan tāpēc, ka tā paredzēja lielus tēriņus un neskaidru rezultātu, gan tāpēc, ka radās aizdomas, vai jaunais kanāls galu galā neveicinās tā sauktās krievu pasaules idejas. Piemēram, tas būs signāls Latvijas krieviem, ka valsts valodu apgūt nav nepieciešams.
Taču Igaunijā tika izveidots atsevišķs sabiedriskās televīzijas kanāls krievu valodā – ETV+, kurš sāka raidīt 2015. gada 28. septembrī, tā aizsākot savdabīgu mediju eksperimentu. Igaunijas eksperti spriež, ka ideja bijusi laba, tomēr diez vai var secināt, ka tas bijis veiksmīgs – kanālam ir ļoti zemi auditorijas dati – pēc sabiedrisko pētījumu kompānijas “Kantar Emor” datiem, jūnijā to skatījās 1,3 procenti iedzīvotāju, un arī par to var pateikties tam, ka kanāls šajā laikā pārraidīja Eiropas čempionātu futbolā. Augustā kanāla auditorija bija 0,5 procenti.
Orientējas uz jaunāku auditoriju
ETV+ programmā katru rītu skatītāji var redzēt raidījumu “Kafija+”, kā citi žanrā līdzīgie, tas piedāvā ziņas un intervijas. Vēl programmā ir dažādi seriāli un izklaidējoši raidījumi, kā arī ziņu raidījums “Aktuālā kamera” par notikumiem Igaunijā un ārzemēs. Akcenti nedaudz atšķiras no ziņām igauņu auditorijai. Piemēram, vienā no ziņu raidījumiem stāsta par skandāliem Edgara Savisāra “Centra partijā”, raidījumā daudz laika veltīts prezidenta vēlēšanām un sižetā kā fona skaņa izmantota grupas “Ļeņingrad” dziesma “Vibori” (“Vēlēšanas”), parādot prezidenta vēlēšanas kā balagānu. “Aktuālo kameru” ETV+ uzskata par savu vadošo raidījumu. Taču kanāls izmanto arī raidījumus no sabiedriskā medija igauņu valodas kanāliem, piemēram, raidījums “4X4”, kurā stāstīts par igauņu ceļotāju piedzīvojumiem Centrālāzijā.
Lai uzturētu skatītāju interesi par kanālu arī jaunajā sezonā, ETV+ rīkoja projektu “Teleinterni”, kurā jaunieši varēja apgūt žurnālistikas prasmes, un tagad kanāla jubilejas nedēļā raidījumus vadīs televīzijas akadēmijas jaunieši. Arī ETV+ galvenā redaktore Darja Sāra norāda, ka kanāls cenšas orientēties uz jaunāku skatītāju auditoriju, kuru var aizsniegt arī sociālajos tīklos. Jaunajā sezonā kanāls rādīšot seriālus “Kāršu namiņš” un “Fargo”, vairākus Krievijas seriālus, kā arī tajā būšot īpaša sadaļa mūsdienu krievu kino.
Taču skatītāju ir maz. Kamēr augustā kanālu skatījās vien 0,5%. Vasarā cilvēki televīziju skatās mazāk, taču arī maijā dati nav īpaši labāki – 0,7%. Tikmēr Krievijas kanāli (NTV+, PBK, Rossija – sk. tabulu) savas pozīcijas Igaunijas mediju tirgū saglabāja un vasarā pat nedaudz “pieaudzēja” sev auditoriju. Jāsecina, ka ETV+ nav mainījis krievu skatītāja mentalitāti un diemžēl tas nav spējis iekost vai vismaz iesēsties astē Krievijas propagandas kanāliem. Varbūt vaina nav saturā, bet skatītājos, no kuriem liela daļa sev vajadzīgo ideoloģisko toņkārtu meklē tieši Krievijas TV?
“Krievijas kanāli ir “šlags”.”
Tallinā uzrunāju trīs krievu jauniešus, kuri par kanālu gandrīz neko nezināja. Jaroslavs (16 g.) teica, ka informāciju pārsvarā iegūst internetā. Viņš par ETV+ neko neesot dzirdējis. “Man jau liekas, ka labāk ir, ja vienā kanālā kopā ir raidījumi igauņu un krievu valodā,” piebilst Jaroslavs, bet Krievijas propagandas kanālus viņš sauc par “šlagu” (krievu vienkāršrunas vārds, kas nozīmē melus). “”Šlags” attiecas uz PBK, Ren TV, NTV – tur ir garlaicīgi raidījumi. Kas tas vispār ir – “Noslēpumi ar Annu Čapmani”, kuru rāda Ren TV. Īsti meli,” saka Jaroslavs. Tikmēr viņa draugs Mihails (18 g.) no rītiem reizēm skatoties ETV+ raidījumu “Kafija+”. Uzrunāju arī kādas viesnīcas darbinieci, kura Igaunijā dzīvo divus gadus, bet vairāk skatās Krievijas kanālus, piemēram, PBK un NTV. Par ETV+ viņai esot pirmā dzirdēšana. “Esmu dzirdējusi par Krievijas propagandu, bet Krievijas kanālus skatos izklaidei, bet ziņas iegūstu no “Euronews”,” norāda Kristīna, kura apprecējusies ar Igaunijas krievu, un viņai bijis pārsteigums kā cilvēki, dzīvojot Igaunijā, nezina igauņu valodu. “Uzskatu, ka man igauņu valoda jāzina, jo vēlos iepazīt kultūru. Man bija neērti skaidrot igauņiem, ka neesmu no krieviem, kas šeit dzimuši un nemācās valodu,” piebilst Kristīna. Kāds puķu tirgotājs Vasīlijs Petrovs skatoties gan ETV+ “Aktuālo kameru”, gan Krievijas kanālus. “Neticu visam, ko saka televīzijā, filtrēju informāciju. Uzskatu par nepamatotiem medijos bieži tiražētos apgalvojumus, ka Krievijai būtu interese uzbrukt Igaunijai,” piebilst Vasīlijs.
Lielākā krievvalodīgo koncentrācija Igaunijā ir pierobežas pilsētā Narvā un tai piegulošajā Ida-Virumā apvidū. ETV+ tur tiek kritizēts par to, ka “runā no Tallinas” – ne teritoriālā, bet lingvistiskā stilā. Kā norāda Narvas krievu valodā iznākošā laikraksta “Viru Prospekt” galvenā redaktore Tatjana Zavjalova, sākotnēji ideja par ETV+ Narvā neesot uztverta draudzīgi, jo cilvēki domājuši, ka tas būšot kāds Igaunijas propagandas kanāls. “Dzīve gan pierādīja pretējo – tur ir labi izklaides raidījumi, labas diskusiju pārraides, kanālam nav tendenciozitātes,” uzskata T. Zavjalova. Tomēr kā trūkumu ETV+ viņa redz to, ka kanāls esot vairāk informatīvs nekā izklaidējošs, kas savukārt ir Krievijas kanālu trumpis.
“Nauda vējā” vai iespēja?
“Tā ir naudas izmešana vējā. Viens procents no televīzijas skatītāju auditorijas ir ļoti zems rādītājs, un ir jautājums, cik daudz Igaunijas krievu skatās kanālu. Bet jebkurā gadījumā kanālu slēgt būs grūti,” norāda laikraksta “Postimees” viedokļrakstu autors, brīvžurnālists Ahto Lobjakas. Savulaik viņš kanāla ideju nosauca par “ETV mīnus”, jo uzskatīja, ka kanāls, kuru izveido Igaunijas valsts, neatbilst žurnālistikas principiem un krievvalodīgajiem būšot iespaids, ka kanāls raida valsts “propagandu”. “Ja jūs vēlaties, lai kanāls strādā ar labākiem rādītājiem, tad tajā jāaptver visa krievvalodīgo kopiena Igaunijā un tad uzreiz parādās risks, vai kanāls savā tematikā nekļūs prokremliski orientēts,” spriež A. Lobjakas. Pēc viņa domām, kanāls pilda remdinošu jeb paliatīvu funkciju krievvalodīgajiem un arī Igaunijā strādājošiem krievvalodīgajiem žurnālistiem, jo tas nodrošina viņiem labu darba vietu, tāpat arī – politiķiem, jo Igaunijai tagad ir “ķeksītis”, lai parādītu, ka kaut kas tiek darīts ar krievvalodīgo integrāciju. Pēc žurnālista domām, tas nav arī efektīvākais līdzeklis, kā vērsties pret Krievijas propagandu.
Tartu Universitātes Narvas koledžas direktore un integrācijas eksperte Kristīna Kallasa norāda, ka ETV+ vēl ir labas iespējas sevi apliecināt, ja tas piesaistīs jauniešus – ilgtermiņā tas varot sniegt rezultātus. “Vecākā paaudze Narvā ir pieradusi skatīties Krievijas kanālus, un tā ir smagākā grupa. ETV+, iespējams, nekad neizdosies viņus sasniegt, tādēļ ir laba pieeja, ka kanāls orientējas uz jaunāku auditoriju,” uzskata K. Kallasa. Te var runāt par mediju teorijā pazīstamo atziņu, ka cilvēki bieži vien medijus patērē, nevis, lai iegūtu informāciju, bet gan lai piepildītu savas gaidas – medijs ar savu auditoriju runā tai pazīstamā diskursā un uztur īpašu mītisko pasauli. Tas izskaidro, kāpēc Krievijas kanāli ir populāri gan Latvijā, gan Igaunijā. Jautāta par to, vai ETV+ nav signāls Igaunijas krieviem nemācīties igauņu valodu, K. Kallasa norāda, ka šis jautājums nav saistīts ar medijiem, bet gan ar darba tirgu: “Valodu cilvēki mācās, lai piekļūtu darba tirgum, un tas cilvēkiem liek integrēties. Televīzija nav domāta, lai piespiestu vecākus cilvēkus mācīties valodu, tai ir funkcija – informatīva un izklaidējoša.”
Apkopojot Igaunijas krievu un ekspertu teikto, jāsecina, ka diez vai ETV+ izdosies mainīt vecāka gadagājuma skatītāju mentalitāti. Paliek jautājums par to, vai, cīnoties par skatītāju simpātijām, ETV+ nekļūs par Krievijas kanālu “vieglo” versiju, kas dažreiz vērojams arī Latvijā (skandalozākais – krievu valodā raidošā Latvijas Radio 4 žurnālistes piebalsošana klausītājai, kas aicināja noslepkavot 12 tūkstošus cilvēku, kuri atbalstījuši Uzvaras laukuma rekonstrukciju). Pašlaik ETV+ turpina strādāt, tam ir apstiprināta programma jaunajai sezonai, un katru gadu Igaunija no sava budžeta tam plāno tērēt vidēji 4,5 miljonus eiro. Taču ETV+ ir kā apstiprinājums kritiskajiem argumentiem, kas iepriekš tika izteikti par tā iespējamo Latvijas līdzinieku. Latvijā gan “spēles” ar šo ideju vēl nav beigušās, bet ieguvušas citu formu – 2018. gadā paredzēts izveidot multimediālu kanālu krievu valodā, kurā kopā būtu salikts Latvija Radio 4 un LTV7 Krievu dienesta saturs. Kanāla pārraides varētu vērot internetā, bet, kā norāda par sabiedrisko televīziju atbildīgā NEPLP locekle Dace Ķezbere, kanāla signāls būtu pieejams arī virszemes apraidei un kabeļtelevīzijām. Šā kanāla darbībai 2018. gadā iecerēts atvēlēt 1,25 miljonus eiro. Citstarp vakar ETV+ jubileja tika atzīmēta ar teletiltu starp ETV+ un LTV7 Krievu dienesta žurnālistiem.
Uzziņa
Populārākās ETV+ pārraides
Eiropas čempionāts futbolā, Eirovīzijas fināls, prezidenta Jaungada runa, Igaunijas bruņoto spēku parāde, ziņu raidījums “Aktuālā kamera” un analītiskā pārraide “AK+”
2016. g. maija un jūnija dati, “Delfi.ee”, ERR.ee
