“Igaunijai jābūt gatavai!” Igaunijas prezidents komentējis drošības situāciju un izteicis nākotnes prognozes 0
Tuvākajā laikā Krievija, visticamāk, neuzbruks Igaunijai, taču neviens nevar droši prognozēt, kāda situācija būs pēc pieciem, desmit vai piecpadsmit gadiem. Tā, atsaucoties uz Igaunijas prezidenta Alara Karisa teikto, vēsta UNIAN.
Kariss intervijā uzsvēris, ka Igaunijai jābūt gatavai jebkuram notikumu attīstības scenārijam. Pēc viņa teiktā, valsts daudz paveikusi militārās gatavības stiprināšanā, tomēr civilās aizsardzības jomā joprojām ir būtiski trūkumi.
Igaunijai ir labi sagatavota militārā rezerve un aizsardzības organizācijas, taču problēmas saglabājas ar civiliedzīvotāju gatavību krīzes situācijām.
“Mums trūkst patvertņu un citu nepieciešamu lietu. Šajā jautājumā mēs varētu mācīties no Ukrainas,” sacījis Kariss.
Igaunijas prezidents norādījis, ka pašlaik Krievija atrodas salīdzinoši vājā pozīcijā, tomēr ilgtermiņā situācija var mainīties. “Neviens nezina, kas notiks pēc pieciem, desmit vai piecpadsmit gadiem,” sacījis Kariss.
Viņš atgādinājis arī par periodu pirms Otrā pasaules kara, kad Igaunijai bijusi spēcīga armija, taču trūcis sabiedroto. Šodien situācija ir pavisam cita, jo Igaunija ir NATO dalībvalsts, un tas būtiski maina valsts drošības pozīcijas.
Kariss uzsvēris, ka Krievijas radītie draudi nav tikai potenciāls militārs iebrukums. Hibrīddraudi Igaunijai pastāv jau gadiem. Kā vienu no piemēriem viņš minēja 2007. gada kiberuzbrukumus, pēc kuriem Igaunija sāka daudz aktīvāk uzsvērt, ka kiberuzbrukumi arī ir daļa no mūsdienu kara.
Patlaban Igaunijā darbojas NATO Kiberaizsardzības izcilības centrs, kura darbā iesaistīta arī Ukraina. Tomēr ar kiberdrošību vien draudi nebeidzas. Kariss pieminējis arī tā dēvēto Krievijas ēnu floti, dezinformāciju un viltus ziņas, kā arī citus instrumentus, ar kuriem iespējams destabilizēt sabiedrību un radīt spiedienu uz valstīm.
Pēc Igaunijas prezidenta domām, valsts pašreizējā drošības situācija nav salīdzināma ar to, kādā Igaunija atradās pirms Otrā pasaules kara. Galvenā atšķirība ir sabiedrotie. Dalība NATO nozīmē, ka iespējamais uzbrukums Igaunijai nebūtu tikai divu valstu konflikts, bet skartu visu aliansi. Vienlaikus Kariss uzsvēris, ka tas neatceļ nepieciešamību pašai Igaunijai turpināt stiprināt aizsardzību un gatavību dažāda veida apdraudējumiem.
Kā vēsta UNIAN, Igaunijas prezidents īpaši akcentējis, ka gatavība ir svarīga ne tikai armijai, bet arī sabiedrībai kopumā.
