Nespēs atturēt no agresijas 15
Igaunijas plāniem celt žogu ir arī simboliska nozīme, taču iespējamas agresijas gadījumā tas svešam karaspēkam nebūtu šķērslis. Lai veiktu iebrukumu Latvijā, pietiek ar agresora gaisa desanta izsēdināšanu dziļāk Latvijas teritorijā, tāpat žogs nav šķērslis arī tankiem. Ja kādreiz tiktu izvēlēts būvēt mūra sienu ar Krieviju vai Mannerheima līnijai līdzīgas fortifikācijas būves, jāņem vērā, ka Krievijai Pleskavas apgabalā atrodas tās arsenālā modernāko helikopteru “Ka-42” vienība. Šo helikopteru raķetes ir spējīgas sasniegt mērķi deviņu kilometru attālumā no atrašanās vietas un radīt caurumu, lai tālāk sauszemes spēki varētu veikt invāziju.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Kārlis Krēsliņš norādīja: “Ja Krievija izlemtu agresijas gadījumā ievest Latvijā savus spēkus, tad tanku brigāžu kustība notiktu pa Pleskavas šoseju.” Viņš arī argumentēja, ka jebkurā žogā agresijas gadījumā iespējams izveidot caurumus un šāda būve efektīvi nestiprinātu Latvijas aizsardzību, turklāt tai nebūtu arī agresijas atturēšanas funkcijas. Viņš uzskata, ka tā saucamie zaļie cilvēciņi var tikt desantēti no lidmašīnām un tiem nav nepieciešams pāriet robežu. Iespējamu robežu aptveroša žoga būvēšanu viņš neuzskata par racionālu risinājumu.
Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Jānis Bērziņš uzsver, ka bēgļu plūsmas ierobežošanai visaptverošs žogs uz robežas ar Krieviju varētu būt viens no risinājumiem, bet, lai novērstu iespējamo agresiju, tas nav uzskatāms par militāru līdzekli. “Tā saucamie zaļie cilvēciņi var iebraukt kā tūristu grupa un tad izvērst aktivitātes, nav jāpiepūlas, lai pārvarētu žogu,” teica J. Bērziņš, piebilstot, ka žogā ir viegli radīt caurumus, bet, ja tas būtu mūris, varētu izšaut pāris lādiņus, un arī tad potenciālais agresors problēmu būtu atrisinājis. “Igaunijas lēmumu uztveru kā politisku žestu. Tā ir norobežošanās no Krievijas. Komunikācija nenotiek tikai caur medijiem, bet to raksturo arī tas, ko darām vai nedarām. Igaunija parāda, ka vēlas ierobežot Krieviju, un pateikt, ka kaimiņvalsts nav tās svarīgākais partneris. Tāpat igauņiem ir vēlme nostiprināt savu robežu, lai nebūtu iespējams no tās teritorijas nolaupīt Igaunijas pilsoņus, kā tas bija Estona Kohvera gadījumā. Igaunija ar žoga celtniecību signalizē, ka tā ir ES un NATO dalībvalsts un tās robežas nedrīkst pārkāpt. Signāls ir ļoti skaidrs,” rezumēja J. Bērziņš.
