Igaunijā zemes reformas likuma mērķi ir sasniegti 0
Ziemeļu kaimiņvalstī zemes reformas mērķi kopš tās sākuma 1992 gadā patlaban ir sasniegti un nekustamā īpašuma tirgus darbojas veiksmīgi, intervijā žurnālam “Agrotops” atzina Igaunijas Lauku lietu ministrs Tarmo Tamms.
Viņš norādīja, ka Igaunijā pastāv daudz iespēju izmantot vai pirkt lauksaimniecības zemi. Ieinteresētās puses var izvēlēties – piedalīties zemes nomas tiesību pirkšanas vairāksolīšanā un iegūt zemes lietošanas tiesības uz pieciem gadiem vai publiskā vairāksolīšanā zemi pirkt. Darbojas arī tā dēvētais otrreizējais jeb sekundārais tirgus, kur puses brīvprātīgi vienojas par cenu, kas nav tirgus cena.
Zemes pārdošanu arī regulē nekustamā īpašuma iegādes ierobežojumu likums. Tā mērķis ir nodrošināt, ka lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā izmantoto zemi šim mērķim lieto arī jaunais īpašnieks pēc pārdošanas transakcijas noslēguma.
Savukārt saistībā ar ierobežojumiem zemes pirkšanā ministrs atzina, ka Igaunijā saskaņā ar Eiropas Ekonomiskās zonas līgumu un OECD dalībvalsts statusu ikvienam šo organizāciju valstu pilsonim ir līdzvērtīgas lauksaimniecības zemes un meža zemes pirkuma tiesības ar Igaunijas pilsoņiem un juridiskajām personām.
“Nav ierobežojumu, pērkot lauksaimniecībai vai mežsaimniecībai zonētu nekustamo īpašumu līdz 10 ha platībā. Savukārt pērkot lielāku nekā 10 hektāri īpašumu, juridiskajai personai ir izvirzīts nosacījums par nodarbošanos ar lauksaimniecisko ražošanu vismaz trīs gadus pirms darījuma veikšanas. Ja juridiskā persona pērk par 10 ha mazāku lauksaimniecības vai meža zemes platību, arī tad tai ir vismaz trīs gadus pirms līguma slēgšanas jābūt iesaistītai lauksaimnieciskajā vai mežsaimnieciskajā ražošanā,” sacīja ministrs.
Savukārt valstij piederošā nekustamā īpašuma izpārdošanu un pārdošanu rīko Igaunijas Zemes valde, balstoties uz Valsts Kapitāla likumu. Valstij piederošās zemes nomas tiesības izsola rakstveida vairāksolīšanā. Sākuma cenu nosaka, balstoties uz iepriekšējā gada Valsts Īpašuma reģistrā reģistrēto nomas līgumu fiksēto maksu.
Igauniju okupēja 1940. gada vasarā un nacionalizēja visu valsti. 1989. gadā Igaunijas PSR Augstākā Padome atbalstīja Zemnieku saimniecību likumprojektu (Farm Bill). 1991. gada rudenī stājās spēkā Zemes reformas likums, 1993. gada beigās stājās spēkā Likums par īpašuma tiesībām. Pirmās zemes īpašniekiem atgrieztās kadastrālās parceles reģistrēja 1992. gada 21. decembrī Jarvamā, nākamā gadā sākumā reģistrēja pirmos kadastra ierakstus Pilvas un Veru apriņķī.
1993. gada pirmajā pusē Zemes kadastrā bija reģistrētas vairāk nekā 500 zemes vienību. Lielāko daļu atdoto zemes vienību reģistrēja laika posmā no 1995. līdz 2003. gadam. 2014. gada 1. oktobrī 96% zemes platību reforma bija notikusi, šī zeme bija reģistrēta Zemes kadastrā. 60% liels šīs zemes īpatsvars pieder privātpersonām, 39% valstij un 1% pašvaldībām. Ir izveidotas 645 700 kadastra parceles.. “Zemes reformas likuma mērķi būtībā ir sasniegti, nekustamā īpašuma tirgus darbojas,” rezumēja ministrs.
Pilnu Ulda Graudiņa interviju ar Igaunijas Lauku lietu ministru Tarmo Tammu lasiet žurnāla “Agrotops” maija numurā.
