Igaunijas ārlietu ministre pateicas par Latvijas atbalstu Kohvera lietā 2
Igaunija turpinās strādāt ar starptautisko sabiedrību, lai panāktu Krievijas apcietinātā drošībnieka Estona Kohvera atbrīvošanu, un neviena valsts pašlaik nevar būt droša, ka līdzīga situācija nevar notikt ar tās pilsoņiem, trešdien žurnālistiem sacīja jaunā Igaunijas ārlietu ministre Marina Kaljuranda (Marina Kaljurand), kas ieradusies pirmajā darba vizītē Latvijā.
Kaljuranda norādīja, ka diemžēl Krievijas pozīcija nav mainījusies un Kohvers joprojām nav atbrīvots. Igaunijas ārlietu ministre uzsvēra, ka Igaunija pieprasa Kohvera atbrīvošanu, un pateicās par Latvijas un citu sabiedroto pausto atbalstu šajā lietā. Igaunijas varas iestādes izmantos visus iespējamos to rīcībā esošos veidus, lai panāktu Kohvera atbrīvošanu, teica ministre.
“No daudziem partneriem Igaunija saņem atbalsta apliecinājumus. Diemžēl, Krievijas pozīcija nav mainījusies un Kohvers nav ticis atbrīvots. Taču mēs neapstāsimies, bet turpināsim ar starptautisku spiedienu, lai panāktu Kohvera atbrīvošanu un atgriešanos Igaunijā. Mēs esam ļoti pateicīgi par izrādīto atbalstu, jo tas neskar tikai Igauniju un Krieviju – šobrīd neviena valsts nevar būt droša, ka [līdzīgi] nevar notikt tās teritorijā, ar tās pilsoņiem,” atzina Kaljuranda.
Igaunijas ārlietu ministre arī pateicās Latvijai par sniegto atbalstu, gatavojoties šīs valsts prezidentūrai 2018.gadā. “Mēs esam ļoti pateicīgi, par to, ka jūs atļaujat iepazīties ar prezidentūras pieredzi,” teica Kaljuranda. Ministre izcēla Latvijas un Igaunijas labās attiecības, kuras ir ļoti ciešas daudzās jomās.
Ar Kaljurandu trešdien tikās Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Amatpersonas pārrunāja valstu divpusējās attiecības un ekonomisko sadarbību, kā arī apsprieda drošības situāciju reģionā. Rinkēvičs uzsvēra, ka Latvija pilnībā solidarizējas ar Igauniju Kohvera lietā. Izrādot solidaritāti, ministri un Ārlietu ministrijas (ĀM) amatpersonas pie apģērba bija piespraudušas dzeltenu lentīti. Igaunijas sabiedrība valkā dzeltenās lentītes, paužot atbalstu Kohveram, un Rinkēvičs aicināja arī Latvijas iedzīvotājus pievienoties šai akcijai.
Rinkēvičs arī apliecināja, ka Latvija turpinās ar Igauniju sadarboties, lai panāktu vienotu Eiropas Savienības pozīciju Kohvera lietā, un pauda cerību, ka pienāks brīdis, kad drošībnieks varēs atgriezties Igaunijā. “Mēs uzskatām, ka [spriedums] ir pretrunā starptautiskajām tiesībām. Mēs uzskatām, ka Krievijai ir jādara viss, lai nekavējoties atbrīvotu [Kohveru],” sacīja Rinkēvičs.
“Latvija ir skaidri paudusi nosodījumu, kas ir gan politisks, gan publisks atbalsts. Es par šo jautājumu esmu runājis ar Krievijas ārlietu ministru [vizītē gada sākumā]. Mēs turpināsim kopā ar mūsu igauņu draugiem aktīvi strādāt, lai panāktu vienotu Eiropas Savienības pozīciju, lai būtu nepārtraukts politisks spiediens. Mēs to esam darījuši no pirmās dienas. Es [esmu] pārliecināts, ka tas brīdis [Kohvera atbrīvošana] nemaz nav tik tālu,” pauda Rinkēvičs.
Ceturtdien, 20.augustā, tiek plānota abu ministru dalība NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra atklāšanā.
Kaljuranda stājās ārlietu ministres amatā šā gada 16.jūlijā pēc iepriekšējās ārlietu ministres Keitas Pentusas-Rozimannusas (Keit Pentus-Rosimannus) demisijas. Kaljuranda ir ilggadēja Igaunijas ĀM karjeras diplomāte, ieņēmusi ĀM valsts sekretāra vietnieces juridiskajos un konsulārajos jautājumos amatu, bijusi Igaunijas vēstniece ASV, Kanādā, Meksikā, Kazahstānā, Krievijā un Izraēlā.
Jau vēstīts, ka Krievijas Pleskavas apgabala tiesa trešdien nolasīja spriedumu Igaunijas drošībnieka Estona Kohvera lietā par spiegošanu un ieroča kontrabandu un piesprieda viņam 15 gadu cietumsodu stingra režīma kolonijā, kas jāizcieš Krievijas teritorijā. Viņam arī piespriests 100 tūkstošu rubļu (1375 eiro) naudas sods. Kohvera advokāts pieļāva, ka spriedumu varētu arī pārsūdzēt.
Kohveru aizturēja 2014.gada 5.septembrī uz Igaunijas un Krievijas robežas. Krievijas puse apgalvo, ka viņš atradies Krievijas robežas pusē ar ieroci un lielu naudas summu, bet Igaunijas puse paziņojusi, ka viņu nolaupīja no Igaunijas teritorijas. Kohveram tika izvirzītas apsūdzības spiegošanā un ieroča kontrabandā, kā arī nelikumīgā robežas šķērsošanā. Pēc aizturēšanas viņš atradās apcietinājumā sākotnēji Maskavā, vēlāk Pleskavā.
Tiesas prāva, kas notika aiz slēgtām durvīm, sākās jūnijā, bet lieta tika atdota atpakaļ Krievijas Ģenerālprokuratūrai, “lai novērstu šķēršļus tās izskatīšanai tiesā”, un 13.jūlijā tiesa to atsāka izskatīt. Kohvers pēdējā vārdā tiesā savu vainu neatzina.
