Kā noritēja vēlēšanas Igaunijā un kādi ir to rezultāti? 6
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Igaunijā svētdien notikušajās parlamenta vēlēšanās uzvarējusi valdošā centriski labējā Reformu partija, apsteidzot opozīcijā esošo konservatīvo Tautas partiju (EKRE) un centriski kreiso Centra partiju. Pagaidu rezultāti, kas iegūti pēc 99,4% balsu saskaitīšanas, liecina, ka premjerministres Kajas Kallasas vadītā Reformu partija saņēmusi 31,2% balsu.
Otrajā vietā ar 16,1% balsu ir EKRE, bet trešajā vietā ar 15,3% balsu ierindojusies Centra partija, par kuru mēdz balsot daudzi Igaunijas pilsoņi, kuru dzimtā valoda ir krievu. Ceturtajā vietā ar 13,3% balsu ir liberālā partija “Igaunija 200”, kas līdz šim parlamentā nebija pārstāvēta. Parlamentā iekļuvušas arī abas valdošās koalīcijas mazākuma partneres – Sociāldemokrātiskā partija, kas saņēmusi 9,3% balsu, un nacionālkonservatīvā partija “Tēvzeme”, kas ieguvusi 8,2% balsu. Pārējās partijas nav pārvarējušas 5% barjeru iekļūšanai parlamentā.
Saskaņā ar šiem rezultātiem Reformu partijai būs 37 deputātu mandāti, EKRE – 17 mandāti, Centra partijai – 16 mandāti, partijai “Igaunija” – 14 mandāti, Sociāldemokrātiskajai partijai – deviņi mandāti, partijai “Tēvzeme” – astoņi mandāti. Salīdzinājumā ar līdzšinējo parlamenta sastāvu Reformu partija palielinājusi savu pārstāvniecību par trim mandātiem, bet EKRE zaudējusi divus mandātus, Centra partija – 10 mandātus, Sociāldemokrātiskā partija – vienu mandātu un partija “Tēvzeme” – četrus mandātus.
Pēc Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, vēlēšanās piedalījās 63,7% balsstiesīgo pilsoņu. Nedaudz vairāk kā puse no viņiem nobalsoja internetā. Igaunijas parlamentā Rīgikogu jeb Valsts sapulcē ir 101 deputāts, kas tiek ievēlēts uz četru gadu termiņu.
Aicina nekavēt oficiālo rezultātu izsludināšanu
Igaunijas parlamentā ievēlētajām partijām pēc iespējas drīz jāsāk sarunas par valdības koalīcijas veidošanu, vakar paziņoja Igaunijas prezidents Alars Kariss, paužot cerību, ka neviens politiskais spēks mākslīgi nekavēs vēlēšanu oficiālo rezultātu izsludināšanu. Kariss uzsvēra, ka Igaunijas pilsoņi parlamenta jauno sasaukumu ir izraudzījušies brīvās vēlēšanās, turklāt vēlētāju aktivitāte bijusi ļoti augsta.
Prezidents aicināja parlamentā ievēlētās partijas pēc iespējas drīz sākt savstarpējas sarunas par to, kā izveidot spēcīgu valdības koalīciju. “Tad pēc vēlēšanu rezultātu izsludināšanas es varēšu piedāvāt veidot valdību tās partijas, kura spēs izpildīt šo uzdevumu, pārstāvim,” teica Kariss. Viņš pauda vēlmi, lai šajā procesā laiks netiktu izšķiests. “Pašreizējā situācijā nevajadzētu, lai ieilgst nenoteiktības periods starp pašreizējo valdību, kura kravā koferus, un jaunās koalīcijas izveidi,” piebilda prezidents. “Cilvēki gaida ātrus lēmumus, dažādu ekonomisko, sociālo vai ar drošību saistīto problēmu risināšanu,” viņš teica. Igaunijas prezidents solīja tuvāko dienu laikā tikties ar visu parlamentā ievēlēto politisko partiju priekšsēdētājiem.
Partija EKRE apstrīd vēlēšanu rezultātus
Vēlēšanu oficiālo rezultātu izsludināšana varētu aizkavēties, ja pašreizējā Rīgikogu sasaukumā opozīcijā esošās nacionālpopulistiskās Konservatīvās tautas partijas (EKRE) priekšsēdētājs Martins Helme izpildīs vēlēšanu naktī doto solījumu apstrīdēt tiesā tos vēlēšanu rezultātus, kas iegūti, saskaitot elektroniskajā balsojumā nodotās balsis. Uzrunā partijas biedriem Helme paziņoja, ka EKRE neatzīšot vēlēšanu rezultātus.
“Mēs tiesā apstrīdēsim elektronisko balsojumu, pieprasīsim žurnālus, pieprasīsim programmas fragmentus. Visu, ko varam pieprasīt. Un, kamēr mēs to nesaņemsim, mēs neatzīsim vēlēšanu rezultātus,” viņš teica. Vienlaikus vēlēšanu naktī Igaunijas sabiedriskajai televīzijai viņš atzina, ka pagaidu rezultāti rāda, ka arī jaunajā Rīgikogu sasaukumā EKRE būs opozīcijā.
EKRE priekšsēdētāja vietnieks Henns Pelluāss Igaunijas sabiedriskajai televīzijai pirmdienas rītā sacīja, ka par to, vai vēlēšanu rezultātus apstrīdēt tiesā, tiks lemts EKRE valdes sēdē otrdien.
Atbalsts Ukrainai ir Igaunijas interesēs
Igaunijas premjerministres Kajas Kallasas valdība ir viena no aktīvākajām palīdzības sniedzējām Ukrainai tās cīņā pret Krievijas agresiju, kas turpinās jau ilgāk par gadu. Viņas vadītā centriski labējā Reformu partija vēlēšanās, kuru centrā bija nacionālās drošības un ekonomikas jautājumi, pārliecinoši uzvarēja galēji labējo populistisko Konservatīvo tautas partiju (EKRE), atzīmē aģentūra “Associated Press”.
“Es ceru, ka šis rezultāts dos mums stingru mandātu izveidot spēcīgu koalīcijas valdību, kas nemainīs līdzšinējo atbalstu Ukrainai,” teica Kallasa, uzsverot, ka atbalsts Ukrainai ir Igaunijas interesēs. Partijas EKRE vēlēšanu stratēģija paredzēja ierobežot Igaunijas atbalstu Ukrainai tās cīņā pret Krievijas agresiju, vainojot pašreizējo valdību augstajā inflācijas līmenī valstī un dzīves dārdzības kāpumā.
