Igaunijas avīze: Krievija pie Lietuvas robežas Baltkrievijā izvieto uzbrukuma lidmašīnas 21
Krievija Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas izvieto uzbrukuma lidmašīnas, kas varētu sasniegt gaisa bāzi Šauļos, pirms tur bāzētie NATO iznīcinātāji spētu pacelties gaisā, vēstīja Igaunijas laikraksts “Postimees”, atsaucoties uz aizsardzības ekspertu teikto.
Krievija iegūs kontroli Baranoviču vai Lidas lidlaukā Baltkrievijas rietumos, vai varbūt arī abos, vēstīja laikraksts. Aviācijas pulks, ko veido 24 iznīcinātāji, varētu tikt izvietots vienā no gaisa spēku bāzēm. Piemēram, Lida atrodas vien 35 kilometru attālumā no Lietuvas robežas.
“Viena pulka izvietošana tur ir droša, un ir iespējams, ka tiks izvietoti vairāki, “Postimees” teicis Igaunijas aizsardzības politikas eksperts Kārels Kāss. Gaisa spēku bāzēs tiks izvietoti iznīcinātāji “Sukhoi SU-27SM3”. SM3 norāda, ka tā ir iznīcinātāja modernizēta versija. Iznīcinātāji ir aprīkoti ar “gaiss-zeme” tipa raķetēm, kas tiek izmantotas uz sauszemes vai jūrā esošu mērķu iznīcināšanai.
Savukārt atvaļinātais brigādes ģenerālis Urmass Rozimegi norādīja, ka tie nav pārākuma gaisā iznīcinātāji, bet gan uzbrukuma lidmašīnas.
Kāss stāstīja, ka Krievijas rīcība palielinās šīs valsts militārās gatavības līmeni Baltijas reģionā. Viņš piebilda, ka gadījumā, ja Krievija tā rīkotos aizsardzības mērķu vārdā, tā neizvietotu aviācijas pulkus pierobežā. Tādā gadījumā butu saprātīgi tos izvietot tālāk no robežas, jo tad ienaidniekam būtu grūtāk tiem trāpīt. Ierasti bāzes pie robežas tiek izmantotas uzbrukuma, nevis aizsardzības operācijām.
Rozimegi sacīja, ka Krievijas gaisa spēku atrašanās palielina apdraudējuma līmeni Lietuvas robežas tuvumā, jo samazināsies reaģēšanas laiks. Iznīcinātāju radarā var ieraudzīt pēc tā pacelšanās, tomēr ne uzreiz, jo ikvienam radaram ir tā dēvētā aklā zona. Lietuva izmanto P-18 radaru. “Tas ir labs radars, bet tas neredz zemāk par tūkstoš metriem,” piebilda atvaļinātais brigādes ģenerālis, norādot, ka tad, kad radars identificēs iznīcinātāju, par to tiks informēti NATO patrulēšanas misijas Baltijas valstu gaisa telpā iznīcinātāji, kas bāzēti Šauļos.
No Šauļiem līdz Lidai ir 256 kilometru, kas nozīmē, ka Krievijas iznīcinātājiem būs nepieciešamas desmit minūtes, lai nonāktu Lietuvas gaisa spēku bāzē.
Rozimegi sacīja, ka Krievijas lēmums izveidot gaisa bāzes pie NATO robežas vēl vairāk saasinās saspīlējumu starp Krieviju un Rietumiem. Vienlaikus viņš pauda pārliecību, ka Krievija savus iznīcinātājus pie robežas nogādā vienīgi sava spēka demonstrēšanai. Kā ieteica Rozimegi, NATO vajadzētu nosūtīt skaidru signālu un palielināt pretgaisa aizsardzības spējas.
Igaunijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis Pēters Kuimets “Postimees” teica, ka Krievija savus iznīcinātājus Baranovičos sāka izvietot šā gada sākumā. “Ņemot vērā, ka Baltijas jūras reģions ir viens no mierīgākajiem pasaulē, Krievijas palielinātās militārās spējas ir nepamatotas un neizprotamas,” viņš sacīja. Kuimets piebilda, ka Krievijas lēmumam izvietot savas gaisa spēku bāzes Baltkrievijā nevajadzētu piedēvēt pārlieku nozīmīgumu, jo tā ir tikai daļa no Krievijas militāro spēju pastiprināšanas rietumu virzienā. Kāss piekrita Kuimeta paustajam viedoklim.
Kuimets teica, ka Krievijas rīcības dēļ ir jāpalielina NATO klātbūtne reģionā un jāpalielina reaģēšanas ātrums. “Tas noteikti tiks pārrunāts NATO samitā septembrī Velsā,” paziņoja Igaunijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis.
