Igaunija vēlas Somu līcī ieviest īpašu piekrastes režīmu. Vai Krievijas kuģi tiks cauri līcim? 36
Igaunijas valdība uzdevusi ministrijām mēneša laikā izstrādāt savu pozīciju jautājumā par pieguļošās zonas ieviešanu, kas ļaus Igaunijai piemērot savus likumus un aizturēt pārkāpējus plašākā jūras zonā. Norādījums dots pēc jautājuma apspriešanas valdības sēdē 12.janvārī, kas notika pēc Ārlietu ministrijas ierosinājuma, raksta portāls rus.err.ee.
Pieguļošās zonas ieviešana ļauj pārbaudīt atbilstību Igaunijas likumdošanai 24 jūras jūdžu attālumā no Igaunijas teritoriālās jūras bāzes līnijas. Pēc ārlietu ministra Urmasa Reinsalu domām, tas pozitīvi ietekmētu Igaunijas drošību, vides aizsardzību, kā arī jūrā atrastos arheoloģiskos un vēsturiskos objektus.
“Pieguļošā zona ir jūras zona, kuru var noteikt ar valsts tiesību aktiem un kurā piekrastes valstij ir tiesības veikt kontroli, kā arī sodīt par dažādiem savu tiesību aktu pārkāpumiem,”
stāsta Tartu Universitātes Juridiskā fakultātes lektors un Norvēģijas Jūras tiesību centra pētnieks Aleksandrs Lots.
“Pieguļošās zonas ieviešana ir svarīga ekonomiskajām un drošības interesēm, kā arī interesēm, kas saistītas ar kultūras vērtību aizsardzību,” viņš piebilda. Lots stāstīja, ka valsts tiesības īstenot savu varu pieguļošajā zonā attiecas uz muitas un nodokļu lietām, kā arī, piemēram, sanitārajiem un imigrācijas noteikumiem un dažādu jūras gultnē atrasto priekšmetu atgūšanu.
Arī Ārlietu ministrijas Starptautisko tiesību biroja direktore Kristija Lenda atzīmēja, ka pieguļošā zona kļūs par papildu jūras zonu, kuru kontrolēs Igaunijas Republika un kas stiepsies aiz 12 jūdžu teritoriālās jūras. Lots norādīja, ka pieguļošā zona ļaus Igaunijas varas iestādēm saukt pie atbildības likumpārkāpējus ārpus teritoriālās jūras robežām.
Uz jautājumu, vai efektīvāka sankciju piemērošana pret Krieviju un to pārkāpēju aizturēšana ir galvenais motīvs iespējamai pieguļošās zonas ieviešanai, Ārlietu ministrijas pārstāvis sniedza noraidošu atbildi.
Tomēr Tartu Universitātes jūras tiesību eksperts uzskatīja, ka tas varētu būt viens no slēptajiem motīviem šādai rīcībai.
“Vajāšanas tiesības attiecas uz situācijām, kad piekrastes valsts sāk vajāt arī tādu kuģi, kas jau ir atstājis piekrastes valsts teritoriālos ūdeņus un mēģina sasniegt starptautiskos ūdeņus. Šīs kriminālvajāšanas tiesības var paplašināties līdz citas valsts ekskluzīvai ekonomiskajai zonai, tas ir, tēlaini izsakoties, pāri valsts robežām,” skaidroja jūras tiesību eksperts Lots.
Gan Lots, gan Lenda skaidroja, ka Somu līcī Igaunija un Somija savas teritoriālās jūras robežu nosaka tā, lai abpus sadalīšanas līnijas paliktu trīs jūras jūdžu plata brīvā kuģošanas zona.
