Igaunijas aptiekāri brīdina par iespējamu krīzi zāļu pieejamībā 0
Igaunijas aptieku apvienība piektdien nosūtījusi Rīgikogu sociālo lietu komitejai vēstuli, kurā paustas bažas par iespējamu krīzi zāļu pieejamībā, kas no nākamā gada aprīļa var iestāties saistībā ar aptieku reformu.
Kā norādījis šīs nekomerciālās apvienības vadītājs Timo Daņilovs, pastāv reāla iespēja, ka aprīlī visā Igaunijā tiks slēgtas vairāk nekā 300 aptiekas.
No 2020.gada 1.aprīļa Igaunijā aptieku drīkstēs vadīt vienīgi tāds provizors, kuram pieder visa aptieka pilnībā vai lielākā tās daļa. Šā gada augusta sākumā Igaunijā bija kopumā 492 aptiekas, no kurām 200 daļēji vai pilnīgi pieder provizoriem – speciālistiem ar augstāko farmaceitisko izglītību.
Saskaņā ar datiem par jūliju lielie aptieku tīkli nebija pārdevuši nevienu no savām aptiekām, skaidrojot, ka provizoriem nav nedz naudas, nedz intereses tās iegādāties.
“Slēgšana draud tām aptiekām, kuras neatbilst paredzētajiem ierobežojumiem attiecībā uz īpašumu, un tas nozīmē, ka par to īpašniekiem kļūs medikamentu vairumtirgotāji un kontrolpakete vairs nepiederēs provizoriem,” skaidrojis Daņilovs. “Šobrīd ir pilnīgi skaidrs, ka minēto aptieku pakļaušana īpašuma ierobežojumiem nav reāla, jo nav tik daudz provizoru, kuriem finansiālās iespējas atļautu izpirkt aptiekas par taisnīgu cenu.”
Pēc provizoriskām aplēsēm, to aptieku apgrozījums, kuras var skart īpašnieku maiņa, veido 75-80% no aptieku tirgus un šīs aptieku daļas kopējā patiesā vērtība varētu sasniegt 200-250 miljonus eiro. Ja šīs aptiekas tiktu piespiedu kārtā atsavinātas vai slēgtas, tad saskaņā ar Igaunijas konstitūciju atlīdzināt uzņēmējiem to zaudēto patieso vērtību būtu pienākums valstij, tātad nodokļu maksātājiem.
“Vienlaikus rodas jautājums par uzticēšanos Igaunijas investīciju videi, jo lielāko daļu aptieku īpašnieku veido Vācijas, Lietuvas un Zviedrijas uzņēmēji,” paziņojumā presei rakstījis Igaunijas aptieku apvienības vadītājs.
Apvienība, kurā ietilpst 293 Igaunijas aptiekas, norāda, ka sabiedrībā apmierinātības līmenis ar aptieku pakalpojumiem pašlaik ir ļoti augsts, tādēļ nav skaidrs, kādas problēmas reformas autori cer atrisināt ar vērienīgu aptieku atsavināšanu vai slēgšanu.
Aptiekāri pauduši nožēlu, ka Sociālo lietu ministrija 2018.gadā atteikusies analizēt aptieku reformas iespējamās sekas un izstrādāt noteiktu rīcības plānu, lai gan parlaments tai uzdevis to darīt.
Viņi aicinājuši Rīgikogu sociālo lietu komiteju nekavējoties spert soļus, lai nepieļautu aptieku masveida slēgšanu un medikamentu pieejamības kritisku samazināšanos.
“Igaunijas valsts nedrīkst pieļaut, ka līdztekus krīzei ģimenes ārstu sistēmā mums izraisītos arī krīze zāļu pieejamībā. Tas paralizētu visu Igaunijas veselības aprūpes sistēmu,” brīdinājusi apvienība.
