Igaunijā veido koalīcijas valdību. Kāda būs Kajas Kallasas loma? 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Igaunijas Reformu partija, partija “Tēvzeme” un Sociāldemokrātiskā partija pēc gandrīz mēnesi ilgām sarunām panākušas vienošanos veidot valdošo koalīciju.
Partijām jāvienojas par ministru amatu sadali
Izdevies principiāli saskaņot partiju viedokļus dažādās politikas jomās, un tuvākajās dienās partiju līderi vienosies par ministru amatu sadali, teikts trīs partiju paziņojumā.
Paredzēts, ka Reformu partijas līdere Kaja Kallasa atkāpsies no premjerministres amata un pēc tam Igaunijas prezidents Alars Kariss viņai uzdos veidot jauno valdību, vēsta laikraksts “Postimees”.
Jau ziņots, ka Kariss 3. jūnijā, izpildot Kallasas lūgumu, atcēla no amata visus septiņus Rīgikogu spīkera Jiri Ratasa vadītās Centra partijas izvirzītos ministrus.
Nesaskaņas starp abām valdošo koalīciju veidojošajām partijām bija turpinājušās jau kādu laiku. Kallasa drīz pēc tam paziņoja par ierosinājumu sākt koalīcijas veidošanas sarunas ar partiju “Tēvzeme” un Sociāldemokrātisko partiju, savukārt Centra partijas valde nolēma izteikt šādu piedāvājumu Konservatīvajai tautas partijai (EKRE) un “Tēvzemei”. Partija “Tēvzeme” nolēma pieņemt Kallasas piedāvājumu.
Kopš 13. jūnija norisinās Reformu partijas, “Tēvzemes” un sociāldemokrātu sarunas par koalīcijas veidošanu. Līdz jaunas valdības izveidei visi Centra partijas izvirzīto ministru portfeļi saskaņā ar pastāvošo valdības locekļu aizvietošanas kārtību sadalīti starp Reformu partijas ministriem.
Gan valdībai, gan parlamentam ir daudz darāmā
Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa varētu izbeigt ieilgušās valdības koalīcijas veidošanas sarunas, ja atkāptos no amata vai parlaments balsotu par neuzticības izteikšanu viņai, un tad valsts prezidents varētu aicināt veidot valdību kādu citu vai izsludināt parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas, situāciju Igaunijas politikā raksturojis valsts prezidents Alars Kariss, atzīstot, ka nevēlētos nonākt līdz ārkārtas vēlēšanu izsludināšanai.
Kā intervijā laikrakstam “Postimees” sacīja Igaunijas prezidents, valdības koalīciju nepieciešams izveidot drīzumā. “Varam jau domāt, ka vasarā nekas nenotiek un visi sēž pludmalē un plunčā kājas ūdenī, bet joprojām ir nepieciešami politiski lēmumi.
Ierēdņi joprojām dara savu darbu, bet kaut kādā brīdī ierēdņu paveiktajam ir nepieciešams politisks novērtējums un lēmumi. Nav tā, ka vasarā nekas nenotiks, valdība ir jāizveido pēc iespējas ātrāk, un būtu labi, ja tai būtu parlamenta vairākuma atbalsts,” viņš teica.
Prezidents norādīja, ka tuvāko mēnešu laikā gaidāma sociāli ekonomisko problēmu saasināšanās, kad energoresursu sadārdzinājums apgrūtinās cilvēku spējas apmaksāt ikdienas rēķinus, tādēļ gan valdībai, gan parlamentam ir daudz darāmā.
Prezidents ierosina kompromisu
Kariss piebilda, ka atsevišķu lēmumu nepieņemšanai vai novēlotai pieņemšanai vēlāk būs jūtamas sekas. “Mēs cietīsim vēlāk. Inflācija pieaugs, cenas kāps, rudenī tās kāps visā enerģētikas sektorā. Mums tagad ir jādomā par atbalsta mehānismu, lai kontrolētu inflāciju.
Mums tagad jāsāk gatavot šos lēmumus,” klāstīja Igaunijas prezidents. Viņš atgādināja, ka Igaunijā arī agrāk ir bijusi mazākuma valdība un ir mainījušies valdības koalīcijas partneri, tādēļ situācija nav jauna.
“Tomēr ir saprotams, ka gadījumā, ja izdosies izveidot jaunu koalīciju, premjerministrei jāizlemj, kā rīkoties tālāk. Viņa demisionēs un lūgs jaunu mandātu viņas koalīcijas līgumam, vai vienkārši nomainīs ministrus. Es ierosināju, ka to var atrisināt kompromisa ceļā: ja viņa neatkāpjas, viņai parlamentā jānāk klajā ar politisku paziņojumu. Parlamenta deputāti varētu uzdot jautājumus un tad viņa var netieši iepazīstināt ar plāniem tiem astoņiem vai deviņiem mēnešiem [līdz parlamenta vēlēšanām], kas būs ministri un kādi ir viņu plāni,” teica Kariss.
Igaunijas prezidents informēja, ka ir ticies ar politisko partiju pārstāvjiem un, kā viņam šķitis, vairākos jautājumos kompromiss jau ir atrasts. “Tajās balsīs ir optimisms. Joprojām uzskatu, ka koalīcija tiks izveidota, jo ir griba. Tagad kaut kas ir sācis virzīties uz priekšu,” viņš piebilda.
Premjerministrei jāuzņemas atbildība
Kā vienkāršāko risinājumu Kariss minēja pašreizējās premjerministres Kallasas demisiju. Vēl iespējama neuzticības izteikšana premjerei parlamentā. Pēc tam Igaunijas prezidents var uzticēt valdības veidošanu kādam citam vai arī izsludināt parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas.
Kariss atzina, ka, ņemot vērā politisko ainavu valstī, pirmstermiņa vēlēšanas nebūtu labākais risinājums, jo dažas partijas vēl nav izstrādājušas savas programmas un tādēļ vēlēšanas neatspoguļotu pašreizējo situāciju un varētu vēlāk radīt saspīlējumu, jo nebūtu dotas godīgas iespējas iekļūt parlamentā visiem politiskajiem spēkiem.
Viņš vēlreiz uzsvēra, ka par koalīcijas veidošanu un sarunu gaitu atbildīga ir premjerministre, un gadījumā, ja kaut kas nenotiek, kā tam vajadzētu būt, viņai ir tas jāatzīst un jāatkāpjas.
Igaunijas parlamentā, kurā ir 101 deputāts, liberālajai Reformu partijai ir 34 vietas, Centra partijai – 25 vietas, labēji populistiskajai EKRE – 19 vietas, nacionālkonservatīvajai partijai “Tēvzeme” – 12 vietas, Sociāldemokrātiskajai partijai – 10 vietas, bet viens deputāts ir neatkarīgs.
Kārtējās parlamenta vēlēšanas Igaunijā gaidāmas nākamā gada martā.
