Igaunijas dārzos glifosātu nelieto 0
Autori: Edgars Rubauskis, Imants Missa, Dārzkopības institūts
Šoruden iepazināmies ar Polli dārzkopības pētniecības centra un Igaunijas Dzīvības zinātņu universitātes Rehu eksperimentālās stacijas izmēģinājumiem dārzkopībā. Ielūkojāmies arī vairāku atšķirīgu saimniecību dārzos, kur kopīgā iezīme – augļu koku apdobēs zāle ir pļauta vai arī apaugums nomākts ar mulču.
Glifosātu izmantošana Igaunijas augļudārzos nav atļauta. Apmeklētajās saimniecībās kā herbicīds izmantots tikai Basta. Starprindas pirmajos trijos gados uztur brīvas no apauguma, rudens pusē zaļmēslojumam parasti sējot rudzus.
Savukārt Polli jaunākā smiltsērkšķu kolekcija ierīkota ar ģeotekstila segumu apdobēs. Tas palīdz smiltsērkšķiem augt un attīstīties pirmajos gados, tostarp saglabājot augsnē mitrumu un mazinot nezāļu radīto konkurenci. Igaunijā līdz šim ir iztikuši ar četriem smidzinājumiem pret kraupi, bet pret kaitēkļiem smidzina tikai retu reizi. Smidzinājumu vajadzība dažās saimniecībās tiek noteikta ar ķeramslazdiem.
Meklē ziemcietīgus potcelmus
Polli dārzkopības pētniecības centra ābeļu izmēģinājumos raža šogad iegūta laba, sevišķi šķirnei ‘Auksis’. Igauņi ābelēm meklē potcelmu, kam nav vajadzīga balstu sistēma, – kaut ko līdzīgu M 26. Izmēģinājumos ar divām šķirnēm un vienpadsmit potcelmiem sevi labi parādījis Polijas izcelsmes potcelms P 61. Tomēr tam nav apmierinoša ziemcietība. Šķirnei ‘Auksis’ Polli apstākļos kā piemēroti tika minēti arī Latvijā atzītie potcelmi B 9, B 396 un M 26. Par labu tiek atzīts arī poļu izcelsmes P 67.’Ligol’ faktiski uz visiem izmēģinājumā iekļautajiem potcelmiem izsalis. Arī līdzīgā izmēģinājumā Pūrē (Latvijā) potcelms P 67 bijis viens no labākajiem. Plašāki izmēģinājumi tiek plānoti šķirnei ‘Dace’, kas sevi labi parādījusi arī Igaunijā. No Dobeles jaunajām šķirnēm par labu, ziemcietīgu atzīta arī ‘Agra’. Savukārt ‘Gita’, ‘Edīte’, ‘Roberts’ neesot pietiekami ziemcietīgas. Par labām tiek atzītas arī baltkrievu ‘Belorusskaja Sladkaja’ un ‘Imants’, lai arī to āboli nav sevišķi pievilcīgi.
Retāk audzēto kultūru dārzs
Ikvienam augļkopim ir vērts apskatīt Elmara Zimmera kokaudzētavu turpat Polli institūta pievārtē – Seedri Puukool. Ne tikai, lai uzzinātu viņa pieredzi stādu audzēšanā, liela izmēra stādu ieguvē un to pārziemināšanā, bet arī lai apskatītu sadarbības projektā tapušo retāk audzēto kultūru dārzu. Projekta ietvaros, kas ilgs septiņus gadus, iekārtoti stādījumi sausseržiem, aronijām, krūmcidonijām, ērkšķogām, plūškokiem, irbenēm un korintēm. Latvijā tik ilgstoši projekti netiek realizēti, kaut gan augļkopībā tikai tādos var iegūt kaut cik ticamus rezultātus. Igaunijā tik ilga termiņa ES projekti ir divi.
Iekārtotajos stādījumos sausseržiem savākta plaša kolekcija ar mērķi pētīt ne tikai to audzēšanas iespējas Igaunijā, bet arī atrast mehanizētai vākšanai piemērotākās šķirnes un tehnoloģijas. Liela ir melno plūškoku kolekcija, kaut arī Latvijā tiek uzskatīts, ka to audzēšanas ziemeļu robeža ir Daugava. Šie stādījumi iekārtoti ar plēves vai ģeotekstila mulču apdobēs, papildinot to ar pilienveida apūdeņošanas sistēmu. Lai mazinātu nezāļu augšanu, stādot krūmcidonijas (Dārzkopības institūta šķirnes), izveidotais caurums apbērts ar kūdras konusu. Turpmāko gadu laikā šo reto augļaugu stādījumu būs vērts apskatīt.
Savukārt kokaudzētava interesanta ar to, ka izaudzētos stādus iepodo un turpina audzēt, tos ierokot augsnē. Tas dod iespēju pircējam stādu iegūt vēlamā laikā un lielumā, pat jau ražojošu. Podos kokaugi turpina augt, it kā būtu uz lauka, tikai sakņu sistēma tiem ir ierobežota. Vienlaikus šāda metode pasargā no sakņu apsalšanas ziemā, kā tas varētu notikt ar uz augsnes izvietotiem konteinerstādiem, ja tie nav piesegti. Protams, šādi tiek audzēti ekskluzīvi, dekoratīvi augi mazdārziņu un apstādījumu vajadzībām.
Šādā sistēmā audzējot, stādi izvietoti divu rindu slejā, apūdeņoti un piebaroti, izmantojot pilienveida apūdeņošanu. Lai arī stādu laukam apkārt ir žogs, katra stāda stumbrs tiek aizsargāts ar gaišu, saules gaismu atstarojošu sietveida stumbra aizsargu. Pircējiem izvēloties stādu un paņemot to no lauka, vieta nepaliek tukša. Tur tiek novietots (ierakts) jaunāks, tikko konteinerā ievietots stāds. Droši vien stādaudzētājiem ir zināms, ka konteinerstādiem izmantojami podi ar rievotu iekšpusi, kas neļauj kokaugu saknēm augot vīties gar poda sienu uz riņķi.
Igaunijas augļu dārzu komercaudzētājiem stādi iepriekš jāpasūta un jāiemaksā avanss 50% apmērā. Tā savulaik darīja arī mūsu Dārzkopības institūts.
Tā kā īpašnieki parasti neprot ieveidot vainagus, E. Zimmers ieteic mazdārziņos labāk stādīt nevis viengadīgus stādus, kas Igaunijā maksā 10 līdz 14 eiro, bet divgadīgus, jau ar izveidotiem vainaga pamatzariem, un pat trīsgadīgus kokus. Šādi stādi, protams, būs dārgāki, bet tas attaisnosies. Arī komercdārzos tas būtu ieteicams, ja vien iespējams iestādītajiem kokiem nodrošināt labu ieaugšanos. Diemžēl līdzīgi kā daudzās citās valstīs stādus to izmaksu un arī kvalitātes dēļ daudzi Igaunijā ieved no dienvidiem, arī no Latvijas, Lietuvas un Polijas, taču to šķirņu piemērotība audzēšanai vēsāka klimata apstākļos ir stipri apšaubāma.
Stāda jaunu ābeļdārzu, kopj aroniju un jāņogu laukus
No mūsu pavadoņa T. Univera stāstītā uzzinājām, ka savulaik Igaunijā ir bijuši 12 sovhozi, kas specializējušies augļkopībā. Šobrīd tikai daži dārzi ir saglabājušies, bet attīstījies tikai viens. Firma Vasula dārzkopībā strādā kopš 1945. gada. Ieskaitot grāmatvedi un saimniecības vadītāju, ir astoņi darbinieki, atsevišķiem darbiem piesaistīti arī viesstrādnieki. Saimniecībai attīstīties ļāvusi izvēlētā dārza vieta: salīdzinājumā ar apkārtni plašs reljefa paaugstinājums, kas ļauj vēsākām gaisa masām aizplūst, ar iekultivētu, auglīgu augsnes virskārtu un grantainu ūdens caurlaidīgu apakškārtu. Tas gan nozīmē, ka sausākās vasarās tiek pievests arī ūdens augļu koku laistīšanai. Saimniecība pamazām atsakās no zemenēm, kas šobrīd ir 3 ha platībā; viena no šķirnēm ir ‘Sonata’.
No jauna 5 ha platībā tiek stādītas un audzētas ābeles, pamatā izmantojot potcelmus M 26, B 396 un šķirnes ‘Tiina’, ‘Krista’, ‘Antejs’, ‘Vidzemes Zelta Renete’, ‘Orļik’ u. c. Vecākais ābeļdārzs uz lielāka auguma potcelmiem aizņem 18 ha. Saimniecībā ir samērā jauns plūmju dārzs (5 ha) ar ļoti bagātu ražu. Tiek domāts arī par bumbieru audzēšanas iespējām, iestādītas arī dažas rindas ar saldajiem ķiršiem, kas tiek segtas, lai pasargātu no putniem, ar pašu konstruētu seguma (tīkla) balstīšanas sistēmu.
Ražu saimniecība iegūst arī no 8 ha aroniju un 12 ha jāņogu laukiem. Šis uzņēmums arī savas vajadzības pēc stādiem nodrošina pats, tos izaudzējot savā kokaudzētavā. Augļu koki šai uzņēmumā tiek veidoti pamatā miera periodā, kas rezultējas ar pamatīgu pieaugumu, sevišķi tik mitrā gadā kā tikko aizvadītais. Spēcīgāka auguma kokiem vecākās dārza daļās lielākoties ieveidots paaugsts stumbrs, kā arī četri pieci skeletzari, augšana augstāk tiek ierobežota. Jaunākie ābeļdārzi veidoti, ievērojot piramīdas principu, nodrošinot izgaismojumu. Uzņēmuma vadītāja atzīmēja, ka šķirnei ‘Tiina’ maz piemērots ir maza auguma potcelms, jo tā slikti zarojas un vainags grūtāk veidojas.
Vietējo augļu cenas ir augstas
Kopumā Igaunijā vietējo augļu cenas ir salīdzinoši augstas. Pircējs ir gatavs maksāt gan tirgū, gan lielveikalos par vietējo ābolu 2 eiro (2017. gada oktobrī pat tika redzēta cena 2,49 eiro/kg fasētam pazaļam ‘Auksim’), savukārt nefasēti ‘Orļik’ maksāja 1,99 eiro/kg, bet igauņu ‘Krista’ 2,29 eiro/kg. Poļu āboli ir ievērojami lētāki. Te gan atzīmējams, ka, ābolus realizējot veikalu tīklos, audzētāji par tiem dabū vien trešo daļu (2016. gadā 0,70 eiro/kg) no veikalos redzamās cenas.
Arī plūmes var pārdot labi, jo to cena bijusi no 3 līdz 6 eiro/kg. Te gan jāteic, ka Latvijas augļkopju produkcija Igaunijā, tāpat kā ievestā no Polijas vai Lietuvas, nez vai varēs pretendēt uz tik augstām cenām. Ja saimniecība ir pietiekami liela, piemēram, kā Vasula, tā var piegādāt augļus veikalu tīkliem, bet mazākas, kas tikko sākušas augļu audzēšanu, mēģina kooperēties savā starpā. Tā rīkojās divas saimniecības, izbūvējot kopīgu noliktavu pie Tartu, lai gan viena no tām ir 50 km tālu no šīs Igaunijas lielpilsētas.
Ievēro integrētās audzēšanas principus
Vēl kāda saimniecība atrodas netālu no apdzīvotām vietām Ākre un Rongu, to vada mūsu pavadoņa T. Univera dēls, bijušais zinātnieks. Tur iecienītākās šķirnes ir ‘Auksis’ un ‘Krista’. Saimniecībā ievēro integrētās audzēšanas principus (vismaz trīs), gar dārza malu kā aizsargstādījumu izmanto kārklu audzi, kas regulāri tiek nogriezta un sasmalcināta. Kontrolētāju pārliecināšanai redzamā vietā pie žoga mietiem pielikti putnu būrīši. Apputeksnēšanai tiek izmantotas bites, kas vien jau liecina par prātīgu saimniekošanu un neaizraušanos ar ķīmiju (mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļiem). Ābolu tinēju prognozēšanai tiek izmantotas feromonu lamatas. Aizsardzībai pret slimībām saimnieks veicis vien pāris smidzinājumu. Arī šai saimniecībai ir savs potcelmu mātes dārzs un tiek audzēti stādi savām vajadzībām, kā arī, ja nepieciešams, kādam stādu pasūtītājam.
Ievērības cienīgs bija augļu dārzs Mornā, kas, ievērojot tradīcijas, senāka augļu dārza vietā izveidojis tūrisma objektu – izmantoti vecu vējdzirnavu pamati, dīķi iztīrīti no apauguma, labiekārtota apkārtne. Šai dārzā tiek audzētas ābeles un zemenes. Produkciju saimnieki ved uz Tallinas tirgu. Glabātavai piemērotas vecas ēkas un konteinersaldētavas. Izmantotas arī dažādas sīkās mehanizācijas iespējas, piemēram, ābolu konteinera transportēšanai no dārza.
Izaudzēt kvalitatīvus augļus, iegūt labas ražas Polijā nav nekāds brīnums. Bet izaudzēt ne tikai labus ābolus, bet arī plūmes valstī ar mums līdzīgu pieredzi, turklāt vairāk uz ziemeļiem – tas tomēr ir lielāks panākums.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
