Igaunijas amatpersonas: Krievijas karavīru un bruņojuma izvietošana Baltkrievijā var apdraudēt arī Lietuvas drošību 48
Nepieredzēti plašā Krievijas karavīru un bruņojuma izvietošana Baltkrievijā var apdraudēt arī Lietuvas drošību, piektdien norādījuši Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris ģenerālleitnants Martins Herems un Aizsardzības ministrijas kanclers Kusti Salms.
Kā Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR sacījis Salms, pašreizējā situācijā nav pazīmju, kas liecinātu par tiešiem militāriem draudiem Lietuvai, bet vajadzības gadījumā Igaunija ir gatava steigties tai palīgā.
“Baltkrievijā pašlaik atrodas nepieredzēti liels skaits Krievijas karavīru – vismaz 15 000, un viņi vēl turpina ierasties. Tur nogādāts faktiski pilns spektrs Krievijas Federācijas bruņojuma, kas izmantojams uz zemes un gaisā, ieskaitot heliopterus un visu pārējo,” izteicies Aizsardzības ministrijas kanclers, vienlaikus pievēršot uzmanību arī Krievijas un Baltkrievijas kopīgajām militārajām mācībām.
“Lietuvā tas, protams, rada lielu satraukumu, jo karadarbības iemaņas tiek slīpētas, izmantojot bruņojumu un karavīrus, kuri atrodas tik tuvu Lietuvas robežai. Atliek vienīgi minēt, kurp tieši viņi nolems virzīties, kāds ir viņu galamērķis,” viņš spriedis.
“Līdz šim tur atradās pašas Baltkrievijas armija, un Baltkrieviju mēs kopš pagājušās vasaras, šķiet, neuzlūkojam kā īpaši draudzīgu valsti, bet tagad turp tiek pārsviesti Krievijas Federācijas spēki ar tādu tehniku, kas pilnībā spēj pārvarēt arī Lietuvas robežu,” atzinis Herems.
Jautāts, kādu apdraudējumu Lietuvas drošībai rada Baltkrievijā izvietotie Krievijas spēki, ģenerālis atbildējis, ka apdraudējums ir tāds pats, kādu Igaunijai var radīt Pleskavā, Pečoros un citviet Krievijā netālu no Igaunijas robežas izvietotie kaimiņvalsts karavīri.
“Protams, pašreizējā politiskā situācija neliek domāt par to [uzbrukumu Lietuvai], diezin vai viņi pāries robežu. Taču tad, ja tiktu novesta līdz galam Ukrainas kampaņa un Krievijas spēki tur [Baltkrievijā] paliktu, tad par potenciāliem mērķiem varētu kļūt gan Lietuva, gan Varšava, kas atrodas tikai 150 kilometrus no Brestas,” norādījis Aizsardzības spēku komandieris.
Kā atgādina Igaunijas sabiedriskās raidorganizācijas ERR ziņu portāls, Viļņu no Baltkrievijas robežas šķir tikai 30 kilometri, bet Lietuvas otro lielāko pilsētu Kauņu – aptuveni 100 kilometri.
Jautāts, vai Igaunija plāno nepieciešamības gadījumā atbalstīt Lietuvu, Aizsardzības ministrijas kanclers atbildējis, ka Igaunija jau sniegusi Lietuvai palīdzību pērn nelegālās migrācijas krīzes laikā un “būs pirmā, kas dosies palīgā saviem tuvākajiem sabiedrotajiem.”
